Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Un īpaši bieži tas notiek tagad, kad jau gadu dzīvojam pēc citiem noteikumiem, bez iespējām īstenot daudzas savas vēlmes un piepildīt sapņus. Vispār jau tas, ka pa galvu jaucas arī negatīvas domas, ir dabisks process – neviens cilvēks nevar būt priecīgs 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Sliktās domas un nomāktība, ko tās rada, mēdz uznākt pat vispozitīvākajiem cilvēkiem – tā vienkārši ir daļa no dzīves, turklāt šādām domām ir arī sava zelta maliņa – dažkārt tās pasargā no iespējamām kļūdām un aplamas rīcības. Taču problēma rodas tad, ja negatīva domāšana sāk sagraut tevi pašu. Kā sev palīdzēt?
Labā ziņa ir tāda, ka, īpaši piedomājot un izpildot dažus vienkāršus prāta vingrinājumus, vari pasargāt sevi no nomāktības, trauksmes un pat depresijas.
Sadzirdi pirmos zvaniņus
Stresa brīžos tava apziņa var ļoti neatlaidīgi mēģināt tevi pārliecināt par kaut ko, kas nemaz nav patiesība. Jo ātrāk sapratīsi, kas īstenībā notiek, jo vairāk nervu šūnu ietaupīsi. Lūk, daži tādi bieži sastopami domu sagrozījumi, kas var tevi pārņemt ikdienā.
- Melnbaltā domāšana – situāciju tu redzi tikai vienā vai otrā veidā bez jebkādiem vidusceļiem.
- Personalizēšana – esi iedomājusies, ka visā, kas noiet greizi, esi vainīga tikai tu pati.
- Filtrēšana – izvēlies redzēt tikai negatīvo bez jebkādas labā piešprices.
- Pārspīlēšana – pieņem, ka situācija var atrisināties tikai sliktākajā veidā.
Iztēlojies savas problēmas apmērus
Ja uznāk riebīgo domu mākonis vai vienkārši jūties slikti, pamēģini vizualizēt savu problēmu. Aizver acis un iedomājies savu ķermeni šajā brīdī. Pēc tam paskaties it kā no lielāka attāluma, ietverot šajā filmiņā arī tev blakus esošās lietas, istabu. Tad attālini savu skatījumu vēl un vēl – redzi jau māju, pēc tam pilsētu, tad valsti, pasauli, kosmosu, beigu beigās arī mūsu galaktiku un Visumu.
Kad esi maksimāli savas domas attālinājusi, spied uz plusiņu un paātrinājumā atgriezies sākuma stāvoklī. Cik maza ir tava problēma, vai ne? Protams, tas nenozīmē, ka visas tavas problēmas ir mazsvarīgas. Galvenais – paturēt prātā: ja kaut kas šodien neizdodas, noteikti izdosies rīt, un, pat ja neizdosies, – nekas, tā ir tikai ikdienišķa dzīves situācija, kuru tu noteikti spēsi pārvarēt!
Sameklē alternatīvu
Kad esi sapratusi, kas tieši dažādās situācijās tev rada nemieru, pārvērt savu skatījumu! Ja, piemēram, tu domā, ka darba intervija būs katastrofa, jo tava kvalifikācija nav pietiekama, pavērs savas domas citādā virzienā: iespējams, neesmu ideāla amata kandidāte, bet es darīšu visu, lai parādītu sevi no labākās puses.
Vari arī pierakstīt savas alternatīvās domas piezīmju grāmatiņā – pakāpeniski gūsi pieredzi, un tādi domu pagriezieni jau galvā nāks paši.
Vēl vari padomāt, kādus mierinājuma vārdus tu šādā brīdī teiktu draudzenei, kas tev žēlojas par savām problēmām, – bieži vien tieši tie ieteikumi, ar kuriem cenšamies palīdzēt citiem, vislabāk palīdz arī mums pašām.
Paņem pauzi
Ja kārtējo reizi šķiet, ka tūlīt uzsprāgsi, vienkārši paņem pauzi! No visa – datora, telefona, darbiem, bērniem, pienākumiem. Tās var būt kaut piecas minūtes, svarīgākais ir nesteidzīgi ievilkt elpu. Tikmēr var paelpot svaigu gaisu, apmīļot mājdzīvnieku vai vienkārši aizvērt acis un iedomāties savu sapņu ceļojumu. Pēc tam būs vieglāk koncentrēties un risināt problēmas.
Netiesā sevi un apkārtējos
Parasti tiesāšana notiek neapzināti. Bez apstājas salīdzinām sevi ar citiem, uz vieniem svaru plauktiem liekam savu dzīvi, uz otriem – kādu ideālu fantāziju bildi. Ja izdosies tikt vaļā no iedomas, ka tev noteikti jāpieņem spriedums, tu jutīsies daudz brīvāk. Tas, protams, būs diezgan sarežģīti, bet vari sākt ar mazumiņu un kļūt vismaz par pozitīvo tiesnesi – katrreiz, kad meklē sevī vai citos ko sliktu, piemeklē arī labu īpašību.
Izjūti pateicību
Vairākos pētījumos pierādīts, ka pateicības izjūtai ir liela ietekme uz labsajūtu. Pat tad, kad dzīve pārvēršas par lielu izaicinājumu, iespējams izdomāt lietas (kaut vai sīciņas), par kurām esi pateicīga.
Tikai jāiemācās pamanīt to, kas liek tev smaidīt vai vismaz justies labāk. Un labi būtu to arī pierakstīt – vēlams, kādā noteiktā laikā, piemēram, no rīta, kafiju dzerot, vai pirms miega. Apņemies katru dienu apdomāt galvā vismaz piecas tādas lietas. Tās var būt jebkas, arī pavasarīga saule debesīs vai tikko uzklāta tīra gultasveļa.
Meklē palīdzību
Ja izmēģināts viss un saproti, ka nekas nesanāk, bet negatīvas domas un hroniski sliktais noskaņojums traucē tavai ikdienai, jāmeklē speciālista palīdzība.
