Jaunības eliksīrs - vai tas pastāv?

Ezotērika
Kaija Zemberga
Ievas Stāsti
Ievas Stāsti
20. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Kopš neatminamiem laikiem cilvēces gudrākie prāti cenšas radīt jaunības eliksīru. Zinātnieki uzskata, ka cilvēka dzīves galējā robeža ir 120 gadi. Kā saglabāt mūžīgo jaunību?

Mūsu organisms spēj darīt brīnumus. Kāda 95 gadus veca ķīniete, kas bija zaudējusi zobus, pēkšņi mutē sajuta kaut neparastu – un pārsteigta secināja, ka sāk augt jauni zobi! Drīz arī sirmie mati kļuva tumši. Sievietes organisms strauji atjaunojās, un, visiem par pārsteigumu, viņa izskatījās labāk par savu mazdēlu līgavām. Šis nav vienīgais gadījums, par ko zinātnieki lauza galvu, cenšoties izskaidrot, kādi mehānismi regulē cilvēka organisma atjaunošanos.

Astrologi zina, ka cilvēka šūnas momentā reaģē uz planētu impulsiem, kas it kā tām saka – slimo, jūties slikti, raudi, dusmojies, streso! Ja mēs iemācītos objektīvi attiekties pret šiem impulsiem no augšas, neielaistu tos sevī, nedomātu par savām slimībām, par kaitēm, ar ko sirgst citi, kā arī par to, ko citi ēd vai neēd, mēs paši spētu radīt savu programmu, kas nepieciešama, lai neslimotu un fiziski ilgi justos jauni.

Par to, ka cilvēks pārlieku ietekmējas no apkārtējiem apstākļiem, liecina vēl kāda hipotēze. Pastāv uzskats: kad Mēness nebija, nebija arī nāves. Cilvēks dzīvo pēc Mēness ritmiem. Mēness fāžu laikā bieži mainās ne tikai laikapstākļi, arī cilvēki ir emocionāli uzbudināti, sliktāk guļ. Zemes vienīgais dabiskais pavadonis pārraida arī impulsus, kas nāk no citām planētām un uz kuriem cilvēki emocionāli reaģē.

Tā kā esam cieši saistīti ar Mēness ritmiem, ir atslēgts mūsu iekšējais cenzors. Cilvēkam, kurš spēj sevi atvienot no datora, kas mūs savieno ar Saules sistēmu, nereaģēt uz planetārajiem impulsiem, parādās pavisam citas iespējas. Viņš apzināti spēj pretoties ārējai ietekmei. Bet tam ir vajadzīgs citāds skatījums uz dzīvi, turklāt jauns pasaules uzskats dziedina, atjauno organismu, kavē novecošanas procesu.

Piemēram, tiklīdz cilvēks atbrīvojas no pretenzijām pret dzīvi, viņš automātiski atbrīvojas arī no negatīviem impulsiem, kas ietekmē fizisko un emocionālo veselību.

«Ilgdzīvošanā liela nozīme ir ģenētikai,» skaidro dziedniece Dzintra Žīgure. Ceturtajai daļai cilvēku mūža ilgumu nosaka iedzimtība. Tas nozīmē – cik garu mūžu dzīvo vecāki un vecvecāki, tik ilgi, neatkarīgi no veselības stāvokļa, dzīvos bērni un mazbērni. Tomēr dzīvi var pagarināt, ievērojot vairākus nosacījumus.

Pirmām kārtām cilvēkam ir jādomā pozitīvi, ap sevi jāveido pozitīvs informācijas lauks, jākontaktējas ar tiem, kas dāvā prieka enerģiju, bet jānorobežojas no cilvēkiem, kas atražo negatīvismu. Visapkārt redzot tikai negatīvo, domājot, ka cilvēki ir ļauni, naidīgi, cilvēks šīs domas laiž caur sevi, un tās sagrauž organisma šūnas, kas sāk ātrāk novecot. Ne velti saka – kā cilvēks domā, tā jūtas viņa šūnas. Negatīvās domas, dusmas izraisa asinsvadu veģetatīvo distoniju, depresiju, sirds neirozi – durstīgas sāpes sirds apvidū.

Lai neirozi izvadītu laukā no sirds kambariem, vēlams ēdamkaroti medus vai glikozes izšķīdināt glāzē auksta, vārīta ūdens. Vērtīgs augs cīņā ar sirds neirozi ir cigoriņš. Cigoriņu lapu tēja mazina sāpes sirdī, noņem nogurumu. Cigoriņu kātu novārījumu var pieliet pie vannas. Tas atbrīvo nervu saknītes no neirozes.

Zelta vērtā ugunspuķe stiprina sirdi, nomierina nervus un nomāc tumšās domas. Ugunspuķes ziedu tēja dziedina aizkuņģa dziedzeri, uzlabo vielmaiņu un regulē endokrīnās sistēmas darbību. Normāla hormonu darbība aizkavē novecošanas procesus, tāpēc vēlams regulāri dzert ugunspuķes ziedu tēju.

Ugunspuķes lapas stimulē aizkuņģa dziedzera fermentu darbību, uzlabo vielmaiņas darbību, veicina sāta sajūtu, bet nenomāc ēstgribu. Ugunspuķes kātu novārījumu var pievienot vannai. Tas palīdz atjaunoties šūnām un uzturēt tajā dzīvības enerģiju. Brīnumainā auga vannas vēlams pieņemt divas reizes nedēļā. Veselības veicināšanas nolūkā ieteicams regulāri vannoties.

Ja cilvēks divas trīs nedēļas nav kārtīgi izmērcējies vannā, šūnas aizveras, aizcementējas, un cilvēkam var sākt reibt galva, nelabums nākt virsū, jo organisms ir zaudējis imunitāti pret toksīniem, kas tajā uzkrājušies.

Lai skābeklis piekļūtu šūnām, divreiz nedēļā jāiet vannā, kurai pievienots augu uzlējums. Arī šī procedūra uzlabo dzīves kvalitāti un paildzina mūžu. Tējas biezumu, augļu vai dārzeņu atlikumus no izspiestām sulām, kokteiļiem ieliek marles vai linu maisiņā, piekarina pie vannas tā, lai maisiņš iegrimt ūdenī. Ūdens temperatūrai ir jābūt 37–40 grādi. Sākumā tas var šķist pavēss, bet, regulāri šādi vannojoties, organisms pierod. Pēc šādas vannas cilvēks ir možs, viņā parādās dzīvotprieks. Karsta vanna atņem spēku, pēc tās cilvēks jūtas noreibis.

 Jaunības eliksīrs ir arī sarkanā āboliņa tēja, kas pievada dzīvības enerģiju šūnām, gļotām, smadzenēm, sirdij un pārējiem orgāniem.

Dzimtas vizītkarte

Daoisma filozofijā ilga mūža noslēpums ir ķermeņa kopšana, kas sevī ietver vingrošanu, elpošanas prakses, meditāciju un īpašas diētas. Daudzas no dao alķīmiķu metodēm sakrīt ar mūsdienu Rietumu medicīnas rekomendācijām.

Piemēram, daoisma mācībā uzskata, ka mūžu var paildzināt, atsakoties no baltmaizes un citiem balto miltu izstrādājumiem, kas, pēc šīs filozofijas, ir kaitīgi veselībai. Tā vietā jālieto pilngraudu rudzu maize un šķiedrvielām bagāti produkti.

Jāēd piecas reizes dienā, porcijām ir jābūt mazām, 90% no produktiem jābūt augu izcelsmes, bet 10% – dzīvnieku, tādējādi organismā tiks sabalansēta iekšējā un ārējā enerģija. Labākās olbaltumvielas, pēc Austrumu filozofijas, aug kokos un peld ūdenī, proti, rieksti un zivis.

Cilvēks spēs saglabāt mūžīgu jaunību, ja dienā izdzers trīs litrus avota ūdens.

Organisms atjaunosies jau tad, ja cilvēks dienā izdzers pusotru litru labas kvalitātes ūdens.

Dziedniece Dzintra Žīgure piekrīt: «Ūdens ir jaunības un veselības eliksīrs. Šūnas atsaucas un ātrāk atjaunojas, dzerot ūdeni ar normālu pH līmeni. Vēlams samazināt kafijas patēriņu, jo tā izvada no organisma kaļķi, aminoskābes, taukskābes un šķidrumu.

Ilga mūža noslēpums ir pareizs bioritms. Rīts ir jāsāk ar vingrošanu. Katram ir jāizveido savs vingrojumu komplekss. Slimība liecina par cilvēka slinkumu. Kad cilvēks sāk strādāt ar sevi – vingro, izberzējas ar dvieli, vairāk laika pavada svaigā gaisā –, viņā ienāk dzīvības enerģija, viņš sāk elpot brīvāk, dziļāk, tīrāk un slimība atkāpjas.

Ilgdzīvošanas pamatā ir arī sabalansēts uzturs. No dārzeņiem iesaku uzturā vairāk lietot Briseles kāpostus, parastos galviņkāpostus, puķkāpostus, kas atjauno šūnas, organismam pievada dzīvības enerģiju un piedalās ilgmūžības karuselī. Vērtīgi ir ķirbji, burkāni, sarkanās bietes, selerijas lapas un saknes, kāļi. Piemājas dārziņos iesaku audzēt kabačus, gurķus, dilles, seleriju, puravus, pētersīļus, patisonus un rutkus. Rutks uzlabo limfātiskās sistēmas darbību un to atveseļo.

Kāds mans pacients slimoja ar limfas vēzi. Ārsti vairs nedeva cerību, un vienā sarunā es redzēju, ka ap viņa auru riņķo rutks. Sāku pētīt, kā augs viņam var palīdzēt. Sapratu, ka slimnieks jāliek rutka vannā. Sarīvē apmēram divus vai trīs litrus rutka un pievieno 70 litriem ūdens.  Limfu nedrīkst karsēt, tāpēc ūdens temperatūrai ir jābūt ne vairāk kā 40 grādiem.

Limfas slimnieki un cilvēki, kas sirgst ar alerģijām, nedrīkst karsēties pirtī, kur temperatūra ir virs 50 grādiem.

Cilvēku iesēdina rutka vannā, un organismu skalo ar ūdeni, bet visvairāk lej uz dzīvības avotiņu galvvidū. Ūdens caur dzīvības avotiņu nonāk limfātiskajā sistēmā, hipofīzē un sāk dziedināt limfātiskās saknes un limfu. Slimnieks divas reizes nedēļā pieņēma vannas, un rezultāts bija brīnumains – viņš jau pēc mēneša sāka justies labāk un brīvāk elpot.

Kā jaunību līdz sirmam vecumam saglabāt cilvēkam ar ikdienu māja–mašīna–birojs?

Sieviete nogurusi un bāla atnāk pie manis un saka: «Es jūtos ļoti smagi. Ko man darīt?» Es viņai atbildu: «Tev pietrūkst libido enerģijas, jo šūnas cieš no skābekļa bada. Jo tu vairāk uzturēsies svaigā gaisā, jo ilgāk dzīvosi. Sirdij un plaušām ir nepieciešams skābeklis. Organismam ir vajadzīgs D vitamīns, ko var uzņemt, tikai atrodoties saules gaismā.»

Viņa iebilda, ka tāda ir viņas dzīve un viņa nevar mainīt dzīvesveidu. Tad es teicu: «Padomā, vai tu vēlies būt laimīga vai tev dzīvē galvenais ir karjera. Kāpjot pa karjeras kāpnēm, ar katru pakāpienu tu samazini dzīves ilgumu.»

