Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2017. gada 12. decembrī zemes klēpī tika guldīts aktieris un režisors Valdis Liepiņš. Viņa aiziešana pārsteidza daudzus. Šķita: nupat Liepiņa dzīve radusi jaunu jēgu – iestudējis izrādi, atgriezies uz skatuves, saticis sev mīļu cilvēku.
Mākslinieks ar trauslu dvēseli
Aktiera un režisora Valda Liepiņa dzīvība izdzisa 4. decembrī. Nāves iemesls publiski netika minēts, tāpēc pagājušajā nedēļā uzvirmoja dažādas runas – pie vainas slimība, salūšana atkarību priekšā vai tomēr… paša izvēle?
Vēl nupat šķita – Liepiņa dzīve beidzot sakārtojusies. Viņš sastapa savu otro pusīti – draudzeni Eviju Luksi. Pirms gada satuvinājušies un sākuši Siguldā dzīvot kopā. Evija pēc mīļotā cilvēka nāves PDz sacīja: «Katram ir savs laiks būt šeit un savs – aiziet. Un iemesli ir tikai Dieva ziņā. Valdis bija ārkārtīgi gaišs, talantīgs un mīlošs cilvēks. Kā jau radošai būtnei, viņam bija dikti jūtīga un trausla dvēsele. Visu redzēja daudz niansētāk. Viņam bija lieli, skaisti plāni radošajā jomā, bet Dievs lēma citādāk.»
Kāda Liepiņa paziņa PDz sacīja – pēdējā laikā Valdim bijis pārāk daudz pienākumu, bet viņš attiecīgu samaksu par tiem palūgt neesot pratis. Kaut gan nauda bijusi vajadzīga medikamentiem. Liepiņš nesenās intervijās stāstīja, ka tumšais trīsarpus gadu ilgais dzīves posms, kad viņu mocījusi depresija un atkarība no alkohola, ir beidzies, tomēr tā gluži neesot bijis.
Strauji novājējis
2017. gada vasarā Valdis atgriezās apritē, režisējot atjaunoto Ulda Marhileviča izrādi Tobāgo!. Viņš arī kāpa uz skatuves – pārņēma lomu, ko pirmajā iestudējumā spēlēja nu jau aizsaulē aizgājušais aktieris Harijs Spanovskis. Tobāgo! ar labiem panākumiem apceļoja Latvijas pilsētas, un biļetes izpirktas arī izrādēm, kas paredzētas nākamā gada sākumā.
Taču Valdim vēl aizvien bijuši smagi brīži, kad draugiem un mediķiem bija jāsteidzas palīgā, lai notiktu mēģinājumi un izrādes.
«Es cienu viņa izvēli, ņemot vērā laiku, valsti, kurā mēs dzīvojam. Diemžēl visos laikos bijis tā, ka pirmie aiziet foršākie cilvēki…» īsi un mīklaini par Liepiņa aiziešanu mūžībā izteicās aktieris Andris Bērziņš, kurš arī spēlēja šajā iestudējumā.
Latvijas Nacionālā teātra aktieris Mārcis Maņjakovs, pateicoties izrādei, Valdi Liepiņu iepazina šovasar. «Pēc pirmizrādes viņa acīs redzēju mirdzumu. Bija sajūta, ka viņš no visām savām nebūšanām izķepurosies. Beidzamajā laikā pamanīju, ka viņš nogura ātrāk nekā citi. Taču Valdis intensīvi strādāja kā režisors un aktieris, veica gandrīz visus pienākumus, kas saistīti ar izrādes tehnisko pusi.»
Pārlieku šaustījis sevi
«Zinājām, ka viņam bija vāja sirds. Viņš bija ļoti talantīgs, muzikāls un kaislīgs cilvēks, kurš dedzināja savu dzīvi. Pārāk daudz sevi urdīja ar domām: «Vai es to varu? Vai esmu tā vērts?» Atceros: pēdējais tālākais brauciens ar izrādi Tobāgo! bija uz Rēzekni. Valdis bija rūpju nomākts. Bet tas viņam bija raksturīgi. Viņš bija prasīgs pret sevi un citiem, tomēr vienlaikus arī jauks cilvēks, kurš prot otru uzklausīt,» PDz atklāja aktrise Katrīne Pasternaka.
Ar asarām acīs bijušo kolēģi atceras Dailes teātra aktrise Aija Dzērve, kura savu karjeru sāka Valda Liepiņa iestudētajā Leģendā par Zaļo jumpravu: «Pēdējā izrādē Rīgas Kongresu namā manīju – kaut kas nav labi.
Valdis klusām sacīja: «Man ir slikti…» Varbūt viņam bija izsīkusi dzīvotgriba?
Varbūt šķita, ka visu šajā dzīvē jau izdarījis? Domājot par Valdi, ir sajūta, ka rokās bijis skaists taurenis, kurš aizlidojot atstājis plaukstās vien spārnu nospiedumus.»
Pēdējā gaitā Valdi Liepiņu viņam tuvie cilvēki izvēlējās pavadīt no Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas. «Kā Dieva bērnam, ticīgam cilvēkam, Valdim jādodas ceļā no dievnama. Tas bija viņam svarīgi,» PDz sacīja režisora un aktiera tuvākais cilvēks viņa dzīves izskaņā – draudzene Evija Lukse.
Materiāls publicēts 2017. gadā žurnālā Privātā Dzīve Nr. 50.
