Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirmo septembri vienmēr esmu uzskatījusi par tādu kā otru jauno gadu. Otru iespēju uzsākt ko jaunu. Nu, piemēram, nodarbības sporta zālē, jaunu diētu vai kādu kursu apmeklējumu. Laikam jau tā iegājies kopš skolas laikiem, kad pirmo nedēļu, varbūt divas izdevās kladēs veikt kārtīgus ierakstus, vakaros rūpīgi sakārtot somu un pēc stundām apmeklēt ne vienu vien pulciņu.
Aptuveni pēc mēneša gan liela daļa labo apņemšanos jau bija aizlīgojušas līdz ar nobirušajām rudens lapām. Vai gribasspēku ir iespējams uztrenēt? Un kāpēc vienai tas ir spēcīgs jau teju kopš dzimšanas, bet cita krīt un krīt dažādos kārdinājumos?
Visi zina, kā vajag, bet – nesanāk
Psiholoģijas teorijas atzīst dažādus instrumentus, kā mērīt veselīgi funkcionējošu personību.
- Pirmkārt, vai vispār piemīt mērķtiecīga domāšana, proti, vai tev ir mērķis rītdienai, mērķis, kuru vēlies sasniegt pēc gada vai pieciem, un vai tu uz to apzināti ej. Skaidrs, ka katrai no mums ir kaut kas, ko nav izdevies piepildīt, tomēr pretī vajadzētu būt arī pietiekami daudziem sasniegtiem mērķiem. Veselīgi funkcionējoša personība vienmēr arī domā, kā savu mērķi sasniegt, un cenšas to izdarīt. Turpretī bērnišķīga personība visu gribēs sasniegt tūlīt un tepat, un, ja neizdodas, tad atmet ar roku.
- Otrkārt, svarīgs rādītājs ir tas, cik stabilas ir tavas jūtas. Veselīgi funkcionējoša personība tomēr biežāk mēdz domāt – negribu, bet tomēr darīšu, jo tas man nāks par labu.
- Treškārt, ļoti svarīga arī spēja integrēties. Domāt ne tikai par savām vēlmēm un vajadzībām, bet apzināties, ka tikpat svarīgas tās ir arī ģimenei, draugiem, paziņām.
- Ceturtkārt, veselīgas personības pazīme ir spēja parūpēties par sevi. Lūk, te arī ir stāsts par gribasspēku. Pajautā pati sev – vai tev tiešām nav gribasspēka vai tomēr neesi pietiekami nobriedusi (neatkarīgi no skaitļiem pasē), lai parūpētos par savu veselību, emocionālo un fizisko labsajūtu?
- Piektkārt… Juhū! Spēja pakļauties ierobežojumiem un aizliegumiem. Atkal stāsts par gribasspēku. Ne tikai spēja nešķērsot ielu pie sarkanās gaismas, bet neēst piekto picas šķēli, ja labi zini – tev ir paaugstināts holesterīns. Neveselīga personība itin viegli atcels visus aizliegumus un ierobežojumus. Vēl jo vieglāk sevis radītos.
- Sestkārt, veselīgai personībai ir arī veselīgs ētikas un morāles kodekss. Skaidra apziņa par to, kas ir labi un kas ne, un spēja pie šo kodeksu ievērot.
Tātad – veselīga, nobriedusi personība vismaz teorētiski ir spējīga tikt galā ar dažādiem ierobežojumiem, izrādīt savu gribasspēku. Turklāt tam, ko mēs patiešām gribam, mēs piešķiram spēku un radām motivāciju.
Bet, ja nevari sasniegt savu mērķi, varbūt tev nevis trūkst gribasspēka, bet tu nemaz to negribi? Varbūt ir labi tā, kā ir?
Ivars Austers saka – ilgtermiņā mēs visi zinām, kā pareizi jāuzvedas. Zinām, kā būtu pareizi ēst, kā pareizi izturēties pret cilvēkiem, ka būtu jāuzkrāj nebaltai dienai. «Visi zina, bet… nesanāk. Dzīvojam neveselīgu dzīvi, ēdam neveselīgi, par maz kustamies, neejam pie ārsta uz regulārajām pārbaudēm, strādājam, kamēr nokrītam, reizēm burtiskā nozīmē. Esam nejauki un tad brīnāmies, ka pret mums izturas tāpat. Mēs zinām pareizos rīcības modeļus, bet vienmēr ir kādi acumirklīgie baudījumi, kas uzvar. Jo pareizie uzvedības modeļi prasa varbūt ne ļoti lielu, bet tomēr piepūli.»