Pusmūžā darbaholiķi bieži vien saslimt ar vēzi, jo vēža šūnas atveras stresa un skābekļa trūkuma dēļ. Biežāk ir jāuzturas pie jūras, jāiet garās pastaigās, vairāk laika jāpavada ar labiem cilvēkiem.

Mātes raksturs, darbaholisms, karjerisms, slimības biežāk iedzimst dēliem, bet tēva – meitām.

Dzimtas vizītkarte ir ne tikai ilgs mūžs, bet arī jaunavīga āriene, elegance, ētika, kultūras līmenis. Lēnāk noveco cilvēki, kas nedzer, nesmēķē, mīl savu otru pusīti, ceļo ar ģimeni.

Bieži vien vīrietis pamet ģimeni un apprecas ar jaunāku sievieti, jo uzskata, ka, esot kopā ar jaunāku sievieti, viņa organisms atjaunosies. Domāju, ka jaunas attiecības viņam ir pluss, jo regulāra dzimumdzīve neļauj organismam strauji novecot.

Agri pārtraucot seksuālās attiecības, sievietei un vīrietim parādās neirozes, cieš hipofīzes dziedzeris, kas veicina hormonu un spermas atražošanu un atbild par dzimumaktu. Dzīvības enerģija kūsā no pāra, kas spēj saglabāt labas attiecības un tuvību līdz sirmam vecumam.

Kādreiz jaunie ar ironiju saka – kā, tad tā, mani vecīši sadomājuši šķirties?! Viņi ir nolēmuši šķirt laulību, jo zaudējuši interesi viens par otru, kāds no pāra apzinās, ka viņam sāk pietrūkt dzīvības enerģijas un, paliekot ģimenē, viņš straujāk novecos. Bet viņam vēl gribas būt jaunam! Mīļums, siltums attiecībās – tā ir jaunība, iespēja ātrāk atveseļoties un justies labāk.»

Ilga mūža eliksīrs

«Redzot septiņdesmitgadīgu sievieti, kurai var dot vien piecdesmit, gribas jautāt – kāds ir viņas jaunības noslēpums? Parasti atbilde man jau ir zināma – sieviete daudz laika pavada svaigā gaisā, strādā dārzā, vingro, apmeklē baseinu, pēc Ziņģītes metodes beržas ar dvieli, pareizi elpo, ievēro ēšanas režīmu, kas katram cilvēkam ir individuāls, ir laimīga personiskajā dzīvē.

Ja strauji pieaug svars, kas sievieti padara vecāku par saviem gadiem, tas parasti saistīts ar domāšanu, problēmām ģimenē, bailēm. Bailes atražo taukus, kas cilvēku psiholoģiski aizsargā no problēmām. Jāārstē cilvēka psihe, jāmaina domāšana, jāveido līdzsvars veģetatīvajā un centrālajā nervu sistēmā, simpātiskajā un parasimpātiskajā, un tikai tad jānosaka diēta.

Daudzas sievietes ieņem cietējas lomu un nolemj sevi iznīcībai, bet patiesība vēsta – jo pareizāk, gaišāk domāsi, jo mūžs būs garāks.

Vecus cilvēkus var iedalīt trijās grupās. Pirmie ir silti, gaiši, mīļi, kā mazi bērni. Otrie ir viedi, kas caur gaismu iet jau kopš dzimšanas. Trešie – mūža nogalē ir dusmīgi, naidīgi, žultaini, apvainojušies uz visu pasauli. Par ko? Tāpēc, ka neprot otrā ieraudzīt balto, labo gaišo, mīļo?

Mūža nogalē ir jāatrod sava vieta dzīvē, hobijs, kas sagādā prieku, ar kuru var pat nopelnīt, nevis jākļūst par cietēju – es nevienam neesmu vajadzīgs. Katrā no dabas ielikts kāds talants, tikai jāsāk strādāt.

Pie manis atnāca kāda sievietes, kura visu mūžu strādāja par mediķi, bet tad zaudēja darbu. «Antra, tev patīk rokdarbi, tu vari kļūt slavena pasaulē ar saviem cimdiem, šallēm, cepurēm,» viņai teicu. Ieteicu atrast rokdarbnieču darbnīcu, iestāties asociācijā un sacīju, ka ar laiku viņas rokdarbi nokļūs pasaules izstādēs un viņa kļūs slavena.

Savukārt kādai pensionētai skolotājai saskatīju rakstnieces talantu. «Ķeries tik klāt,» viņu mudināju. «Par ko man rakstīt?» viņa jautāja. «Raksti par savu novadu, novada dzimtām,» ierosināju. Viņa uzrakstīja grāmatu, ko izdevniecība publicēja. Zinu vīrieti, kas ir aizgājis no darba pirms pensijas un grebj no saknēm karotes, paliktnīšus, pakaramos. Viņš upes krastā ir uzbūvējis mājiņu, pirtiņu un kaļ jaunus nākotnes plānus.  

Daudzi zinātnieki ir centušies atrast ilgdzīvošanas eliksīru

Kopš seniem laikiem šitakes uzskata par jaunības un veselības ķīlu, taču šīs sēnes jālieto uzmanīgi, jo ne visiem der.

Lielisks līdzeklis ir uzlējums Zviedru rūgtais, ko izgudrojusi austriešu zintniece un augu valsts pazinēja Marija Trēbena. Lieto mēnesi pa tējkarotei dienā uz glāzi vārīta ūdens. Zviedru rūgtais ir profilaktisks līdzeklis pret daudzām slimībām un organisma novecošanu, taču to nedrīkst lietot tie, kam ir problēmas ar aizkuņģa dziedzeri un ir nieru mazspēja.

Ļoti vērtīgs augs ir kalanhoje. Izspiež kalanhojes sulu un vienu mazo bērna tējkaroti pievieno glāzei vārīta ūdens. Dzer no rīta vienu mēnesi. Šī sula īpaši ieteicama tiem, kam ir problēmas ar kuņģi, aizkuņģa dziedzeri, limfu, locītavām un kauliem. Brīnumaino augu var pievienot vannai – kalanhojes ziedus samaļ kopā ar lapiņām un vienu tējkaroti pievieno vannai. Kalanhoje ir ķirurgs bez naža. Ziedu pārgriež, nogriež asumus, un pirms miega liek uz brukas vai trūces un stingri apsien ar marles saiti. Sportistiem šo metodi esmu ieteikusi, ārstējot cirkšņa trūci.

Zinātniski pierādīts, ka mūžu pagarina tomāts.

Spāņu zinātnieki atklājuši, ka, dienā apēdot trīs saldos tomātus, organismā sakārtojas flavonoīdu grupas, cilvēks mazāk slimo, uzlabojas imunitāte. Vēlams izmantot tikai mājās audzētus tomātus. Reizi nedēļā var noberzties ar tomāta mīkstumu un iemērkties 40–45 grādu karstā vannā. Tomātu noskalo no ādas bez ziepēm. Divas reizes nedēļā uz sejas var likt tomāta masku. Tomātu kompresi var likt uz sāpošām kājām un ceļgaliem. Uzliek tomātu, aptin ar sviestpapīru un apsien ar marli vai lina audumu. Tad pārvelk pāri tīkliņu un atstāj pa nakti, ar apsēju var staigāt arī pa dienu.

Katra paša rokās ir vai nu nolemt sevi vecumam, slimībām, vai celt gaismā, izvēlēties citu attīstības ceļu. Spoguļattēlā sevi redzēt nevis novecojam, bet atjaunojamies.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+