Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Tevi mēdz saukt par neērto juristi. Kur ir tavs neērtums?
– Es varu izteikt minējumu… Bijušas dažas reizes, kad savu viedokli pasaku skaļāk, mani dzird, un tas palīdz izcīnīt savu taisnību dažādos procesos, arī valsts līmenī.
Tu neesi ērts, kad turi savu godaprātu un mugurkaulu, lai būtu saldāks miegs un mierīgāks prāts pašam.
Jo, nododot sevi, savus principus un ideālus, kādā rītā vari pamosties pats bez sevis.
– Man vienmēr licies, ka tu šajā neērtumā patiesībā jūties ļoti komfortabli.
– Ir tā – ja tēlošu, ka esmu tāda kā visi citi, tas prasīs no manis milzīgu spēku un enerģijas patēriņu. Šī iemesla dēļ es būšu nelaimīga, iekšēji sevi izsūkusi un varbūt daļēji apmierinājusi sabiedrību ar to, ka esmu kā citi. Ērta. Savukārt, būdama tāda, kāda esmu, iespējams, arī sevi zināmā mērā iztukšoju, cīnoties par vai pret kaut ko, bet man ir gandarījums pašai par sevi. Es izvēlos būt nevis ar pelējumu, bet ar gaismu! Vienkārši neņemu vērā to, ko par mani domā citi.
– Savukārt viedoklis par tevi ir visiem. Šāds vai tāds – bet viedoklis ir.
– Es vienkārši esmu dzīva, un tam nav nekāda sakara ar augstprātību. Atceros, mums Rīgas domē bija jābalso par to, vai būt Positivus mūzikas festivālam Rīgā un kā to noorganizēt. Un deputāti spriež – šausmas, tur taču smēķēs un būs piedzērušies! Pēkšņi visi tik pareizi – neviens deputāts nesmēķē un nelieto alkoholu! Pilnīgi gribas kādu pasūtīt di***! Ko tagad tēlojat? Skaidrs, ka festivālā smēķēs un lietos alkoholu! Un ko jūs paši domes sēžu pārtraukumos darāt? Skrienat ārā uzsmēķēt! Ar mani ir citādi – es netēloju pareizo. Esmu tāda, kāda esmu. Viss!
Visu interviju lasi Santa+ vai žurnāla IEVA jaunākajā numurā!
