• Kā man sabojājās garastāvoklis

    Veselība
    Annas Psiholoģija
    Annas Psiholoģija
    26. jūnijs, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Freepik
    Arī tev noteikti ir tādas dienas. Rīts sākas pavisam labi, bet tad – kāds kaut ko pasaka, kaut kas noiet greizi, un viss – garastāvoklis sabojāts – lūpu kaktiņi nolaižas, neko vairs negribas un šķiet, ka dzīve šodien ir pagalam… Ko iesākt?

    Garastāvoklis ir bagātīga emociju buķete – tajā ir pa druskai no visdažādākajiem izjūtu toņiem un pustoņiem. Iedomāsimies, ka garastāvoklis ir iesēdies visparastākajās šūpolēs: uz zemes nolikts apgāzts bluķēns, un pāri tam – dēlis. Ja vairāk negatīvo emociju, garastāvokļa šūpoļu dēlis nosveras uz Te viss ir slikti pusi, savukārt pozitīvo emociju pārsvars šūpoles pārsver pretējā virzienā: tur, kur rakstīts – Eh, cik gan skaista ir dzīve! Katram ir savs individuālais garastāvokļa līdzsvara stāvoklis ­– ierastā ikdiena, kad uz jautājumu, kā iet, var atbildēt: normāli.

    Noskaņojuma izmaiņas var salīdzināt ar akmens iemešanu rāmā ezerā. Plunkš! Ūdens sakustas, uzsitas šļakatas un satraukti aizviļņojas uz visām pusēm. Bet paiet kāds strēķītis, un viss norimst – ezers atkal ir kā spogulis. Tieši tāpat var uzšvirkstēt emocijas – uznāk, pāriet, norimst. Pēkšņa emociju maiņa – tas nav nekas ārkārtējs, tāda ir dzīve.

    Katram cilvēkam ir savs jūtu pamatstāvoklis – cits ir optimistiskāks, cits pesimistiskāks, un arī emociju izmaiņu amplitūda katram ir citāda – vienam tās mainās straujāk, citam ne tik strauji. Ir normāli, ja cilvēks kāda ārēja vai iekšēja stimula dēļ kļūst bēdīgs, dusmīgs, skumjš. Ja paiet stunda vai divas, vai arī pienāk rīts un atkal ir izdevies atgriezties savā emocionālajā pamatstāvoklī – viss kārtībā!

    Pajautā: kāpēc man tas sāp?

    Tas, cik ļoti notikumi, vārdi vai ziņas spēj ietekmēt cilvēka noskaņojumu, atkarīgs no konkrētās situācijas: garastāvoklis var pamatīgi sabojāties gan tad, kad viss ir ļo-o-o-oti labi, gan tad, kad jau tā ir slikti.

    Vispirms par situāciju, kad viss ir ļo-o-o-oti labi. Atceries seno sakāmvārdu par darvas pilienu, kas var sabojāt medus mucu? Ir taču tā bijis – esi kaut ko nozīmīgu izdarījusi, piemēram, sarīkojusi foršu ballīti, visi skandē uzmundrinošus, atzinības pilnus vārdus, slavē un aplaudē, kājās stāvot, bet viena draudzene pārmet tikai tādu nieku – ka nav piena, ko pieliet kafijai… Un tu burtiski sabrūc! Viss prieks un gandarījums ir pagalam. Ja cilvēks ir labā noskaņojumā, ja viņam viss ir kārtībā, arī īpašos pacēluma brīžos pašaizsardzības mehānisms var kļūt vājāks – cilvēks vairs nav gatavs ievainojumiem.

    Kad bruņas nomestas, pat viens slikts vārds var ievainot tik dziļi un smeldzīgi, ka šķiet – visa dzīve acumirklī sabrūk kā kāršu namiņš. Tā var notikt ar katru.

    Un otrais variants – dienas, kad vienkārši neiet. Jo negatīvāks notikušā fons, jo katrs nākamais negatīvais impulss var likties sāpīgāks. Iedomājies: ja ezerā iemetīs nevis vienu akmeni, bet arī otru un trešo, šļakatas būs lielākas un ūdens norimšanai vajadzēs vairāk laika. Līdzīgi ar garastāvokļa sabojāšanos – ja no rīta uz baltajiem svārkiem izlija kafija, ja pēc tam vīrs pateica, ka šovakar atkal nebūs mājās un tad vēl tramvajā kāds uzkāpa uz kājas, saplēšot kurpei siksniņu, visi šie it kā sīkumi kopā veido negatīvo emociju armijas karagājienu.

    Tu noteikti savu reizi esi domājusi: patiesībā tas, kas man sabojāja garastāvokli, ir tāds sīkums! Nu, labi – kāds kaut ko pateica, kāds neizdarīja, kaut kas neizdevās… Bet, pat apzinoties iemesla niecību, noskaņojums ir tik slikts, ka pašai riebjas! Šādos brīžos vērts pašķetināt notikumu ķēdīti un sev pajautāt: bet kas īsti ar mani notika? Kāpēc es uz šo notikumu reaģēju tieši tā? Kas īsti bija tas, kas manī nebija norimis un atkal tika iekustināts?

    Iespējams, atbilde ir tepat tuvumā – jā, tev jau tā neveicās, un tagad vēl viens kreņķis, tāpēc arī ir tik slikta oma. Bet varbūt atbilde jāmeklē kaut kur tālāk un dziļāk, un tikai ar saviem spēkiem to atrast neizdosies.

    Visātrāk cilvēku var ievainot ar to, kas viņā nav atrisinājies.

    Un par to tiešām vērts padomāt.

    Uzmanies: tā var būt depresija!

    Vajadzētu pievērst uzmanību situācijām, kad ierastais garastāvoklis sabojājas bieži vai ilgstoši – tā, ka brīžam pati nesaproti, kas ar tevi īsti notiek. Piemēram, cilvēks jau pamostas sliktā noskaņojumā un tikai pēcpusdienā spēj tikt ar sevi galā. Lai kā šķiet, ka nu jau ir labi, nu jau viss sakārtojies, nākamajā un aiznākamajā dienā viss atkal sākas no jauna – pamostoties un līdz pat pēcpusdienai joprojām ir nomākts garastāvoklis, un tā – katru dienu. Noteikti meklē ārstu! 

    Nav jākļūst par azbesta veceni!

    Vai var iemācīties savu garastāvokli kontrolēt tik ļoti, lai turētos gluži kā klints pret jebkuriem kreņķiem?

    Cilvēki, kas pārdzīvojuši lielas nelaimes, mēdz teikt: es vairs nesatraucos par sīkumiem, mani vairs nevar izsist no sliedēm dažādas nenozīmīgas raizes. Ja cilvēks ir dabiski attīstījies, ja mainījušās vērtības un nu viņš spēj uz dzīvi skatīties citādi, viss kārtībā – pieredze ir cilvēku izveidojusi tādu, kāds viņš ir.

    Jā, šis cilvēks vairs pusi dienas neraud par piedegušiem pīrādziņiem, tomēr viņš nav kā sastindzis akmens bluķis – viņš joprojām priecājas, bēdājas un skumst. Bet pavisam kas cits ir izdomāt: tā, jau no rītdienas man vairs nekas nespēs sabojāt garastāvokli – lai tur vai kas notiek, man būs vienalga! Vai to var iemācīties? Drīzāk būtu jājautā – vai to vajag iemācīties?  Ir liela atšķirība: justies labi vai tēlot, ka jūties labi.

    Ko iegūst cilvēks, kas sevi mākslīgi padara nejūtīgu?

    Iespējams, viņš pats par sevi domās: o, kāds es dzelzs vīrs vai kāda es azbesta vecene, bet patiesībā tās būs bailes no tuvības ar sevi. No cilvēka, kas ir spējis priecāties un skumt, būs palikusi tikai ķīseļa peļķīte. Jo emocionāli nabadzīgāks cilvēks, jo mazāk viņš spēj dzīvot tā pa īstam. Bet dzīve ir jādzīvo!

    11 paņēmieni, kā ātri uzlabot omu

    Nav godīgi, ka kāds pilnīgs štrunts var tik ļoti sabojāt noskaņojumu! Tu dusmojies pati uz sevi, jo apzinies: nekas TĀDS jau nav noticis – saule lec un saule riet, bet diena vienalga sabojāta. Lūk, daži paņēmieni, kā sev palīdzēt. Lai arī tie izklausās ļoti, ļoti vienkārši, pamēģini, un varēsi pabrīnīties, kā garastāvokļa šūpoles ātri vien pārvietosies uz to pusi, kur priecīgiem burtiem rakstīts: viss atkal ir labi.

    1. Sakārto kaut ko! Tev vajag acīmredzamu pierādījumu, ka viss mainās: redz, kā galda stūris, kur mētājās knibuļi un grabuļi, tagad ir kārtībā. Kārtojot galdu, tu simboliski sakārto arī domas.
    2. Izdari kaut ko labu! Uzvāri kolēģei kafiju, aplej puķes. Bet vēl labāk – noziedo naudu tam, kam vēli labu – slimiem bērniem, kādai nevalstiskajai organizācijai, dzīvnieku patversmei. Dots devējam atdodas.
    3. Izmēģini ko jaunu! Lai negatīvajām emocijām parādītu to īsto vietu, tev vajag piedzīvot kaut ko jaunu. Ieej veikalā, kur nekad neesi bijusi, kafejnīcā pasūti dzērienu vai kūku, kuru iepriekš neesi nogaršojusi, aizej uz mājām pa ceļu, kur neesi gājusi.
    4. Sasniedz mērķi! Draņķīgam garastāvoklim ir bail no risinājumiem. Tādēļ tev vajag tam parādīt: redzi, kā es varu tā: sacīts – darīts! Tev vajadzīga kaut vismazākā uzvara.  Izej vienu populārās spēles Candy crash līmeni. Ja nu galīgi neko nevar izdomāt, saburzi papīra lapu un iemet to atkritumu grozā – tas būs tavs trīspunktu metiens spēlē pret slikto omu.
    5. Zvans draugam. Tev noteikti ir kāds cilvēks, kam piezvanīt un pateikt: cik man stulbs garastāvoklis. Tev noteikti pajautās: kas tad noticis? Stāsti ar! Pati jau zini, ka nieki vien ir, un, noformulējot vārdos, visticamāk, prāts kļūs rāmāks.  
    6. Satiec dzīvnieku! Reizēm tev nemaz negribas dzirdēt kāda atbildes, jo zini tās pati: jā, jā un jā – sliktam garastāvoklim nav pamata, jo viss tas, kas to sabojāja, ir pilnīgs štrunts. Bet, to zinot, labāk nepaliek. Dažkārt brīnumus dara skatīšanās uz dzīvniekiem. Paglāsti suni, pasaki, ka tev baigi neiet. Paņem klēpī kaķi. Nolauz maizes ņuku un izdrupini to baložiem vai pīlēm.
    7. Pārcelies pagātnē. Izcel no plaukta senu albumu, pārskati no ceļojumiem atvestos suvenīrus vai citas piemiņas lietas. Arī domas par labiem notikumiem var klusināt mirkļa negatīvo emociju sprakšķus.
    8. Ļaujies mieram! Ieej baznīcā – kaut uz mirkli. Izbaudi meditāciju vai vienkārši paskaties sveces liesmā – miers darīs savu.
    9. Izej pastaigā, izbrauc līkumu ar riteni, dodies uz sporta zāli vai atrodi kādu jogas video.
    10. Nopērc kaut ko! Un atceries, ka šopings var izpausties arī gudri. Jā, tu vari iztērēt naudu septītajām sarkanajām kurpēm, kuras tev nevajag, un pēc tam pirkumu nožēlot. Bet tu vari arī iepirkties citādi: tērēt naudu nevis lietām, bet pieredzei. Nopērc teātra biļeti vai aizej uz izstādi vai muzeju!
    11. Pozitīvā atskaite. Saraksti uz lapas visu, par ko esi dzīvei pateicīga, laimīga un par ko vari priecāties. Jā, visticamāk, tie būs vispārzināmi vārdi un teikumi, bet tā tu sev apliecināsi, ka patiesībā viss ir kārtībā.

     

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē