Valsts prezidents Egils Levits: Mums jābūt pirmajiem, kas izrāpsies no ekonomiskās bedres

Intervija
Aiva Kanepone
Ieva
24. marts
1 komentārs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Lauris Vīksne
«Grūtiem laikiem latvieši ir gājuši cauri arī agrāk,» atgādina Valsts prezidents EGILS LEVITS. Šobrīd visa pasaule ir mazliet apstājusies, un brīžiem uzvirmo bailes un neziņa – kas ar mums visiem notiks tālāk? Valsts prezidents uz to raugās ar vēsu prātu un apdomību – koronavīrusa laiks mums būs nopietns pārbaudījums, taču tas var mūs satuvināt kā nekad. Ieskats sarunā, kas lasāma žurnālā Ieva.

– Mēs visi šobrīd esam satraukti par koronavīrusu un Covid-19 epidēmiju. Kā jūs uztverat šos notikumus?

– Pēc dabas esmu mierīgs cilvēks un uzticos cilvēka saprātam. Noteikti būs grūtības, saslimušo skaits vēl kādu laiku augs, jo epidēmija vēl nav sasniegusi savu maksimumu. Tās izraisītās sekas skars mūs visus. Nebūs vienkārši, bet ar vēsu prātu tiksim šai situācijai cauri. Ir jābūt disciplinētiem, ir jābūt piesardzīgiem, ir jābūt atbildīgiem. Ir jāpieņem, ka mūsu dzīve uz laiku būs krietni vairāk ierobežota, nekā līdz šim esam pieraduši, bet nedrīkstam krist panikā.

– Ko jūs pats darāt, lai pats sevi pasargātu no inficēšanās? Kā mainījusies jūsu ikdiena?

– Es neņemu vērā visādus internetā klejojošus mītus, bet daru, kā iesaka Veselības ministrija, kas savukārt seko ekspertu un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem.

Bieži mazgāju rokas, sasveicinos ar paklanīšanos, ieturu sociālo distanci ar cilvēkiem.

Valsts prezidents, tāpat kā valdība un visas valsts iestādes, turpina intensīvi strādāt, bet, ņemot vērā jaunos apstākļus, esam atcēluši visus pasākumus, ko manā kalendārā varēja atcelt.

Prezidenta kancelejā šobrīd pārsvarā strādājam attālināti, klātienē notiek tikai tās tikšanās, kas tieši saistītas ar situācijas vadību. Tiekos un sazvanos ar Ministru prezidentu un ministriem, koordinējam jautājumus ar citiem iesaistītajiem.

– Kāpēc jūs tik vēlu nācāt klajā ar savu viedokli par šo situāciju? To jums daudzi pārmeta.

– Esmu par to regulāri izteicies gan ar komentāriem, gan situācijas vērtējumu, gan sociālajos tīklos, gan intervijās un paziņojumos. Domāju, ka šajā brīdī cilvēki ir satraukti, un sakāmais tādēļ ir jāatkārto daudzas reizes, lai tam tiktu pievērsta pienācīga uzmanība, lai būtu drošība par situācijas vadību. Es to arī turpināšu darīt.

– Jūsuprāt, cik gatava patiešām nopietniem pārbaudījumiem saistībā ar koronavīrusu ir Latvija?

– Latvija ir gatava tādam reālistiskajam scenārijam, kad ir zināms skaits gadījumu un veselības sistēma spēj palīdzēt kritiski slimajiem. Pateicoties valdības pasākumiem, ņemot vērā citu valstu pieredzi un apsteidzot epidēmiju, tas patlaban vēl tā ir. 

Ja situācija iziet ārpus kontroles, tad vēl neviena valsts nav tam sagatavojusies.

Taču Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, mēģina pēc iespējas ātri sagatavoties arī šādam scenārijam.  Tomēr situācijas tālākā attīstība vislielākajā mērā atkarīga tieši no mūsu visu – no katra atsevišķa cilvēka – izturēšanās. Līdz šim lielais vairums latviešu izrādījuši patiešām apbrīnojamu disciplīnu un atbildību ierobežojumu ievērošanā. Paldies jums!