Lūk, vienkāršs piemērs – pēc darba ķermenis burtiski brēc pēc kustībām. Vienalga, vai tā būtu mierīga pastaiga kājām uz mājām vai viegls riksis tuvējā parkā. Bet… pēc darba esam piekusuši.
Un, ja tādā brīdī ir izvēle – apsēsties pie televizora vai datora, beidzot paņemt rokā telefonu un kārtīgi izdzīvoties sociālajos tīklos vai tomēr paskriet un pavingrot…
Nereti uzvar kāda no šīm iespējām.
«Tas arī ir saprotams, jo šādi iegūstam acumirklīgu apbalvojuma izjūtu, acumirklīgu prieku. Bet alternatīva prasīs zināmu piepūli. Lai gan pēc tam no kustībām būs savs prieciņš, saņemties nav viegli,» uzsver psihologs.
Kā trenēt gribasspēku?
Ļoti vienkāršām metodēm – sperot praktiskus soļus ceļā uz mērķi. Vispirms, protams, jāsper pirmais solis. Jau iepriekš paredzot, ka var nebūt viegli. «Tā ir Odiseja gudrība – viņš nebūtu spējis pabraukt garām Sirēnu salai, ja iepriekš nebūtu sevi sagatavojis. Viņš zināja, ka nespēs pretoties sirēnu dziesmām, tāpēc lika, lai viņu piesien pie kuģa masta. Aizlēja ausis ar vasku un lika airēt.
Kad esam kāda vilinājuma priekšā, mums ir grūti tam pretoties. Un, jo vilinājums kļūst lielāks, jo grūtāk aiz tā mēs saskatām savu iecerēto mērķi. Svarīgākais droši vien ir saprast, ka tas tā ir, un iemācīties ar to sadzīvot,» saka profesors. Ilgtermiņa mērķi parasti ir saprātīgi un pieņemti skaidru, vēsu prātu, līdz ar to tajā brīdī būtu svarīgi noslēgt derības – pašam ar sevi, ar savu mērķi, bet varbūt iesaistot vēl kādu personu.
Daudz ko nosaka arī mūsu ģenētiskā dažādība – kādam paust gribasspēku ir vieglāk, citam grūtāk, bet daudz kas atkarīgs arī no pieraduma.
Ja kopš bērnības esi pieradusi pie disciplīnas, sevis disciplinēšanas, paust gribasspēku būs daudz vieglāk. Un izrādās, ka vēl jau savu dara ogļhidrāti! Proti, ir pierādīts – gribasspēks mazinās, ja uzturā lietojam daudz ogļhidrātu. Glikozes līmenis strauji ceļas, bet pēc tam tikpat strauji krītas, rezultātā kļūstam nepacietīgāki un griba attiecīgajā brīdī ātri zūd. Taču – nekas nav akmenī iecirsts. Jebkurš cilvēks, ja vien vēlas, var mainīt savu rīcību un savu uzvedību. Galvenais – darīt! Un nepadoties, ja nesanāk, bet trenēt savu gribasspēku vēl un vēl.
Daži ieteikumi gribasspēka treniņam
- Pieradini sevi pie atbildības ar maciņu.
Proti, ja vēlies sākt apmeklēt sporta zāli, nosaki konkrētu datumu, kad sāksi to darīt un kurās dienās uz zāli dosies. Un pati ar sevi (vēl labāk, ja var paaicināt kādu liecinieku – draugus, vecākus, bērnus) noslēdz derības – ja apņemšanos nepildīsi, tu par to maksāsi. Būtu labi, ja tu uzreiz arī noteiktu soda naudas summu.
Ivars Austers saka – svarīgi arī ierīkot krājkasīti vai noteikt kontu, kurā nauda ieripos, un nolemt, kas ar to tiks darīts, kad būs uzkrājusies lielāka summa. «Var vienoties, ka ģimene, piemēram, par uzkrāto naudu dosies uz kino. Tomēr es teiktu, ka vēl efektīvāka metode ir kā labuma guvēju izvēlēties kādu labdarības organizāciju, kuras mērķi tev šķiet nepatīkami vai nepieņemami vai vispār neinteresē. Šai gadījumā kā motivācija kalpos vēlme naudu neatdot šo cilvēku rokās,» skaidro profesors. - Atskaities!
Ir cilvēki, kurus motivē kauna izjūta, proti, nepieciešamība atskaitīties kādam par soļiem, kas veikti, ejot uz iecerēto mērķi. Vai nu paziņo par to sociālajos tīklos, vai vienkārši izstāsti darba kolēģiem un katru dienu atskaities par izdarīto. Starp citu, pēc šāda principa darbojas Svara vērotāji – reizi nedēļā jāatskaitās, cik un ko esi apēdis, un jānosveras, lai pārliecinātos, vai svars tiešām zaudēts. - Liec šķēršļus nevēlamajām darbībām.
Šī ir ļoti vienkārša, bet arī ļoti efektīva metode. Ja gribi, piemēram, atteikties no saldumu ēšanas, gluži vienkārši tos nepērc un neglabā mājās. Līdzīgi rīkojies ar jebko, kas tevi kārdina. «Jā, šie šķēršļi nav nepārvarami, tomēr tas padarīs grūtāku piekļuves procesu. Līdz ar to palielinās iespēja sasniegt pozitīvo mērķi,» uzsver Ivars Austers. - Slēdz līgumu par nākotni.
Ja, piemēram, esi nolēmusi, ka gribi sakrāt konkrētu naudas summu iemaksai par mašīnu vai dzīvokli vai kādam pirkumam, pieradini sevi pie šīs domas palēnām, bet līgumu noslēdz jau tagad. Tā teikt, iespied sev asti bluķī, bet sāpes varēsi sākt just pēc ilgāka laika.
«Nolem, ka automātisko maksājumu uz krājkontu pieslēgsi nevis šodien vai rīt, bet, piemēram, pēc diviem mēnešiem. Cilvēkiem bieži vien ir liela vēlme darīt ko pozitīvu, bet… ne tagad. Rīt. Izvēloties šo pieeju, šis «rīt», kas parasti nekad nepienāk, tomēr pienāks. Tikmēr vari pierast pie domas, ka nākotnē būs jāiztiek ar mazāku naudas summu,» norāda profesors. - Apbalvo sevi.
Bērniem labi darbojas tā dēvētais zvaigžņu kalendārs. Tas nozīmē, ka kalendārā katru dienu, kad esi izpildījusi savu labo apņemšanos, ielīmē sev zvaigznīti. Kad noteikts zvaigznīšu skaits sakrāts, apbalvo sevi ar ko foršu.
«Bērnišķīga risinājuma forma būtu apbalvot sevi, piemēram, kaut ko sev uzdāvinot. Pieauguša cilvēka rīcība būtu jau citāda – gūt apbalvojumu, iepriecinot kādu citu,» uzsver profesors. Piesakies suņu staidzināšanai patversmē, apciemo sen neredzētu draudzeni vai izdari ko citu, ko jau sen biji atlikusi. «Man šķiet – jāpierod arī darīt labas lietas vienkārši tāpēc, ka tās ir labas lietas.» - Uzturi saikni ar savu ideālu.
«Mums katram ir kāds ideāls – cilvēks, kurš rīkojas tā, kā mēs gribētu. Viena no iespējām piepildīt savu mērķi – vai tas būtu veselīgs uzturs vai kādu kursu apmeklējums – ir uzturēt kontaktu ar šiem cilvēkiem, kuri vajadzīgajā brīdī noteikti atbalstīs tevi,» iesaka Ivars Austers. Tātad – ja esi apņēmusies katru nedēļu izlasīt vienu grāmatu, tad varbūt ir vērts iesaistīties kādā no Facebook grāmatu lasītāju klubiem. Ja gribi aktīvi sportot, piesakies līdzi paziņai, kura regulāri apmeklē nodarbības. «Šie cilvēki tev noteikti nedos zvaigznītes, bet par labi padarītu darbu sniegs savu atzinību, kas arī ir ļoti svarīgi.»
