Koalīcijā iezīmējas atbalsts minimālās algas celšanai līdz 500 eiro; LRTK ir iebildumi

Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā šodien konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020.gada, nevienam neizsakot iebildumu pret šādu iespēju, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP).
Politika
Ziņu aģentūra LETA
15. jūlijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay

Politiķis gan reizē uzsvēra, ka lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts un ka par to vēl gaidāma saruna sadarbības sanāksmē.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja attīstības komitejas sēdes vadītājs Ints Dālderis (JV), sanāksmē uzklausīti Finanšu ministrijas scenāriji par minimālās algas celšanu līdz 470, 500 vai 550 eiro, reizē nekādi lēmumi šajā jautājumi vēl nav pieņemti.

Dālderis norādīja, ka attīstības komitejā lēmumus netiek pieņemti, jo lēmumu pieņemšana ir valdības ziņā. Līdz ar to pašlaik šis jautājums ir izrunāts, lai tālāk to apspriestu politiskajos spēkos un septembrī par to spriestu valdībā, arī uzklausot sociālos partnerus.

Politiķis skaidroja, ka neviens no politiķiem neiebilda, ka minimālā alga nākotnē ir jāceļ, bet lēmumi par laika termiņu vai naudas apmēru netika pieņemti. Viņš norādīja, ka pēdējos 10 gadus ir izmantota pieeja, ka minimālā alga ir 40–44% no vidējās algas un minimālā alga 500 eiro iekļautos šādā scenārijā.

Reizē tika apspriests jautājums par minimālā algas celšanas ietekmi arī uz Latgales uzņēmējdarbību, kur vidējā alga ir mazāka nekā vidēji valstī. Pašlaik minimālā alga ir 430 eiro.

Kā aģentūrai LETA pauda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), Labklājības ministrija atbalstītu minimālās algas celšanu līdz 530 eiro. Vienlaikus Petraviča uzskata, ka minimālās algas celšanai būtu jānotiek kontekstā ar neapliekamā minimuma celšanu, kaut arī šobrīd vairāk tiekot runāts tikai par minimālās algas celšanu.

Minimālās algas celšana līdz 500 eiro nākamgad būtu nekorekta pret uzņēmējiem, ņemot vērā iepriekšējā sasaukuma Saeimas doto solījumu uzņēmējiem trīs gadus pēc nodokļu reformas saglabāt nodokļu politikas stabilitāti, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš sacīja, ka pagājušajā nedēļā ticies arī ar finanšu ministru Jāni Reiru (JV), kurš solījis, ka tikai no 2021.gada varētu tikt ieviestas korekcijas nodokļos, bet nākamgad sākšoties tikai darbs pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas.

Rostovskis pieļāva, ka, laužot uzņēmējiem doto solījumu, būs sekas. Piemēram, daļa uzņēmēju ne tik strauji kā līdz šim investēs attīstībā, kāds varētu būt spiests pāriet uz darbību ēnu ekonomikā.

Tikmēr, sabiedriski vienojoties, pragmatiskāk iespējams virzīties uz priekšu attīstībā, pieņemt kopīgus lēmumus un dzīvot lielākā labklājībā, pārliecināts Rostovskis.

«Savstarpējās attiecībās nav gudri mānīties. Ja puses vienojas kaut ko darīt, tas ir jāievēro un ir jāskatās ilgtermiņā. Tieši uzņēmēji ir tie, kas piepilda valsts kasi un, ja uzņēmējdarbības vide ir prognozējama, stabila, seko investīcijas uzņēmumu attīstībā, Latvijā ienāk ārvalstu kapitāls un budžetā rodas vairāk naudas,» viņš sacīja.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā solīja minimālo algu paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī jau no šī gada. Tāpat tika solīts ieviest neapliekamo minimumu algai līdz 500 eiro mēnesī un arī ar nodokli neapliekamo minimumu pensijai noteikt 500 eiro mēnesī. Opozīcija kritizējusi JKP par šī solījuma neizpildīšanu.

Arī valdībā pārstāvētā Attīstībai/Par! priekšvēlēšanu programmā iekļāva solījumu palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī, gan neminot precīzu termiņu.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs