Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Abi iepazinušies 16 gadu vecumā mūzikas skolā – gan Laura, gan Andrejs Zitmaņi pie viena skolotāja spēlējuši klarneti. Bieži tikušies – gan orķestrī, gan draugu kompānijās. Andrejs stāsta, ka sākumā sarakstījušies telefonā kā draugi, uz ko Laura smejoties iebilst: «vai tiešām?» Pēc neskaitāmām sarakstēm sekojusi stundām ilga sēdēšana kafejnīcā, tad bučošanās mūzikas skolas stūros, garas pastaigas, līdz Andrejs ar Lauru kļuva par pāri. «Tāds mums bija tas attiecību sākums – tā naivi, bērnišķīgi, bet atmiņas ir ļoti labas,» komentē Andrejs.
Pirmajās attiecībās tās pirmajos strīdos vienmēr var likties, ka kāds kašķis ir neatrisināms un nav lemts būt kopā. Tieši tāpat notika arī Laurai ar Andreju. Četru mēnešu attiecību pauzē abi sapratuši, ka viens bez otra nemaz nevar un negrib. «Ļoti daudz salīdzināju, daudz domāju par Andreju un sapratu, ka nekas cits man neder,» atklāj Laura.
Viņa arī uzņēmusies iniciatīvu mēģināt attiecības atjaunot. Tuvojoties skolas Ziemassvētku pasākumam, Laura, būdama balles organizētāja, uzaicinājusi spēlēt «Sudden Lights» – grupu, kuras solists bija Andrejs. Pēc balles Laura uzrakstījusi Andrejam garu un emocionālu vēstuli, «izkratot» savu sirdi.
Tieši šī vēstule Andrejam lika saprast, ka Lauru nedrīkst laist vaļā, un abi nolēma atjaunot attiecības.
Tās kļuva vēl spēcīgākas. Katrs dzīvoja pie saviem vecākiem, bieži nakšņoja kopā vienās vai otrās mājās, bet vasarā tukšajā vecmammas dzīvoklī notika eksperimenti – kā ir dzīvot kopā, cik saskanīga ir viņu reālā ikdienas sadzīve. «Eksperimentam ir labi rezultāti,» abi smej.
Lēmums par laulībām nāca diezgan strauji – nedēļas laikā. «Andreja vecāki mūs ievirzīja domā par precībām. Tad arī bija tāds – nu tad, «davai», precamies!» atceras Laura. Precības likās loģisks lēmums tālākai kopdzīvei, par ko esot jau kādu laiku domājuši, – sludinājumos meklējuši dzīvokļus, sapņojuši par savu midzenīti. Pēc kāzām arī viss sakrita tā, ka radās iespēja dzīvot pašiem savā dzīvoklītī. Gan Laura, gan Andrejs atceras, cik laimīgi bijuši, kad pēc gredzenu mīšanas bija arī sava mājvieta.
Laura par kāzām saka – tās bijušas vienkāršas, mazā sastāvā, bet ļoti skaistas. Andrejs piebilst: «īsi izsakoties – «krutas» kāzas!» Lai arī abi atzīst, ka laulības neko daudz viņu dzīvē nav mainījušas, tomēr tās sniegušas stabilitātes izjūtu un gandarījumu par sapņa piepildījumu.
Arī Lauras un Andreja kopdzīvē gadoties sadzīviski strīdi. «Mums vienkārši ir ļoti dažāda uztvere par to, kādai jābūt kopdzīvei. Dažādi ritmi. Es esmu mūziķis, bet Laura maģistrantūrā studē optometriju,» stāsta Andrejs. Un Laura piebilst, ka biežākais strīdu iemesls ir nespēja saskaņot kopīgas brīvdienas un plānus.
«Pašā pandēmijas sākumā, kad lielie ikdienas darbi pazuda, aizbraucām uz Andreja laukiem un tur arī labu laiku dzīvojām. Tik daudz laika kopā vēl nekad nebijām pavadījuši, un tas mums nāca tikai par labu. Savstarpējs emocionāls atbalsts, pastaigas, savas telpas atvēlēšana arī otram, katram savu hobiju ievērošana – tas viss var padarīt attiecības daudz spēcīgākas,» uzskata Laura. «Mēs ļaujamies dzīvei un sapņojam. Un katram mūsu lēmumam pamatā ir mīlestība,» piebilst Andrejs.
