Kā 2050. gadā dzīvos nākotnes pensionāri?

Nauda
Santa.lv
Santa.lv
27. decembris, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pexels
Jaunieši, kas pensionēsies pēc 30–40 gadiem pavisam noteikti vēl ar bažām nedomā par savām vecumdienām. Tas taču vēl tālu! Eksperti saka, ka viens ir skaidrs – nākamās paaudzes pensionāri krasi atšķiries no šobrīdējiem.

Laika gaitā sabiedrība mainās gan demogrāfiski, gan paradumu un uzskatu ziņā. Kamēr X paaudzei, kas dzimusi pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ir svarīgs savs īpašums un droši iekrājumi, tikmēr mileniāļi, kas dzimuši 1980. gados un 1990. gadu pirmajā pusē, drīzāk izvēlas aizraujošu dzīvi šeit un tagad.

Mūsdienu jaunatne, kas pensionēsies pēc 30–40 gadiem, būs pavisam citādi pensionāri – dzīvos ilgāk un aktīvāk, būs digitāli zinoši, apgūs jaunas profesijas un veidos citādus uzkrāšanas paradumus, prognozē dažādu nozaru eksperti.

Jau tagad vidēji katrs piektais iedzīvotājs Latvijā un Eiropā ir vecumā virs 65 gadiem.

Paredzams, ka šis īpatsvars tuvākajās desmitgadēs ievērojami pieaugs, 2050. gadā sasniedzot jau gandrīz 30% no iedzīvotāju skaita[1]. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šobrīd paredzamais mūža ilgums Latvijā ir 75 gadi – pēdējo 20 gadu laikā tas pieaudzis par pieciem gadiem un, visticamāk, turpinās augt arī nākotnē. Tas nozīmē, ka nākotnē senioru būs arvien vairāk, bet viņi būs citādi, nekā šī brīža pensionāri.

Nākotnē piedzīvosim aktīvo novecošanu

Socioloģe, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela norāda, ka nākotnē lielākie izaicinājumi būs globālās klimata pārmaiņas, tehnoloģiju attīstība, taču ievērojamas pārmaiņas radīs arī sabiedrības novecošanās.

“Novecošana skar daudzas pasaules valstis un jo sevišķi Eiropu kā reģionu. Tomēr palielinās arī veselīgi nodzīvotā mūža ilgums, tāpēc šobrīd aktuāla kļūst aktīvā novecošana.

Iepriekš valdīja priekšstats, ka pensionāri ir pasīvi un nevarīgi, taču nākotnē būs citādi. 

Pateicoties veselīgāka dzīvesveida paradumiem mūža garumā, attīstītai medicīnai, veselības aprūpei un citiem faktoriem, cilvēki dzīvos ilgāk un būs veselīgi un aktīvi arī vecumdienās. Viņi vēlēsies iesaistīties darba tirgū ne tikai tāpēc, lai nopelnītu papildu ienākumus, bet arī lai padarītu savu ikdienu interesantu un piepildītu,” prognozē Baiba Bela.

Pensionāru reālie ienākumi nākotnē būs lielāki

Demogrāfiskā situācija Eiropā un arī Latvijā ir izaicinoša – ja šodien vienu pensionāru uztur gandrīz trīs strādājošie, tad pēc 30 gadiem tie būtu tikai divi. Tas nozīmē, ka pensiju izmaksāšana valstij kļūs izaicinošāka un valsts būs spiesta palielināt pensionēšanas vecumu un nodokļus strādājošajiem vai samazināt pensiju. Tāpēc arvien lielāka loma būs iedzīvotāju pašu ieguldījumiem savā nākotnes pensijā, norāda Anželika Dobrovoļska, Luminor pensiju produktu vadītāja.

“Kopumā pensionāru reālie ienākumi pēc 30–40 gadiem būs krietni lielāki nekā šobrīd, pat tad ja vidējās pensijas joprojām būs mazas attiecībā pret vidējiem ienākumiem sabiedrībā, kā tas ir arī šobrīd. Pensijas 1. līmeņa sniegumu nākotnē arvien vairāk papildinās 2. līmeņa uzkrājumi, kas sniegs pievienoto vērtību, pateicoties ieguldījumiem finanšu tirgos. Pieaugot finanšu izglītībai un ienākumiem, noteikti augs arī brīvprātīgi veidotie pensiju uzkrājumi jeb uzkrājumi pensiju 3. līmenī,” prognozē Anželika Dobrovoļska. Viņa ir pārliecināta, ka nākotnes pensionāri dzīvos labāk, un lielā mērā tas būs pašu cilvēku nopelns, jo viņi kļūst izglītotāki un turīgāki, paplašina savu redzesloku un vēlēsies rūpēties par sevi ne tikai šodien, bet arī vecumdienās.

Darba tirgū pieprasītākie būs speciālisti ar augstāko izglītību

Jau šobrīd Latvijas darba tirgus mainās un arvien lielāku īpatsvaru tajā ieņem gados vecāki cilvēki, nevis jaunieši. Paredzams, ka tas turpināsies arī nākotnē un darba mūžs kļūs ilgāks.

Diāna Kurpniece, PricewaterhouseCoopers (PwC) Biznesa un darījumu konsultāciju nodaļas vecākā konsultante, uzsver, ka darba tirgū nākotnē priekšrocības būs tiem cilvēkiem, kas ir ieguvuši augstāko izglītību un kas ir padziļināti specializējušies darba tirgū pieprasītā jomā.

Tāpat svarīga būs elastība, spēja mācīties un iegūt jaunas kvalifikācijas, jo turpmāk mūža laikā cilvēkiem var nākties apgūt jaunas profesijas.

Tajā liela loma būs mūžizglītības programmām, kas ļaus cilvēkiem ar darba pieredzi iegūt sev jaunu profesionālo lomu.

“Runājot par nākotnē pieprasītākajām profesijām, jau tagad iezīmējas tendences. Vispirms jau sabiedrības novecošanās ietekmē arvien lielāks pieprasījums būs pēc medicīnas personāla. Tāpat ļoti pieprasīti un labi atalgoti būs IT speciālisti un dažādu jomu konsultanti-eksperti, kas spēs lielām organizācijām palīdzēt risināt personāla vadības un atlases, juridiskos, finanšu jautājumus,” prognozē Diāna Kurpniece.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+