Kas vajadzīgs sievietes sirdij dažādos vecumos?

Padomi
Agnese Meiere
Agnese Meiere
16. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
«Sirdij, sirdij, sirdij jau nevajag…» Hm, to, ko sirdij nevajag, mēs laikam zinām, bet ko īsti vajag, lai sievietes sirds būtu stipra un vesela? Konsultē IVETA MINTĀLE, kardioloģe, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās palīdzības nodaļas vadītāja.

Kad bērns vēl mammas vēderā

Kad sāku iztaujāt dakteri Ivetu Mintāli par to, kā kurā vecumā rūpēties par sirds veselību, man kļūst skaidrs – tas bija jādara jau mūsu mammām.

Proti, par topošā bērna sirds veselību jāsāk rūpēties jau grūtniecības laikā, jo kardiovaskulārās slimības bieži tiek saistītas ar ģenētiku, turklāt gaidāmā bērna veselību var ietekmēt dažādas problēmas grūtniecības laikā – gan attiecībā uz sirdi, gan arī onkoloģiskām slimībām un cukura diabētu. Tātad – grūtniecības laikā jāgādā par to, lai pārlieku nepieaugtu svars, lai apēstais ēdiens būtu veselīgs un sabalansēts. Un, protams, nekādā gadījumā nedrīkst smēķēt!

No dzimšanas brīža līdz 17 gadu vecumam

Pirms vairākiem gadiem ASV pieņēma vadlīnijas, kas paredz – pirmoreiz holesterīna līmenis jānosaka un asinsspiediens jāizmēra jau bērniem sešu gadu vecumā.

Otrreiz tas darāms, bērnam sasniedzot deviņu gadu vecumu, un tad – sešpadsmit gadu vecumā. Ja nolemts, ka bērns nopietni nodarbosies ar sportu – spēlēs basketbolu, volejbolu, tenisu vai pievērsīsies kādam citam sporta veidam –, pirms treniņu uzsākšanas svarīgi pārliecināties, vai bērns spēj izturēt tik lielu slodzi. Tāpēc vajadzētu veikt ehokardiogrāfiju – sirds izmeklēšanu ar ultrasonogrāfijas palīdzību. Tā iespējams konstatēt un izvērtēt gan iedzimtas, gan iegūtas sirds muskuļa vai vārstuļa slimības, precīzi noteikt sirds saraušanās spēku un citus svarīgus parametrus.

20+

Lai justos un būtu pilnīgi vesela, šajā vecumā nav nepieciešams nekas daudz – normāls uzturs un pietiekami daudz kustību. Viss it kā notiek pats no sevis – tu jūties vesela un spēcīga. Lai tā būtu arī turpmāk, no 24 gadu vecuma drošības labad ik gadu vajadzētu veikt pilnu asins analīzi, kurā nosaka arī holesterīna līmeni. Ja holesterīns paaugstināts, tas jākontrolē biežāk – aptuveni reizi pusgadā. Ieteicams arī reizi gadā izmērīt asinsspiedienu.

Šajā vecumā tu, iespējams, esi īsta ballīšu lauvene, tāpēc būtu bezjēdzīgi noteikt sev pārāk stingrus ierobežojumus. Un tomēr – svarīgi, lai ballītes (ar visu, kas tām piederīgs) nekļūst par tavu ikdienu. Ieteicams baudīt regulāras un, kad vien tas iespējams, mājās gatavotas maltītes.

Ir pierādīts, ka sabalansētam uzturam ir tieša saistība gan ar sirds slimībām, gan daudzām citām kaitēm un to profilaksi (diabētu, onkoloģiskajām slimībām, depresiju, Alcheimera un Pārkinsona slimībām, podagru u. c.).

Par visveselīgāko joprojām tiek uzskatīta Vidusjūras diēta (precīzāk – dzīvesstils). Dārzeņi un augļi, pākšaugi, zivis un jūras veltes, graudaugi, piena produkti, rieksti, laba olīveļļa un mazliet gaļas, biežāk putnu un truša, retāk sarkanā gaļa. Svarīgi ir ēst sezonāli un pēc iespējas biežāk izvēlēties Latvijā audzētus produktus. Un pāri visam – kustīgs dzīvesveids!

Protams, divdesmit gadu vecumā ar to parasti nav problēmu, un droši vien tu esi gatava kājām doties kaut uz Parīzi. Taču svarīgi ir tāpat arī turpināt. Ideāli, ja ikdienā atradīsi laiku arī spēka vingrojumiem.

30+

Šajā dzīves posmā tu, iespējams, pamazām sāc just, ka dažs labs gads jau ir aiz muguras. Un sāc vairāk domāt par tiem, kas vēl priekšā, tāpēc veselība – ne tikai sejas un dibena ādas tvirtums – kļūst par prioritāti.

Tu labi apzinies, ka tava nākotne veidojas šodien, un pilnīgi noteikti negribi pēc pārdesmit gadiem mocīties ar tādu vai šādu slimību, dzert zāles un vāļāties slimnīcas gultā.

Ja iepriekš pret savu veselību esi izturējusies visai bezrūpīgi, šis ir pēdējais brīdis, lai saprastu – pārtika un kustību daudzums nosaka to, cik vesela būsi.

«Ļoti svarīgi ir padomāt par pārtikas kvalitāti,» uzsver daktere Iveta Mintāle. «Pārtikas produkti ļoti mainās, parādās aizvien jaunas piedevas, stabilizatori, konservanti… Un mēs nezinām, kāda būs to ietekme uz cilvēka organismu pēc gadiem. Tāpēc iesaku, cik vien iespējams bieži, izvēlēties produktus, kas audzēti tepat mājās, un gatavot ēdienu pašām.»

Kardioloģe uzsver, ka pie jaunajiem riska faktoriem mūsdienās tiek pieskaitīts arī vides un mājas piesārņojums. Proti, ja māja netiek pietiekami tīrīta un kopta, arī tas ir papildu risks sirds un asinsvadu slimībām.

Arī šajā vecuma grupā ik gadu jāpārbauda holesterīna līmenis asinīs, ik pa laikam jāizmēra asinsspiediens, raugoties, lai tas būtu normāls. Ja nolem pievērsties fiziskajām aktivitātēm – vienalga, vai tā ir skriešana, vingrošana vai riteņbraukšana –, pirms tam veic veloergometriju. Tā ir diagnostiska metode fiziskās tolerances novērtēšanai – sirds slodzes tests.

Izmeklējuma laikā jāmin velosipēdam līdzīga trenažiera pedāļi. Slodzes laikā tiek reģistrēta sirds kardiogramma, mērīts arteriālais asinsspiediens, noskaidrots, kādas ir izmaiņas pēc slodzes – vai nerodas sirds ritma traucējumi, asinsvadu sašaurināšanās vai citas problēmas.

Ja smēķē, pēdējais laiks to atmest! Sievietēm smēķētājām ir par 25% lielāks sirds un asinsvadu slimību risks nekā smēķētājiem vīriešiem.

40+

«Sasniedzot četrdesmit gadu vecumu, jāsāk precīzāk plānot dzīvi un vairāk sevi disciplinēt,» uzsver daktere Mintāle. Tas nozīmē, ka ēdienam jābūt veselīgam, ēdienreizēm – regulārām, vienā un tai pašā laikā, nesasteigtām. Obligāta prasība ir fiziskās aktivitātes.

Kā skaidro kardioloģe, nu jau par novecojušu uzskatāms pieņēmums, ka 10 000 dienā noietu soļu vai vismaz 30 minūšu pastaiga ir pietiekams kustību daudzums. «Tagad speciālisti uzsver, ka svarīga ir ne tikai vienkārši kustēšanās un soļu skaitīšana, bet dinamiska slodze – dažādu veidu vingrošana, arī spēka vingrojumi. Plus kustīgums ikdienas aktivitātēs. Kādreiz uzskatīja, ka dienā pietiek ar 30 minūtēm, tagad uzskata – vajadzīga vismaz stunda aktīvas izkustēšanās,» stāsta kardioloģe.  

Parasti gan ir divi grāvji – vai nu mazkustīgs dzīvesveids, vai arī pārlieka aktivitāte. Ja esi kustējusies maz, bet nu gribi vairāk, obligāti veic jau pieminēto veloergometriju, lai noteiktu piemēroto slodzi. Ja esi pārlieku liela sportotāja, mazliet piebremzē. Iveta Mintāle skaidro: «Ir aplam amatieru sportā noteikt sev mērķi sasniegt profesionāļu rezultātus. Diemžēl nereti šī vēlme iet rokrokā ar kofeīnu, ogļhidrātus, proteīnus un citas vielas saturošu preparātu lietošanu, kas rada ļoti daudz veselības problēmu.»

No četrdesmit gadu vecuma obligāti regulāri jāseko līdzi savam asinsspiedienam, holesterīna līmenim, pulsam, arī ķermeņa svaram.

Šis ir arī vecums, kad pirmoreiz vajadzētu piedalīties valsts apmaksātajā programmā Sirds un asinsvadu slimību noteikšana ar SCORE metodi. Tā izstrādāta, lai pēc iespējas ātrāk atklātu sirds un asinsvadu saslimšanas risku cilvēkiem vecumā no 40 līdz 65 gadiem.  Programma paredz, ka 40, 45, 50, 55, 60, 65 gadu vecumā vari vērsties pie ģimenes ārsta, lai veiktu asinsspiediena pārbaudi, noteiktu holesterīna un glikozes līmeni asinīs, veiktu sirds un miega artēriju auskultāciju (iekšējos orgānos radušos skaņu novērtēšana), noteiktu ķermeņa svaru un augumu, ķermeņa masas indeksu.

Ar SCORE metodi aprēķinot sirds un asinsvadu slimību risku, tiks ņemts vērā arī tavs dzimums, vecums un smēķēšanas paradumi. Ņemot vērā iegūtos rezultātus, ģimenes ārsts, ja būs nepieciešams, tevi nosūtīs uz papildu izmeklējumiem. Ņem vērā – šis nav tikai informatīvs izmeklējums!

Ar SCORE metodi iegūtais skaitlis norāda fatāla miokarda infarkta iespējamību tuvāko desmit gadu laikā.

Interneta meklētājā ievadot vārdus heart score calculator, atradīsi speciālu kalkulatoru. Ievadot prasītos datus, aptuvenu risku vari aprēķināt arī pati.

50+

Sirds un asinsvadu slimībām ir vairāki riska faktori (mazkustīgs dzīvesveids, palielināts ķermeņa svars, paaugstināts asinsspiediens, holesterīna līmenis asinīs, smēķēšana, paaugstināts cukura līmenis), kurus kontrolējot var samazināt šo slimību attīstības risku. Tātad – mazāk riska faktoru, vairāk dzīves gadu!

Nesen veikts pētījums, kura rezultāti apliecina – ja piecdesmit gadu vecam cilvēkam visi pieci veselības faktori ir atbilstoši normai (ir normāls svars, asinsspiediens, cukura un holesterīna līmenis asinīs, cilvēks pareizi ēd un pietiekami daudz kustas), viņš var iegūt 42 dzīves gadus. Ja normai neatbilst neviens no veselības faktoriem, iegūti tiek tikai trīspadsmit dzīves gadi…

Tātad ar katru mazo solīti – vai tās būtu kustības vai veselīga ēšana, vai svara normalizēšana – tu vari iegūt papildu dzīves gadus!

Turklāt šis nav stāsts tikai par dzīves ilgumu, bet arī dzīves kvalitāti. «Tas attiecas arī uz demences attīstību un kognitīvo funkciju. Pati slimība var attīstīties pat 15–20 gadu, tikai tās simptomi parādās vēlāk. Tāpēc ļoti svarīgi, kā cilvēks dzīvo. Protams, mums visiem gribētos, lai prāta spējas ir tikpat labas arī astoņdesmit gadu vecumā, bet tas iespējams tikai tad, ja piecdesmit gadu vecumā rūpējamies, lai normai atbilst visi veselības faktori,» uzsver kardioloģe.

Ja par veselīgu ēšanu daudzmaz ir skaidrība, tad par kustībām nereti šķiet – ai, nu es taču daudz kustos, tīru māju, šiverēju pa dārzu. Ar to ir par maz! Rosīšanās dārzā vai mājās nav tas pats, kas fiziskā slodze! Ja ikdienā miera stāvoklī pulss ir normāls, kalorijas sāk degt (līdz ar to notiek labvēlīga ietekme uz organismu) tikai tad, ja pulsa rādītājs pārsniedz simts sitienu minūtē un aktivitātes ilgst 30 minūtes un vairāk.

Fiziska slodze – tās var būt, piemēram, pastaigas ātrā solī, riteņbraukšana, peldēšana, nūjošana. Ik nedēļu aktivitātēm vajadzētu veltīt 150–300 minūtes. Fizisko aktivitāšu laikā tiek sabalansēta cukura un holesterīna vielmaiņa, kā arī norūdīti asinsvadi – pareizi mainoties pulsam un asinsspiedienam, norūdās un kļūst gluda asinsvadu iekšējā gļotāda, bet uz tādas holesterīnam grūtāk nosēsties.

Atceries sekot līdzi arī cukura līmenim asinīs tukšā dūšā – tam jābūt mazāk par 5,5 milimoliem litrā. Savukārt ķermeņa masas indeksam – mazākam par 25.

Kas ir kas?

  • Holesterīns ir taukiem līdzīga viela, kas veidojas mūsu organismā. Tas nodrošina šūnu elasticitāti, membrānu caurlaidību, sintezē  svarīgus hormonus, neliels holesterīna daudzums vajadzīgs arī D vitamīna sintēzei.

    Holesterīnam ir vairākas frakcijas. Analīzēs parasti pārbauda augsta un zema blīvuma holesterīnu un triglicerīdus. Augsta blīvuma jeb labais holesterīns drīkst būt virs normas, savukārt pārējie rādītāji – zema blīvuma jeb sliktais holesterīns un triglicerīdi – jānotur zem normas. Pat ja kopējais holesterīna līmenis it kā ir apmierinošs, tomēr ļoti svarīga ir attiecība starp tā dēvēto labo un slikto holesterīnu – jo tā mazāka, jo labāk.

    Ieteikums pārbaudīt holesterīna līmeni tiešām nav nekāds joks. Tā paaugstināšanās risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām palielina četras (!) reizes. Jo bīstamāk, ja šim vienam riskam pievienojas vēl kāds, piemēram, augsts asinsspiediens. Tad risks pieaug jau astoņas deviņas reizes. Vairumam cilvēku augsta asinsspiediena, holesterīna un cukura līmeņa, smēķēšanas, stresa un citu faktoru ietekmē asinsvados rodas bojājumi, un šajās vietās holesterīnam veidojas ideāla mājvieta – tas var pieķerties asinsvadu sieniņai un sākt izgulsnēties, veidojas aterosklerotiskās plātnītes jeb pangas. Tas ir ļoti bīstami, jo ar laiku plātnīte kļūst arvien lielāka un var nosprostot asinsvadu.

    Bojājums var rasties arī pašā plātnītē – tā sāk čūlot. Tā ļoti paaugstinās trombu veidošanās (un līdz ar to – insulta un infarkta) risks – pat ja panga ir neliela, aizsprostojums var rasties divdesmit minūšu laikā. Ja holesterīna līmenis ir paaugstināts, tas nozīmē – jau radušies lielāki vai mazāki asinsvada bojājumi. Tātad jādodas pie ārsta – visticamāk, turpmāk būs jālieto holesterīnu pazeminoši medikamenti, kā arī jāmaina dzīvesveids (atteikšanās no trekna ēdiena, vairāk kustību utt.).
  • Asinsspiediens. Normāls asinsspiediens neatkarīgi no vecuma ir 120/80. Ja spiediens ilgstoši un stipri ir paaugstināts, ar laiku tas neizbēgami atstās iespaidu uz sirdi. Jā, uztraukuma brīdī asinsspiediens var nedaudz paaugstināties. Bet – nedaudz! Galvenais rādītājs, pēc kura noteikt, vai spiediens uzlec par augstu vai ne, ir starpība starp ikdienas spiedienu un stresa situācijas spiedienu. Ja šī amplitūda ir lielāka par 15–20 vienībām, jāpošas pie ārsta. Ja spiediens šad tad stresa situācijās paaugstinās robežās no 140/85 līdz 140/95, šī jau ir tā dēvētā prehipertensija jeb robežhipertensija. Ja ārsts izrakstījis asinsspiedienu regulējošas zāles, tās jādzer katru dienu neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā dienā spiediens ir paaugstināts vai ne – medikamenti asinsspiedienu nepazemina, bet regulē, turklāt iedarbojas ilgstošā laika periodā.

    Augsts asinsspiediens ir nopietns riska faktors koronārajai sirds slimībai – neatbilstībai starp sirds asinsapgādi un sirds muskuļa jeb miokarda vajadzību pēc skābekļa, ko izraisa ateroskleroze jeb artēriju sieniņu sabiezēšana un elastības zudums. Slimības biežākās formas ir stenokardija un miokarda infarkts. Var rasties arī sirds mazspēja. Paaugstināts spiediens var ietekmēt galvas smadzeņu asinsvadus, radot galvas smadzeņu asinsrites traucējumus, tāpat tas var radīt arī problēmas nieru asinsvados.

    Asinsvadu tonusu trenē regulāra fiziska slodze. Lai noregulētu asinsspiedienu, nepieciešama 40–60 minūšu dinamiska, komfortabla slodze vismaz trīs reizes nedēļā. Cik vien iespējams, daudz jāiet kājām, jākāpj pa trepēm, nevis jābrauc ar liftu.
  • Pulss. Miera stāvoklī tam jābūt mazākam par septiņdesmit sitieniem minūtē. Sirdij jāstrādā pietiekami ātri, lai tā apgādātu organismu ar asinīm, bet ne tik ātri, lai pati sevi pārslogotu. Ja sirds sitas straujāk, tā saraujas nepilnīgi un neefektīvi, radot organismā skābekļa badu. Lai to kompensētu, sirds muskulis cenšas strādāt vēl ātrāk, un rodas veselības problēmas. Ja sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī ir virs 100 sitieniem minūtē, tas liecina, ka sākusies tahikardija – ļoti paātrināta sirdsdarbība – un ar steigu jādodas pie kardiologa.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+