Kā risināt juridiskas problēmas nereģistrētā laulībā

Laulība
Lolita Lūse
Lolita Lūse
14. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Lai gan valsts nereģistrētas attiecības nesargā, ir ļoti daudz juridisku iespēju, kā parūpēties gan par sevi, gan savu partneri. Konsultē Anta Maldupe – Krūmiņa, zvērināta notāre.

Ir valstis, kur ir spēkā Kopdzīves likums, bet Latvijā tāda nav, tāpēc pāriem, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās, ir daudz juridisku risku. Lai cik tas izklausās nelāgi, laulību nereģistrējuši partneri Latvijā likuma priekšā ir sveši cilvēki neatkarīgi no tā, cik gadu pavadīts kopā, – šķiroties var palikt bez mantas, likums nedod garantētas tiesības mantot īpašumus, ārsti nesniedz informāciju par partnera veselības stāvokli un var pat neielaist slimnīcā.

Var jau teikt, ka visiem sarežģījumiem, kas rodas nereģistrētu attiecību dēļ, ir viens universāls un ātrs risinājums – laulības reģistrēšana, bet ir arī pietiekami daudz citu juridisko instrumentu, lai iespējami sakārtotu savu dzīvi. Katrā ziņā pāriem, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās, gan savai, gan savu bērnu tiesiskajai drošībai jāpievērš īpaša uzmanība.

Ko man tas papīrs dos?

Tas ir klasisks jautājums, ko uzdod pāri, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās un uzskata, ka laulības reģistrēšana ir bezjēdzīga un pat apgrūtinoša – sak, mēs viens otru mīlam tāpat, un zīmogs neko nemainīs. Daudzreiz dzirdēts arī: mēs precēties negribam, jo tad būs jārīko kāzas, laulību ceremonijā jāklausās salkani dzejolīši un tad vēl dārgi jāmaksā un jācīnās, ja kādreiz izlemsim šķirties!

«Runājot par to, ka papīrs neko nemainīs, cilvēki parasti domā par personīgajām attiecībām starp diviem cilvēkiem – par mīlestību, uzticēšanos un atbildību vienam pret otru. Tomēr tas ir tikai viens kopdzīves aspekts.

Nedrīkst aizmirst, ka atbildība vienam pret otru ir ne tikai personīgās, bet arī mantiskās attiecības.

Laulātu pāru mantiskajām attiecībām liela daļa risinājumu ir paredzēti likumā, piemēram, kas notiek ar mantu, pārim šķiroties, kādas ir mantošanas un citas laulāto tiesības, utt. Tikmēr nereģistrētās attiecībās dzīvojošajiem par savām mantiskajām attiecībām jāparūpējas pašiem. Notāri, atgādinot par nereģistrētas laulības riskiem, nevienu nespiež laulāties, bet gan mudina jau laikus padomāt par risinājumu biežākajām problēmām,» saka zvērināta notāre Anta Maldupe-Krūmiņa.

Biežākās nereģistrēto pāru juridiskās problēmas un to profilakse

ĪPAŠUMS

Kopdzīvē cilvēkiem agri vai vēlu rodas manta – īpašumi, kas tiek reģistrēti uz viena vai otra partnera vārda. Ir atšķirība, kas notiek ar mantu, šķirot laulību vai nereģistrētas attiecības. Kā nosaka Civillikums, viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta. Ja pāris nav noslēdzis līgumu par visas mantas šķirtību, laulātajiem, ejot katram savu ceļu, jāvienojas, kā manta tiks sadalīta.

Ja laulības līguma nav un laulāto starpā par mantas sadali rodas strīds, to izšķirs tiesa, vērtējot katras puses pierādījumus par savu ieguldījumu. Tātad – pat tad, ja visa laulības laikā iegūtā manta reģistrēta uz vīra vārda, sievai ir tiesības uz to pretendēt, pierādot savu devumu īpašuma iegādē vai labiekārtošanā. Savukārt nereģistrētās attiecībās partneri viens uz otra mantu šķiroties nevar pretendēt, lai cik naudas tajā ieguldījuši.

Iedomāsimies situāciju. Nelaulājies pāris nopērk mājokli un reģistrē to kā vīrieša īpašumu, lai gan savu daļu naudas īpašuma iegādē iegulda arī sieviete. Tāpat viņa īpašumu kopj un uztur, arī maksā par remontiem un dažādiem saimnieciskajiem darbiem. Pēc dažiem gadiem vīrietis atrod citu partneri un sievietei saka: neko tu nedabūsi! Patiesība ir skaudra, bet skaidra – pastāvot nereģistrētām attiecībām, nav, ko dalīt, jo nav laulāto kopīgas mantas.

Jā, partneris var mēģināt pierādīt savus ieguldījumus svešā mantā, bet tas būtu smags tiesas process. Piemēram, ir saglabāti čeki par pārtikas preču vai sadzīves tehnikas iegādi, bet kā pierādīt, ka viss iegādātais izmantots tieši šīs kopdzīves vajadzībām? Cilvēki tiesāsies, tērēs laiku, naudu un nervus, bet rezultāts nav zināms. Var jau domāt: bet es pierādīšu, ka mēs bijām nereģistrētā kopdzīvē! Jāsaprot, ka nevar pierādīt to, kā nav, – nevienā Latvijas likumā nav termina nereģistrēta kopdzīve. Tāpat nevarēs arī izprasīt savu daļu no kopīgās mantas, jo arī kopīgās mantas nav. 

Ko te var darīt? Lai nelaulātiem pāriem nerastos šādas situācijas, iegādājoties jebkādu nekustamo īpašumu, tas Zemesgrāmatā jāreģistrē nevis kā viena partnera īpašums, bet gan kā abu partneru kopīpašums ieguldījumam atbilstošās daļās – katram pieder, piemēram, puse īpašuma, vai arī vienam pieder viena trešdaļa, bet otram – divas trešdaļas īpašuma. Ja attiecības izirs, īpašumtiesības tomēr paliks.

MANTOJUMS

Ja nav sastādīts pēdējās gribas rīkojums jeb testaments, likums regulē, kas notiek ar mantu, ja viens no laulāta pāra aiziet tai saulē. Šādos gadījumos mantošana notiek pēc likuma. Proti, pārdzīvojušais laulātais no mirušā manto neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids starp laulātajiem pastāvējis laulības laikā. Savukārt cilvēkiem, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās, likums negarantē neko – ja likuma priekšā esat sveši cilvēki, tad tādi arī paliekat mantojuma tiesībās, proti, no sveša cilvēka neko mantot nevar. Dzīvē mēdz būt pavisam nejaukas situācijas. Piemēram, vīrietis un sieviete ir kopā gadiem vai pat gadu desmitiem, visi īpašumi reģistrēti uz vīra vārda.

Kad viņš aiziet tai saulē, vīra bērni no pirmās laulības sievietei pasaka nepārprotami: kundzīt, vāciet savas mantiņas un aizveriet durvis no ārpuses – pat neceriet, ka jums te kas tiks!

Sieviete šajā situācijā tiešām ir bezspēcīga. Civillikuma izpratnē faktiskā kopdzīve nav ne laulība, ne radniecība. Lai arī sieviete un vīrietis kopā nodzīvojuši 20 gadu, viņiem nav tiesību kļūt par otra likumiskajiem mantiniekiem – nelīdzēs ne kaimiņu liecības, ne kas cits.

Ko te var darīt? Dzīvojot nereģistrētās attiecībās, par iespēju mantot otra īpašumus jāpadomā jau laikus. Ir divi risinājumi: savi īpašumi otram jānovēl testamentā vai arī abiem partneriem jāslēdz mantojuma līgums.

Testaments. To noteikti ieteicams sastādīt pie notāra, lai būtu drošība, ka testaments ir juridiski precīzs, ir skaidri pausta testatora griba utt. Visus pie notāra apliecinātos vai glabāšanā nodotos testamentus reģistrē publisko testamentu reģistrā, tāpēc testamenta oriģināls vienmēr ir atrodams. Tiesa, cilvēks var arī pašrocīgi uzrakstīt privātu testamentu, bet tad gan pirms tam rūpīgi jānoskaidro, kā tas jāraksta, lai testaments būtu spēkā. Turklāt jāatceras, ka privāti rakstītam un mājās, piemēram, dokumentu mapītē glabātam testamentam ir ļoti zema drošība – to var aizmirst, pazaudēt, to var atrast un pat iznīcināt kāds, kuram tajā rakstītais nav izdevīgs.

Ņem vērā!

Ja mantojums novēlēts testamentā, tā rakstītājs var pārdomāt un testamentu jebkurā brīdī grozīt, atcelt, rakstīt jaunu, kurš atcels iepriekšējo testamentu.

Mantojuma līgums. Tas ir tikai un vienīgi notariālā akta formā slēdzams līgums – viens no spēcīgākajiem dokumentiem mantojuma procesā. Testaments ir vienpusējs, savukārt mantojuma līgums divpusējs darījums, to noslēdz iespējamā mantojuma atstājējs un iespējamā mantojuma saņēmējs. Mantojuma līgums jau mantojuma atstājēja dzīves laikā tiek ierakstīts zemesgrāmatā kā apgrūtinājums par labu mantojuma saņēmējam un reģistrēts publiskajā testamentu reģistrā. Testamentu var pārrakstīt, cik vien bieži vēlas, nesaskaņojot novēlējumu ar potenciālo mantinieku, bet mantojuma līgums atceļams vien tad, ja par to vienojas abas puses, vai arī – specifiskos gadījumos – tiesas ceļā.

Uzmanību – klupšanas akmeņi!

Neatņemamā mantojuma daļa. Būtiski riski īpašuma novēlēšanā svešam cilvēkam ir tad, ja mantojuma atstājējam ir likumiskie mantinieki, piemēram, bērni vai mazbērni. Viņiem pēc mantojuma atklāšanās būs tiesības izprasīt savu neatņemamo mantojuma daļu no cilvēka, kam manta novēlēta testamentā vai mantojuma līgumā. Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie radinieki. Piemēram: vīrietis, kam ir dēls no pirmās laulības, sievietei, ar kuru nav laulājies, testamentā novēl savu māju. Ja testamenta nebūtu, māju mantotu viņa dēls no pirmās laulības. Tā kā testaments ir, nu dēlam ir tiesības pieprasīt naudu par savu neatņemamo daļu – pusi no tā, kas viņam pienāktos, ja testamenta nebūtu. Proti: ja testamenta nebūtu, viņš mantotu visu māju, bet nu viņš no testamentārās mantinieces var prasīt izmaksāt pusi mājas vērtības. Mantojuma līgumā neatņemamās daļas tiesīgie mantinieki var atteikties no savas daļas – tad cilvēks var būt pilnīgi drošs, ka viss mantojums paliks viņam.

Lielāki nodokļi. Mantiniekam, kas būs saņēmis mantojumu no likuma izpratnē sveša cilvēka, gan mantojuma gaitā, gan reģistrējot īpašumu zemesgrāmatā, būs jāmaksā krietni lielākas valsts nodevas nekā tad, ja viņš mantojumu būtu saņēmis no laulātā. Arī par dāvinājumiem un citiem darījumiem ar īpašumu starp diviem svešiem cilvēkiem jāmaksā lielāki nodokļi un valsts nodevas nekā laulātajiem.

VESELĪBA

Vēl viena nereģistrēto pāru problēma ir apgrūtināta iespēja rīkoties brīžos, kad partnerim rodas veselības problēmas. Pacientu tiesību likuma izpratnē laulātajam ir tiesības no mediķiem saņemt informāciju par sasirgušā veselība stāvokli un ir tiesības pieņemt lēmumus, piemēram, par to, kādu ārstniecības metodi izvēlēties, savukārt nereģistrētu attiecību partneriem šādu tiesību nav. Sevišķi lielas problēmas rodas, ja cilvēks saslimst tik ļoti, ka pats vairs nespēj neko lemt un rīkoties.

Ko te var darīt? Lai kā negribas domāt, ka dzīvē var notikt kas slikts, ir vērts nodrošināties arī nebaltai dienai. Nereģistrētās attiecībās dzīvojoši cilvēki viens otram jau laikus var pie notāra uzrakstīt pilnvaru. Tā ļauj ne tikai slimībā, bet arī citās dzīves situācijās otra vietā pieņemt dažādus lēmumus un rīkoties. Ar pilnvaru var noteikt arī to, ka partneris viņa vietā var saņemt informāciju par viņa ārstniecību, var piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamajai metodei utt. Ir triju veidu pilnvaras:

  1. speciālpilnvara – piemērota kāda noteikta uzdevuma izpildīšanai;
  2. ģenerālpilnvara – paredzēta kādas noteiktas sfēras darbību kopumam;
  3. universālpilnvara – ļauj otra cilvēka vārdā veikt visdažādākās darbības: rīkoties ar īpašumiem, noguldījumiem utt., proti, tā der visiem darījumiem.

Svarīgi!

Universālpilnvara ir ļoti nopietns dokuments, tāpēc tās rakstīšana ļoti rūpīgi jāapsver.

Īpašs dokuments – nākotnes pilnvarojums

Eiropā ļoti populārs, bet Latvijā joprojām maz zināms pilnvarojuma veids ir nākotnes pilnvarojums. Tas nedod nekādas rīcības iespējas, kamēr cilvēks visu spēj darīt pats, bet ļauj to darīt tikai tad, ja pats neko nespēs.

Proti, abas puses pie notāra noslēdz nākotnes pilnvarojuma līgumu, ka, piemēram, sieviete vīrieša vārdā veiks konkrētus uzdevumus tikai tad, kad viņš pats veselības traucējumu dēļ nespēs rīkoties, piemēram, būs nonācis komā, piedzīvos pēkšņu smagu insultu utt. Lai sāktu darboties atbilstoši pilnvarojumam, būs jāsaņem īpašs ārstu komisijas atzinums par to, ka cilvēks veselības vai citu iemeslu dēļ nespēj saprast un vadīt savu rīcību. Ar šo izziņu būs jādodas pie notāra, kas ierakstīs Nākotnes pilnvarojumu reģistrā ziņas par to, ka nu pilnvarniekam ir tiesības pārstāvēt pilnvarotāju. Kad cilvēks atveseļojas, viņš turpina savas lietas kārtot pats un pilnvarojuma darbība tiek pārtraukta.

GALVOJUMS

Pērkot nekustamo īpašumu kredītā, bieži vien ir vajadzīgs aizdevuma galvotājs, un tas var būt jebkurš cilvēks, kas piekrīt uzņemties šīs saistības. Piemēram: laulāts pāris pērk īpašumu, vīrs ir kredītņēmējs, bet sieva – aizdevuma galvotāja. Ja pēc kāda laika pāris šķiras, sieva var nepiekrist laulības šķiršanai, kamēr vīrs viņas vietā neatrod citu galvotāju.

Savukārt cilvēks, kas kļūs par aizdevuma galvotāju nereģistrētam partnerim, var nonākt pamatīgās sprukās.Proti, arī aizejot katram savu ceļu, galvojums tomēr paliks – ja vīrietis par galvotāja maiņu nedomās, sievietei nebūs iespēju viņam vai bankai pieprasīt galvotāja maiņu.

Kas zina, ar laiku vīrietim dzīve mainīsies tā, ka viņš savas kredītsaistības nepildīs, un tad kredīts tiks pieprasīts no galvotājas.

Ko te var darīt? Ir ļoti rūpīgi jāpārdomā, vai kļūt par galvotāju sveša cilvēka kredītsaistībām.

Zini!

Visi šie padomi attiecas arī uz viendzimuma pāriem – arī viņi, izmantojot pareizos juridiskos instrumentus, var savu dzīvi padarīt daudz drošāku gan šodien, gan nākotnē.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+