Kam un kāpēc liedz pieeju valsts noslēpumam?

Aktuāli
Ievas Padomu Avīze
Ievas Padomu Avīze
30. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Nesen izskanēja ziņa, ka nu jau bijušajam ekonomikas ministram Ralfam Nemiro anulēta pieeja valsts noslēpumam. Diemžēl nekur nedzirdēju skaidrojumus par atteikuma iemesliem. Kāpēc tas tiek slēpts, un kur lai uzzina patiesību?

Kā ikvienai valstij, arī Latvijai ir savs valsts noslēpums, kas rūpīgi jāsargā, lai gādātu par savas valsts drošību, ekonomiku un politiskajām interesēm.

Ir stingri nosacījumi, kādu iemeslu dēļ cilvēks var nesaņemt pieeju valsts noslēpumam.

  • Tā netiek dota cilvēkam, kurš atteicies no Latvijas pilsonības vai kam ir ierobežota rīcībspēja.
  • Tāpat pieeju valsts noslēpumam nevar saņemt cilvēks, kas sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, turklāt pat tad, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
  • Pieeju valsts noslēpumam nedod arī cilvēkam, kurš ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
  • To nevar saņemt arī cilvēks, kurš pēc 1991. gada 13. janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.
  • Tāpat pieeja valsts noslēpumam liegta cilvēkam, kam konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, arī traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, kas dod pamatu apšaubīt šī cilvēka spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus.
  • Vēl pieeju valsts noslēpumam nevar dot arī cilvēkiem, par kuriem pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt viņu uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.

Šī vispārīgā nosacījuma detalizēts apraksts ir noteikts dokumentā, kura saturu publiski izpaust nedrīkst. Bet vispārinot – piemēram, drošības iestāde ir konstatējusi, ka cilvēks slēpj informāciju vai faktus, melo vai arī cilvēka dzīvesveids rada lielus riskus valsts noslēpumam.

Ja pieeja valsts noslēpumam netiek dota, cilvēkam ir tiesības uzzināt atteikuma iemeslu, bet drošības iestāde drīkst neatklāt tādu informāciju, kas var kaitēt kāda cita tiesiskajām interesēm, valsts drošībai vai aizsardzībai. Drošības iestādes atteikuma iemeslus nepublisko, lai cik tas interesanti šķiet sabiedrībai. Pats cilvēks to gan drīkst teikt, bet līdz šim neviens par iemesliem nav publiski atzinies.

Ja atļauja darbam ar valsts noslēpumu netiek izsniegta, šo lēmumu var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram, viņa lēmumu – ģenerālprokuroram, savukārt ģenerālprokurora lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, un tiesas lēmumu gan pārsūdzēt nevarēs. Cilvēks, kam liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, atkārtoti speciālās atļaujas saņemšanai var pretendēt pēc pieciem gadiem.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+