Ko iesākt maija brīvdienās. 11 dažādas iespējas Latvijā

Muzikāla ekskursija Brīvības dziesmas 4. maijā

Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā ikviens aicināts attālināti piedalīties muzikālā ekskursijā Brīvības dziesmas. No izstādes Latvijas gadsimts zālēm sadarbībā ar televīziju ReTV ekskursijā vedīs aktieris Vilis Daudziņš un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vēsturnieks Imants Cīrulis, kā arī Latvijas Radio kora solisti Pēteris Vaickovskis, Māra Vaickovska, Iveta Apine un Kārlis Rūtentāls.

4. maijā plkst. 19.00 ekskursiju rādīs LNVM lapā facebook.com/LNVMuzejs. Vēlāk ieraksts tiks iekļauts LNVM digitālajā krātuvē emuzejs.lnvm.lv.

Līdztekus Latvijas valsts vēstures stāstam Latvijas Radio kora mākslinieku izpildījumā skanēs gan plaši pazīstamas, gan arī jau piemirstas brīvības dziesmas – dziesmas, kuras dažādos laikmetos saviļņojušas Latvijas iedzīvotājus, pavadījušas cīņā par brīvību frontēs un uz barikādēm, spēcinājušas ticību valsts atgūšanas iespējamībai.

Citi lasa

Daina Lapiņa

Siera kūkas

Rabarberu siera kūka – sezonas hits!

Ziņu aģentūra LETA

In memoriam

Mūžībā aizgājis Igors Šuvajevs – filozofs un komponista Imanta Kalniņa znots

Elza Krūmiņa

Slavenības

Maija Silova zina, kā atgriezt modē novecojušās šaurās bikses

Muzikālās ekskursijas nosaukums – Brīvības dziesmas – nav nejaušs. Dibinot valsti 1918. gadā, tās pamatos tika likta ne vien valstiskā brīvība, bet arī pilsoņu personiskās un politiskās brīvības. Neatkarības kara dziesmas, kuras Latvijas armijas karavīri dziedāja cīņu laikā pret bermontiešiem un pret Sarkano armiju 1919. gadā, liecināja par pieaugošu ticību brīvās, demokrātiskās Latvijas dzīvotspējai.

Brīvības vārds pamatoti lepni izskanēja 20. un 30. gados, kad latvieši bija kļuvuši “par kungiem savā dzimtajā zemē”, kā teikts tolaik populārajā Viļa Plūdoņa dzejolī. Tiesa, arī totalitārie režīmi, kas Otrajā pasaules karā iznīcināja Latvijas valsti un lēma tās iedzīvotāju likteņus, bieži apgalvoja, ka atnesuši patieso brīvību. Tomēr ilgajās okupācijas desmitgadēs cilvēku atmiņās un sirdīs pēctecīgi saglabājās izpratne par brīvo Latviju, un Māras Zālītes vārdi 80. gados atgādināja – “mums viņa ir visskaistākā, tik un tā”.

Tieši brīvības ilgas lika simtiem tūkstošu cilvēku iesaistīties Trešās Atmodas procesos, kad valsts neatkarības atjaunošana kļuva par latviešu galveno prasību. Atgūtā brīvība kopš 1990. gada ir ļāvusi Latvijai atgriezties pasaulē kā demokrātiskai valstij, kuras brīvības stāstu veido paši tās iedzīvotāji.

Izstāde Latvijas gadsimts ir līdz šim lielākais Latvijas muzeju nozares sadarbības projekts, kurā piedalījās 68 muzeji. Valsts simtgadei veltītā izstāde klātienē bija apskatāma no 2018. gada 4. maija līdz 2020. gada 12. martam, no jauna pieejama apmeklētājiem tā bija pagājušā gada vasarā līdz pat ārkārtas situācijas ieviešanai novembrī. Izstādi slēgs šī gada 23. maijā.

Nākamā lapa