Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dr. sc. com. KLINTA LOČMELE,
IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē vadītāja, medijpratības eksperte:
«Kopš kara sākuma manā uzmanības lokā paguvuši nonākt vairāki viltus ziņu piemēri. Pirmkārt, aculiecinieku video. Tie ļauj sekot līdzi notikumiem, ko pārdzīvo Ukrainas cilvēki, bet tie var būt arī izrauti ārpus konteksta. Izskatās, it kā tie filmēti Ukrainā šobrīd, bet patiesībā, ļoti iespējams, tapuši, piemēram, Sīrijā vai Maidana notikumu laikā 2014. gadā. Lai arī kā mums gribētos tādus sirdi plosošus attēlus un stāstus pārsūtīt sociālajos tīklos, tomēr aicinu pārliecināties, vai tie ir izmantoti pareizajā kontekstā.
Reizēm, pirms dalīties ar kādu ziņu, mūsu spēkos nav to pārbaudīt, bet mūsu spēkos ir pagaidīt.
Tāpēc iesaku piekopt pagaidīšanas pauzi, pirms dalīties, jo tas ir tikai dažu minūšu jautājums, līdz būtisku ziņu publicēs lielās ziņu aģentūras, un tur informācija noteikti būs pārbaudīta.
Vēl viena lieta, ko vēlos uzsvērt, saistīta ar interpretāciju. Notiek informatīvs karš par cilvēku pārliecību, un nereti tajā tiek izmantotas (vai tieši otrādi – nekad netiek lietotas) noteiktas frāzes, pārspīlēti vai samazināti vienas vai otras puses panākumi. Vairākos avotos sociālajos tīklos un internetā esmu redzējusi, ka Krievijas mediju saturā aizliegts izmanot tādas frāzes kā uzbrukums Ukrainai, kara uzsākšana Ukrainā, lai radītu iespaidu, ka ne jau Krievija ir tā, kas sāka uzbrukumu un ir agresors, kā arī vispār netiek izmantots vārds karš. Arī uzmanīgi lasot viedokļus sociālajos medijos, varam pamanīt, kādus vārdus, frāzes un to nozīmes cilvēki izmanto tā vietā, lai teiktu: «Ukrainā notiek karš, asinsizliešana un cieš nevainīgi cilvēki,» – tiek tamborēti, piemēram, tādi teksti: «Ukraina pati astoņu gadu laikā sarunu ceļā nevarēja atrisināt…», «Krievija tikai palīdz.» Tas maina naratīvu. Pat ja fakti – datums, pilsētas nosaukums – ir pareizi, interpretācija var būt propagandas ietekmēta, ar to var būt piesātināts pat it kā pavisam nevainīgs vēstījums, tādējādi pārvēršoties par Kremlim izdevīgu ziņu. Tāpēc aicinu rūpīgi izvērtēt, kādi vārdi un apzīmējumi izmantoti, lai raksturotu notikumus un tā cēloņus, un vai tas ir Ukrainas vai Krievijas naratīvs.»
Klinta Ločmele iesaka
• Nedalīties ar saturu, par kuru neesi pārliecināta, vai tas uzņemts Ukrainā, vai nav iestudēts vai safabricēts.
• Pārbaudīt attēlus interneta meklētājos Google, Bing, Yandex, Firefox.
• Pārbaudīt attēlu metadatus. Lai gan sociālajos medijos publicētajiem attēliem un video zūd liela daļa metadatu, lejupielādējot citur publicētos video vai foto, ir iespējams noskaidrot, kad tie uzņemti.
• Sekot līdzi informācijai no oficiālajiem Ukrainas ziņu avotiem un starptautiskajām ziņu aģentūrām.
• Jābūt piesardzīgiem, lasot informāciju, ko ievietojuši intensīvi ziņu izplatītāji sociālajos medijos, jāizpēta viņu profili un ierakstu vēsture.
NIKA ALEKSEJEVA,
vadošā digitālās vides pētniece Baltijas valstīs
Atlantic Council projektā DFRLab:
«Informācijas apjoms ir milzīgs, notiek cīņa par mūsu prātu un sirdi. Pirmkārt, jānošķir fakti no viedokļiem. Piemēram, ja fakti ir par kādu notikumu un tiem klāt redzami arī foto vai video, tad, pirms ar šo ziņu dalīties sociālajos tīklos, nepietiek tikai izlasīt virsrakstu. Vajadzētu gan izlasīt ziņas saturu, gan saprast, vai foto/video materiāls ir domāts kā pierādījums vai ilustrācija. Ja materiāls izmantots kā pierādījums, ieteicams pārbaudīt, vai šī ziņa redzama arī citos medijos, īpaši tajos, kuru reputācijai ir nozīme, piemēram, neatkarīgos medijos, kuru finansējums atkarīgs no lasītāja.
Arī uzticamiem medijiem var gadīties kļūdas, bet jāatšķir kļūdas no apzinātas maldināšanas, manipulācijas.
To, vai notiek manipulācija, var noteikt, pārbaudot informāciju. Ir izveidotas organizācijas, kas specializējas informācijas pārbaudē, piemēram, stopfake.org ir viena no tādām. Iesaku izveidot sev sarakstu ar faktu pārbaudes organizācijām un medijiem, par ko citi atzinuši, ka tie ir neatkarīgi mediji ar pierādītu reputāciju. Imunitāti pret viltus ziņām noteikti veidos arī tas, ka cilvēkam ir daudzveidīgi informācijas avoti.
Facebook platformā faktu pārbaudītājiem ir iespēja atzīmēt, kas ir nepatiess saturs. Kā rīkoties, ja sociālajos tīklos saņemts uzaicinājums no nepazīstama cilvēka, par kuru ir aizdomas – tas ir viltus konts? Jāņem vērā – apstiprinot tādu uzaicinājumu, šis cilvēks redzēs jūsu privāto ziņu lenti, ar kuru dalāties tikai ar draugiem, jūs arī savā ziņu lentē masīvi redzēsiet šo cilvēku publikācijas. Var būt gadījumi, kad no viltus profila tiek atsūtīta saite, kuru atverot datoru var inficēt ar datorvīrusu. Ja redzams, ka profila attēls ņemts no interneta (to arī var pārbaudīt ar atgriezenisko attēlu meklēšanu) vai fotogrāfijā nevar redzēt cilvēka seju, vai profila fotogrāfija nesakrīt ar cilvēka attēlu citās fotogrāfijās, vai ja tas ir anonīms profils, par to visu var ziņot Facebook, un tas no savas puses pārbaudīs un dzēsīs šo kontu.»
Daži uzticami informācijas avoti, kam droši var sekot
• Sabiedriskais radio un televīzija: LTV, Latvijas Radio, portāls LSM.
• Santa.lv.
• Delfi.
• TVNET.
• Re:Baltica.
• Izdevums IR, portāls irir.lv.
• Ziņu aģentūras LETA, Reuters, Associated Press.
• Britu raidsabiedrība BBC un raidorganizācija Sky News.
• Vācijas sabiedriskā raidorganizācija Deutsche Welle.
• ASV telekanāli CNN, NBC News.
• Ukrainas sabiedriskais medijs Suspline un portāli The Kyiv Independent, Liga.net.
• Faktu pārbaudes aģentūra Stopfake.org (bāzēta Ukrainā).
• Ziņu portāls krievu valodā Meduza, bāzēts Rīgā.
• Televīzija Doždj, raida krievu valodā.
