Īrnieka un izīrētāja konflikts: Advokāta padomi 14 situācijām

Aktuāli
Lolita Lūse
Lolita Lūse
Ievas Padomu Avīze
Ievas Padomu Avīze
4. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Runājot par īrnieku un izīrētāju attiecībām, advokāts Jānis Lapsa parasti atgādina, ka īres līgums ir uzticības līgums. Tikmēr praksē īrnieku un izīrētāju starpā mēdz rasties neiedomājami konflikti. Lūk, advokāta komentāri neparastām situācijām.

Konsultē Jānis Lapsa, zvērināts advokāts

 

  • Īres līguma projektā rakstīts, ka viens dzīvokļa atslēgu eksemplārs paliks pie mājokļa īpašnieka. Vai tiešām tas ir normāli? Tad jau saimnieks jebkurā brīdī var atslēgt durvis un ienākt dzīvoklī!

Šāds punkts īres līgumā var būt, un tas pat būtu ieteicams, jo tas dod drošību gan izīrētājām, gan īrniekam. Cilvēkam, kas noīrējis mājokli, atslēgas var pazust vai arī viņu var piemeklēt pēkšņas veselības problēmas. Kāpēc lauzt durvis, ja saimniekam ir atslēgas un durvis var atslēgt?

  • Es uzskatu tā: ja izīrēju kādam savu dzīvokli, man ir tiesības tajā nebrīdinot ieiet un apsekot, vai viss ir kārtībā.

Pat tas, ka saimniekam ir mājokļa atslēga, nenozīmē, ka viņš izīrētajā īpašumā var nākt, kad vien tas ienāk prātā. Īres līgums ir uzticības līgums, un tas nozīmē abpusēju vienošanos. Proti, saimnieks apzinās: es izīrēju savu mājokli un netraucēšu īrniekam tajā dzīvot, bet, ja tomēr gribēšu dzīvokli apsekot, īrnieks man to ļaus darīt. Īsāk izsakoties,

mājokļa īpašnieks nedrīkst nākt izīrētajā dzīvoklī, kad īrnieka nav mājās.

  • Īres līguma projektā prasīts norādīt manu kā īrnieces tālruņa numuru un vēl kādu citu kontakttālruni. Ko tas izīrētājs iedomājas: lai es viņam visus draugu un radu telefona numurus atklāju!?

Šāds punkts par papildu telefona numuru īres līgumā ir normāls un pat apsveicams. Iedomāsimies situāciju: mājā plīst ūdensvads, izīrētais dzīvoklis applūst. Saimnieks mēģina sazvanīt īrnieku, bet viņš ir draugu kāzās un uz zvaniem neatbild. Ja saimniekam ir rezerves tālruņa numurs, iespēja īrnieku sameklēt ir krietni lielāka. Īrniekam savukārt ir izdevīgāk norādīt īres līgumā kāda sev ļoti tuva cilvēka numuru, jo tas ļaus vajadzības gadījumā īrnieku ātrāk uzmeklēt.

  • Man tomēr ir sajūta, ka tad, kad neesmu mājās, izīrētājs nāk uz mājokli bez manas ziņas. Ko darīt?

Ir dzirdēti gadījumi, kad īrniekiem patiešām ir tādas aizdomas. Ja izīrētājs no tiesas slepeni ielavās dzīvoklī, kad īrnieka tur nav, un uzmanīgi apstaigā telpas, kaut ko pierādīt būtu patiešām sarežģīti. Tomēr gadās, ka īrnieks pārnāk mājās un viņam šķiet: grāmatu es parasti atstāju uz grīdas pie gultas, bet tagad tā ir uz naktsskapīša. Citreiz atkal šķiet: krūzīte bija uz bufetes malas, bet tagad ir uz galdiņa. Visprātīgākais šādā situācijā būtu zvanīt izīrētājam un teikt: klau, man te tāda nelāga situācija – ir aizdomas, ka dzīvoklī manas prombūtnes laikā kāds nāk. Zinu, ka tev ir atslēgas. Tu nenāc? Bet vai nevar būt, ka vēl kādam ir atslēgas? Ja izīrētājs saka stingru nē, tad īrniekam drošības labad tomēr būtu ieteicams mainīt dzīvokļa atslēgas. Kas zina – varbūt tiešām tur nāk kāds cits, ne izīrētājs. Bet varbūt vispār neviens nenāk, tomēr drošībai jābūt. Nav neviena likuma, kas paredzētu, vai pēc slēdzenes nomainīšanas īrniekam ir pienākums jauno atslēgu obligāti iedot arī mājokļa īpašniekam. Atkal jāatceras, ka īres līgums ir uzticības līgums, un atbilstoši šai domai arī abpusēji jārīkojas. Un, protams, vēl viens padoms gan īrniekiem, gan tiem, kas dzīvo paši savā mājoklī: ierīkojiet signalizāciju, un tad bez jūsu ziņas neviens tajā staigāt nevarēs.

  • Mans īres līgums beigsies pēc mēneša, bet izīrētājs jau grib dzīvokli izrādīt citiem īrniekiem. Es negribu, ka visi te nāk un redz, kā es dzīvoju!

Bieži vien īres līgumā ir ietverts punkts, ka, tuvojoties īres termiņa beigām, izīrētājam ir tiesības savu mājokli izrādīt citam iespējamam īrniekam, un tas ir tikai normāli. Lūk, situācija. Līgums ir noslēgts uz gadu, līdz 1. martam, bet ir klāt 1. februāris, un izīrētājs jautā īrniekam: ko tu darīsi – turpināsi no manis īrēt vai ne? Īrnieks saka: zini, neīrēšu – man tomēr ir par dārgu, esmu atradis citu dzīvokli. Protams, mājokļa īpašniekam gribas iespējami ātri atrast citus īrniekus. Kad lai saimnieks izrāda savu mājokli citam interesentam? Tikai tad, kad iepriekšējais īrnieks jau būs no mājokļa prom? Tas nozīmētu, ka kādu laiku dzīvoklis būtu tukšs, bez īrnieka, un saimniekam tas noteikti nebūtu izdevīgi.

  • Man bija ļoti dīvaina situācija. Īrēju dzīvokli no kāda pusmūža kunga. Kādā vēlā vakarā viņš zvana: esot sastrīdējies ar sievu, viņam neesot, kur palikt, – nākšot gulēt savā īpašumā. Vai man tas obligāti jāatļauj?

Izīrēt mājokli nozīmē savas kā īpašnieka valdījuma tiesības uz laiku nodot kādam citam. Tas nozīmē, ka

saimnieks nevar īrniekam pieprasīt naktsmājas savā īpašumā.

  • Vai varu izīrēt dzīvokli, vienojoties, ka īrnieks man par to nevis maksās naudā, bet gan reizi mēnesī uzkops manu dzīvokli, šad tad aizvedīs uz baznīcu un atnesīs no veikala produktus?

Vienošanās par šāda veida darījumu ir iespējama, bet tad jāslēdz nevis īres, bet cita veida līgums, jo likums paredz, ka par īri var maksāt naudā vai citās atvietojamās lietās, bet ne citādi.

  • Man ir liels dzīvoklis, vēlos izīrēt tikai vienu istabu. Vai tas ir iespējams?

Jā, tas ir iespējams – to neviens likums neliedz.

  • Ilgstoši īrēju dzīvokli saimnieka mājā. Diemžēl saimnieks aizgāja tai saulē, mājokli pārņēma viņa dēls, un attieksme pret īrniekiem krasi mainījās. Kad beidzās īres līgums, jaunais saimnieks to katrreiz pārslēdz tikai uz gadu un vienmēr nosaka arvien augstāku un augstāku īres maksu. Esmu te visu mūžu nodzīvojusi, man te patīk, nekur prom iet negribu, bet kļūst par dārgu…

Īres tirgus dara savu: izīrētājam ir tiesības jaunajam īres līgumam noteikt citu cenu. Visticamāk, jaunais saimnieks redz, ka īrnieki ļoti grib turpināt te dzīvot, tāpēc arī tik droši paaugstina īres maksu. Tomēr atkarībā no tā, kas tieši sacīts īres līgumā, īrnieki tomēr varētu mēģināt meklēt taisnību tiesā. Var gadīties, ka līgumā ir kāda juridiska nianse, kuras dēļ strīda gadījumā tiesa tomēr nosliektos īrnieka pusē, atzīstot, ka patiesībā tiek turpināts jau iepriekš noslēgtais īres līgums.

  • Mājokļa izīrētājs pirms līguma slēgšanas man uzdod ļoti daudz jautājumu: vai esmu viena, vai man ir bērni, cik es nopelnu. Vai viņam vispār ir tiesības man kaut ko jautāt? Tā ir mana privātā dzīve! Negribu es neko stāstīt – viņš taču man ir svešs cilvēks!

Atkal jau jāatgādina īres attiecību zelta likums: īres līgums ir uzticības līgums. Tāpēc ir normāli, ja izīrētājs grib iespējami vairāk zināt par iespējamo īrnieku, un te nu uz terminu privātās dzīves neaizskaramība jāskatās citādi. Visticamāk, izīrētājs jautājumus uzdod tādēļ, lai pārliecinātos, cik uzticams ir potenciālais īrnieks. Piemēram, diez vai kāds gribēs izīrēt mājokli par 300 eiro mēnesī cilvēkam, kas nopelna 500 eiro. Vai arī padomās, pirms izīrēt mājokli cilvēkam, kurš ik pēc trim mēnešiem maina darbavietu vai pašlaik vispār nestrādā, vai arī darbojas kādā sektā.

  • Satikos ar iespējamo izīrētāju, visu izrunājām, biju gatavs parakstīt īres līgumu uzreiz, bet viņš saka: parakstīsim rīt. Atteicu visiem citiem izīrētājiem. Zvanu nākamajā dienā, un saimnieks saka: piedod, bet es jau izīrēju citam! Vai varu kaut kur sūdzēties, ka mani piemānīja?

Nekāda pamata sūdzēties nav, jo īpašniekam ir brīva izvēle, ko ar savu mājokli darīt,­ kam to izīrēt.

  • Katru mēnesi maksāju izīrētājam par īri, bet pēkšņi viņš uzstāj, ka man jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis. Neko nezinu! Lai maksā pats!

Likums Par dzīvojamo telpu īri paredz, ka papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājams arī likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums.

  • Manam īrniekam ir beidzies īres termiņš, bet viņš mājokli nepamet. Darīšu tā: kamēr īrnieka nebūs mājās, visas viņa mantas izlikšu aiz durvīm!

Tā darīt nedrīkst. Kad jau ir iestājies īres termiņš, bet īrnieks neiet prom, izlikt viņa mantas mājokļa saimniekam nav tiesību. Ir jāsniedz prasības pieteikums tiesā par īrnieka izlikšanu.

  • Mans tēvs bija izīrējis paziņam dzīvokli, bet īres līguma nebija. Par ko viņi vienojās – nezinu. Tēvs nomira, bet īrnieks no dzīvokļa prom neiet. Plānoju darīt tā: izsaukšu policiju un prasīšu, lai svešinieku izliek uz ielas!

Cilvēks tur ir dzīvojis, visticamāk, tēvam maksājis īri – vai nu skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu –, un viņu nedrīkst tā vienkārši izlikt. Pat ja tiks izsaukta policija, tā situāciju nerisinās, jo īrnieks, visticamāk, teiks: bet ziniet, es te sen dzīvoju – redz, kur manas mantas, redz, kaimiņi arī apliecina, ka es te īrēju dzīvokli! Tas nozīmē, ka ir strīds, un saimniekam jāsniedz prasība tiesā. Turklāt ir vēl kāda nianse: ja saimnieks sauks policiju un teiks, ka kāds ir patvarīgi ievācies viņa dzīvoklī, tā būs policijas maldināšana un par to var nākties atbildēt.

Cita situācija veidojas gadījumā, ja tikmēr, kamēr cilvēks ir darbā, viņa dzīvoklī pēkšņi iekļūst svešinieks un saka: es te dzīvoju! Tad gan ir pamats saukt policiju un piespiest nelūgto viesi pamest telpu.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+