Padomju laikā noliegtie. Rakstnieki brāļi Grīni

Gadsimtiem seni radu raksti

Divus gadsimtus Biržu tuvumā Kalna pagastā vairāki saimnieki nesuši Grīna uzvārdu. Visi viņi bija radi un dzīvot te bija sākuši jau ap 1700. gadu sākumu. Brāļu Grīnu tēvs Jēkabs Ziedu vecsaimniecību bija saņēmis trīsdesmit gadu vecumā no sava tēva Jāņa, kurš te uz dzīvi bija ienācis 1850. gadu sākumā.

Māja bija jauna, ar šķindeļu jumtu, tajā bija istabas kalpiem, meitām, saimniekam, arī jumta istabiņa. Saimniecībai bija 150 pūrvietas, parasti tajā turēja trīs zirgus un līdz desmit slaucamām govīm. Arvien bija divi kalpu pāri un divi gani. Jēkabs bija neliela auguma, spēcīgs, saticīgas dabas. Izdarīgo un drošo stalto bruneti Annu viņš mājās atveda no kaimiņu pagasta, no Dignājas Slates Miglāniem – Dvēseļu putenī aprakstītās mājas atbilst Annas mājām. Tur bija plašs un arhitektoniski izdevies pagalms.

Jēkabs un Anna laulājās 1886. gada Jāņu dienā. Abu senčos bija muižas stārasti, pagasta vecākie, izdarīgi rīkotāji, labi stāstnieki.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Kāzas

FOTO: Amerikāņu zvaigzne Hendriksa apprecas latviešu dizaineres radītā kāzu kleitā

Santa.lv

Jautājumi un atbildes

Vai magnijs tiešām var palīdzēt? 3 svarīgi jautājumi

Gita Vīksne

Attiecības

Dombrovskis ar sievu vairs neslēpjas: Iet rociņās sadevušies, kā tikko iemīlējušies

Arī pats Jēkabs pildīja dažādus pagasta amatus, viņam bija daudz draugu un paziņu. Kā saimnieks viņš prata uztaisīt un salabot visu, ko vajadzēja, kopt tīrumus un dārzu. Reizēm viņš apstāvēja kapsētā mirušos, jo prata labi runāt. Mājas valdniece tomēr bija Anna.

Ziedus Grīni pārdeva pēc Pirmā pasaules kara, kad atgriezās no bēgļu gaitām Veļikije Lukos, kur Anna turēja tējnīcu, audzēja un baroja cūkas pārdošanai. Atgriežoties atrada, ka no Ziediem izvazātas lauksaimniecības mašīnas un mēbeles. Annai gan pietika uzņēmības braukt pa pagastu miliča pavadībā tās meklēt, bet, tā kā ģimenei toreiz piederēja arī viņas dzimtā māja, vajadzēja izšķirties, ko darīt tālāk. Jēkabs noprasīja dēliem, vai kāds no viņiem nāks uz laukiem saimniekot.

Lai gan Jāni nedaudz vilināja saimniekošanas racionalizācija, tomēr atteicās arī viņš, un tēvs pieņēma lēmumu.

Sievas mājās bija lielāka lauku platība, visas ēkas veselas, tāpēc tur bija vieglāk atsākt dzīvi. Jēkabs mira 1929. gada vasarā. Anna savu Jēkabu pārdzīvoja par sešiem gadiem. Abu kapavietas ir Slates Ļūcānu kapsētā. 1994. gadā te uzstādīts piemineklis ar uzrakstu «Rakstnieku Jāņa un Aleksandra (Jēkaba) Grīnu dzimta». 1995. gadā pie Ziedu mājas tika atklāta piemiņas plāksne, jo tieši šajās mājās piedzima Annas un Jēkaba dēli. 2011. gadā apmēram kilometru no mājām sākta piemiņas vietas iekārtošana, bet Kalna pagasta Doktorāta mājā var paviesoties Aleksandra Grīna piemiņas istabā, lai aplūkotu fotogrāfijas no abu brāļu dzīves.

Nākamā lapa