Bet ir arī ļoti svarīgi, lai mēs ne vien paši ievērotu šos neērtos, bet absolūti nepieciešamos ierobežojumus, bet arī raudzītos, lai tos ievēro ģimene, draugi un kaimiņi, visi cilvēki mums apkārt. Ja nepieciešams, jāziņo policijai. Tai ir dots skaidrs uzdevums novērst šos mūs visus apdraudošos pārkāpumus, un policija pret bezatbildīgajiem vērsīsies ar visu likuma bardzību. Tas ir ļoti svarīgi, lai situācija neizietu ārpus kontroles. (..)

Viena lieta ir pati infekcija. Bet otra – pēkšņā ekonomiskā lejupslīde visā pasaulē. Tā ietekmēs katru neatkarīgi no tā, vai viņš ir inficējies vai nav. Ekonomiskā bedre, kas tagad iezīmējas visā pasaulē, skars arī Latviju, un mūsu šodienas pasākumiem jābūt gudriem – tādiem, kas ne tikai palīdz mums mīkstāk piezemēties, bet arī vēlāk ļauj vieniem no pirmajiem pasaulē no ekonomiskās bedres izrāpties.

Vēsture māca, ka jebkura ārkārtas situācija, jebkura ekonomiskā krīze, jebkura epidēmija reiz beidzas.

Darīsim visu, lai šī beigtos pēc iespējas ātrāk. Un šeit katram, es uzsveru – katram ir jādod sava artava. Vispirms jau ar atbildīgu valsts noteikto ierobežojumu ievērošanu.  (..) 

– Lasīju, ka jūsu mīļākā latviešu tautasdziesma ir smeldzīgā Div’ dūjiņas. Kāpēc?

– Man patīk šī melodija. Bet, iedziļinoties vārdos, redzam traģisko situāciju, ka latvieši gandrīz vienmēr vēsturē ir karojuši svešos karos. Lai kompensētu to, ka tas nav mans karš, bet esmu spiests karot – kaut vai krievu-turku vai krievu-japāņu karā –, lielāku vērību latvieši pievērš tieši individuālajai kara varonībai. Tas labi parādījās arī romānā un filmā Dvēseļu putenis.

Un šī dziesma attēlo to situāciju, kad latvietis pat nezina, par kuru karu ir stāsts, taču viņam tik un tā jāiet karā, kurš – no latvieša viedokļa – droši vien ir bezjēdzīgs. Taču latvieši ir stipri un spēj būt ļoti vienoti. Es domāju, tas palīdzēs mums arī tagad.

– Kāda ir jūsu prognoze – cik ilgi turpināsies ar koronavīrusu saistītā krīze? Un kādi secinājumi mums būtu jāizdara?

– Latvijā situācija ar Covid-19 ir nopietna, tomēr daudz labāka nekā vairākās citās Eiropas valstīs. Tas tāpēc, ka mūsu valdība pieņēma precīzus un adekvātus lēmumus ātrāk nekā daudzas citas valstis.

Rezultātā mums ir proporcionāli mazāks saslimšanas gadījumu skaits.

Protams, visiem jāraugās, lai visi ievērotu noteikumus. Ja 99 procenti cilvēku tos ievēro, bet viens ne, tas tāpat rada sekas.

Nevienam nav tādas informācijas, kad pasaulē varētu beigties pandēmija un kad valstī varētu tikt atcelti ārkārtējās situācijas dēļ noteiktie ierobežojumi. Tā reālistiski es rēķinu, ka tie varētu būt divi līdz trīs mēneši. Ierobežojumu intensitāte var mainīties – tagad mēs pieņemam diezgan asus mērus, bet, iespējams, aprīļa vidū ierobežojumu līmeni varētu samazināt. Nebūs tā, ka vienā dienā visi ierobežojumi atkritīs, bet samērīgi jāskatās pēc reālās situācijas, un valdība izvērtē situāciju no dienas uz dienu.

– Ko jūs šajā brīdī gribētu pateikt Latvijas cilvēkiem?

– Ikdienā mēs mēdzam strīdēties, bet es zinu, ka grūtos brīžos spējam būt vienoti. Tieši tagad ir laiks, kad pirms 30 gadiem tuvojāmies 1990. gada 4. maijam, neatkarības atjaunošanas brīdim, – tolaik cilvēki bez īpašas mudināšanas bija gatavi solidāriem soļiem. Es vēlos pateikt paldies visai mūsu sabiedrībai, latviešu tautai, kas arī šodien turas kopā, cilvēkiem, kas cits citam palīdz, kur tas nepieciešams.

Paldies visiem mediķiem, robežsargiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, ministriju un visu dienestu pārstāvjiem, bērnudārzu audzinātājiem, pārdevējiem, aptieku un benzīntanku personālam, skolotājiem un pasniedzējiem, kas nodrošina tālmācību, visiem, kas nodrošina transportu un telekomunikācijas, žurnālistiem, valdībai un Saeimai, visiem, kas intensīvi turpina darbu īpašajos ārkārtas apstākļos! (..)

Vienmēr paturēsim prātā, ka šī situācija noteikti beigsies. To mēs pārdzīvosim, ja turpināsim solidarizēties, sekot valdības un speciālistu vadlīnijām un veselajam saprātam.

Jā, starplaikā mēs dzīvosim fiziski izolētāk, bet arī varēsim vairāk rūpēties par savu apkārtni un dzīvokli, veltīsim vairāk laika ģimenēm un vaļaspriekiem, kam iepriekš nebija laika. Un tad, pēc laika, droši vien pakāpeniski, atgriezīsimies normālā situācijā.

Mūsu cilvēki ir radoši. Šis laiks dod mums iespēju nevis atsvešināties, bet gan tieši otrādi – satuvināties. Mēs visi atrodamies vienādā ārkārtas situācijā, un tas solidarizē. Pašpalīdzība ir mūsu tautas stiprā puse. Paldies ikvienam par pacietību, par izturību un par gara spēku!

Visu interviju ar Valsts prezidentu, kā arī citus aktuālus un interesantsu materiālus laisiet jaunākajā žurnāla IEVA numurā!

  • Mediķe, stjuarte, pārdevēja – sievietes pirmajā frontes līnijā
  • Intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu
  • Kā gūt iekšējo mieru – pārdomās dalās mācītājs Linards Rozentāls, astrologs Andris Račs un jogas skolotājs Atis Zariņš
  • Ārsts un ciguna treneris Igors Kudrjavcevs māca vingrinājumus imunitātei
  • Attālināta strādāšana – kā to racionāli organizēt un kādas mūsdienu tehnoloģijas izmantot
  • Ar sportiņu pret vīrusu! Iesaka dakteris Pēteris Apinis
  • Rokas sausas! Kā kopt un kādus krēmus lietot
  • Stilīgāko pidžamu parāde
  • Kā nepalikt trakiem, visu laiku esot mājās kopā ar vīru
  • Kā saturīgi pavadīt laiku mājās? Iesaka aktrise Ināra Slucka, žurnāliste Kristīne Garklāva un citas
Ieva nr12

Lasi citur

1 komentārs

Māra Kirkopa
Varbūt, jūs kā prezidents varētu paskaidrot, kāpēc Latvijas pilsoņiem, kas nav izbraukuši vai tikko atgriezušies no LV, neveic covid testu, lai gan vissi simptomi norāda uz to. Mums kā tautai taču pa lielam ir vienalga, kas mūs var aplipināt, iebraukušie no citām valstīm vai tie kas LV saslimuši (it kā ar smagiem bronhītiem), jo to tuvinieki tak staigā pa veikaliem, kādi dodās uz darbu utt.

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs