• Šobrīd

    weather img

    Rīga +10°C

    Kā top laime – viss par laimes hormoniem

    Labsajūta
    Gundega Gauja
    Gundega Gauja
    9. marts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Mēs visi ilgojamies pēc laimes, labsajūtas, harmonijas. Lai nokļūtu šajā mazajā paradīzē, liela nozīme ir tā dēvētajiem labsajūtas jeb laimīguma hormoniem, tādam dažādu vielu kokteilītim smadzenēs, kas diezgan spēcīgi diriģē parādi – vai esam harmonijā vai tikai velkam dzīvi. Kā mēs šai savai laimes rūpnīciņai varam likt strādāt aktīvāk? Konsultē SANDRA VESTERMANE, neiroloģe.

    Kas tas par zvēru – laime?

    Viņam gan laikam pietrūkst laimes hormonu – tā mēdz teikt par cilvēkiem, kas staigā apkārt ar izstieptu seju un nošļukušiem mutes kaktiņiem, šķiet, dzīves gravitācija viņus tā vien velk pie zemes. Un lielākā problēma ir tā, ka nu jau gadu izstiepta seja un gurdena gaita ir ļoti daudziem – pandēmija liegusi pieeju lielai daļai to prieka avotu, no kuriem laimīti smēlāmies līdz šim.

    Cilvēks ir kā tāda apkārt staigājoša ķīmisku vielu ražotne, kur visam jābūt līdzsvarā. Ja tā nav, sākam nīkuļot un slimot. Mūsu organismā tiek saražoti daudzi dažādi hormoni, kas kopumā būtiski ietekmē dažādus veselībai un attīstībai nozīmīgus procesus – augšanu, vielmaiņu, vairošanos, emocijas. Zinātniski ir pierādīts, ka vairāki no šiem hormoniem vistiešākajā veidā ietekmē mūsu labsajūtu, laimīgumu, tāpēc tos tā arī mēdz saukt – par laimes hormoniem. To vidū ir, piemēram, serotonīns, dopamīns, melatonīns, oksitocīns, endorfīni, tā dēvētie endogēnie opiāti.

    Kādi procesi mūsu dzīvē liek šiem hormoniem rosīties? Laba jušanās ir atkarīga no tā, ko mēs darām un kādu atlīdzību par to saņemam. Laime ir virzība uz kaut ko pozitīvu vai virzība prom no kaut kā negatīva, savā ziņā bēgšana, izvairīšanās, uzsver neiroloģe Sandra Vestermane: «Kāds provokatīvs filozofs laimes stāvokli salīdzinājis ar alkohola reibumu. Kāpēc laime nav pastāvīga? Bet iedomājieties cilvēku, kas pastāvīgi ir alkohola reibumā! Tas būtu traki un pilnīgi neadekvāti. Tāpēc sanāk – mēs nedrīkstam visu laiku būt eiforijā un laimē, un daba paredzējusi šīs svārstības – augšā, lejā.»

    Kas nosaka laimīguma potenciālu?

    Mēs jau piedzimstam ar atšķirīgām iespējām saražot sev šos laimes hormonus. «Laimes hormoni – tas ir tāds apkopojošs jēdziens, jo šiem hormoniem katram ir nedaudz atšķirīga darbība: serotonīns ir drīzāk labsajūtas hormons, kas samazina trauksmi; dopamīns saistīts ar motivāciju; oksitocīns – ar piesaisti, tuvību, pieskārieniem; endogēnie opiāti (morfīni, endokanabinoīdi) – arī ar labsajūtu, sāpju mazināšanu,» skaidro neiroloģe. Ne visi šie ķīmiskie savienojumi ir tieši hormoni, tāpēc, runājot par tiem kopumā, precīzāk būtu teikt – neirotransmiteri. Tie darbojas kā starpnieki, kas pārsūta impulsus starp nervu šūnām, lai cilvēks sasniegtu laimes izjūtu.

    • Ģenētika un iedzimtība. Tas nu ir fakts – mēs piedzimstam ar atšķirīgu predispozīciju spējai būt laimīgiem un vēlāk dzīvē arī piemācīties laimi klāt. Piedzimstot katram ir sava specifiska smadzeņu struktūra un funkcijas, sava iedzimtā spēja nodrošināt neirotransmiteru darbību un laimes hormonu ražošanu.
    • Agrīnā dzīves pieredze un vide. Šie faktori tālāk modulē nervu receptoru aktivitāti vai neaktivitāti un to, kā izpaudīsies mūsu ģenētiskais mantojums. Svarīgs ir posms pat vēl pirms piedzimšanas – ir cilvēki, kas, jau pasaulē nākot, apveltīti ar lielākām spējām justies labi.

    Ja māte grūtniecības laikā piedzīvojusi ekstrēmu stresu vai fiziskas sāpes, bijusi ļoti nelaimīga, tad bērns jau piedzimst ar zemāku sāpju slieksni, zemāku spēju pretoties stresam.

    Ja bērns vēlāk nokļūst ideālā vidē, šī negatīvā bagāža zināmā mērā tiek kompensēta. Bet, ja vide arī turpmāk ir nelabvēlīga, tas negatīvi ietekmēs bērna smadzeņu attīstību. Veselīgai smadzeņu attīstībai un attiecīgi laimes hormonu izstrādei pirmie divi dzīves gadi ir izšķirīgi.

    Liec hormoniem strādāt!

    Ar gadiem mēs sākam savu laimīguma pakāpi vētīt un analizēt, sākam domāt, vērtēt, salīdzināt sevi ar citiem, prātot, kāpēc citiem ir tā, bet man – šitā. Kā likt laimes hormoniem strādāt?

    1. Nosaki sev mērķus, pieņem lēmumus, īsteno tos.
      Tiesa, nav tādu pētījumu, kas skaidri pateiktu – izdari šito vai to, un tavs serotonīna vai oksitocīna līmenis palielināsies par tik un tik procentiem. Hormonu izstrāde ir ļoti sarežģīts mehānisms. Tomēr ir zināms, ka liela nozīme ir aspektam sasniegums – apbalvojums. Turklāt procesam ir jābūt kā trepītēm – tu kāp un sasniedz, kāp un sasniedz. Ja apzinies, ka esi nelaimīga, ne uz tā dzīves ceļa, tas ir tavs lēmums – visu radikāli mainīt. Protams, tas var notikt caur sāpēm, ciešanām, bailēm, dusmām. Taču, ja redzi gaismu tuneļa galā, zini, ka tiksi apbalvota, tas motivē. Sajūta – es to paveicu! – tas ir dopamīns, endogēnie opiāti un vēl daudz citu vielu. Taču hormonu līmenis nekad nav lineārs, tas nemitīgi piedzīvo svārstības augšā, lejā. Piemēram, gadiem strādāji, lai nopirktu māju. Nu tev tā ir, forši – un tālāk? Iekopi dārzu? Sēdi dārzā, un – ko tālāk? Hormoni lēkā, bet mūs dzen nesasniegtie mērķi – māja, kas nav uzcelta, ceļojums, kas vēl nav noticis.
    2. Ļauj sev gūt pieredzi.
      Pieredzes gūšana ir viens no izaugsmes pamatnosacījumiem. Daudzi dzīvo ar kompleksu – labāk neko nemainīšu, jo nav pārliecības, vai man izdosies. Jā, iespējams, neizdosies, bet tad tā būs pieredze, varēsi mācīties no kļūdām. Un nav jau tam obligāti jābūt kam grandiozam, jaunu pieredzi vari mēģināt gūt jebkādā jomā. Piemēram, atrodi sev piemērotu jaunu fizisku nodarbošanos. Vai arī – eksperimentē virtuvē, izmēģini jaunas garšas.
    3. Veido un uzturi sociālos kontaktus.
      Mums ir vajadzīgi citi cilvēki un sociālā mijiedarbība. Komunikācijai jābūt ne par maz un ne par daudz. Piemēram, cilvēki nolemj mainīt dzīvi un pārceļas uz laukiem. Ja tur nav sociālo kontaktu, nav arī gandarījuma par procesiem, drīz sāk pasliktināties pašsajūta un sāk gribēties atpakaļ uz pilsētu, jo smadzenes savā sulā sāk uzcepties. Cits aspekts – mūsdienās darba vidē komunikācija bieži ir veidota tā, ka labi vārdi par padarīto netiek teikti vispār. Ja viss ir labi, tev nesaka neko, bet, ja – nedod, Dievs! – kaut kas nav labi, tas noteikti tiks pamanīts un atgādināts. Patiesībā jau pieaugušam cilvēkam laimei nevajag daudz – to, ka viņu novērtē kā profesionāli, draugu, kolēģi un pasaka labu vārdu. Tajā brīdī izstrādājas endogēnie hormoni.
    4. Apskaujies.
      Mīļi cilvēki cits citam ir lieliskas labo hormonu rūpnīciņas, taču ne visiem šis prieks ir pieejams. Normālos apstākļos pieskārienu trūkumu var legāli kompensēt, apmeklējot masāžu, iesaistoties dažādās kontaktterapijās. Tā tiekam pie oksitocīna, endorfīna. Tagad tas nav iespējams. Šajos apstākļos ieguvēji noteikti ir tie, kam ir mājdzīvnieki, ko ņurcīt.
    5. Smagākos gadījumos – antidepresanti.
      Visa dzīve ir nemitīgs skrējiens pēc labsajūtas. Bet skrienot mēs arī pārāk nogurstam, un tad mūs uz kādu laiku ir jānoņem no trases. Lai ārstētu depresiju, trauksmes stāvokļus un panikas lēkmes, nereti jālieto antidepresanti. Tie nesatur laimīguma hormonus tiešā veidā, taču, netieši iedarbojoties uz nervu šūnu receptoriem, ietekmē šo neirotransmiteru vielmaiņu.

    Vai ir laimes tabletes?

    Diemžēl tādas vēl nav izgudrotas. Tirdzniecībā gan ir daudz uztura bagātinātāju, kas sola ietekmēt laimes hormonu līmeni, taču neiroloģe Sandra Vestermane atgādina: uztura bagātinātāji ir produkti, par kuru darbību nav veikti zinātniski pamatoti pētījumi. Tātad nav zināms, vai, apēdot tādu vai šādu vielu, tā tiešām nokļūst līdz smadzenēm un izraisa vajadzīgo efektu. Tāpēc uztura bagātinātāji ir zināms risks, kaut gan – placebo efektu jau neviens nav atcēlis…

    Kā saķert laimes hormonus

    DOPAMĪNS – apbalvojumu hormons

    • Nosaki sev mērķus un sasniedz tos.
    • Rūpējies par savu izaugsmi.
    • Ēd sabalansēti un garšīgi.
    • Svini savus sasniegumus.

     OKSITOCĪNS – mīlas hormons

    • Apskauj sev mīļus tuvus un mīļus cilvēkus.
    • Rotaļājies ar bērniem.
    • Spēlējies ar mājdzīvniekiem.
    • Sadodies rokās ar citiem.
    • Saki labus vārdus un komplimentus.

    SEROTONĪNS – garastāvokļa stabilizētājs

    • Kārtīgi izkusties – skrien, slēpo, brauc ar riteni utt.
    • Meditē.
    • Esi dabā, saulē un gaismā.

    ENDORFĪNS – sāpju remdētājs

    • Smaidi un smejies.
    • Nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm.
    • Ēd tumšo šokolādi.
    • Ieelpo dabīgo ēterisko eļļu aromātus.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+