Madara Kiviča: Ļoti gaidu šķiršanos

Madara Kiviča
Aiva Kanepone
16. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Agneta Jonele, stils: Agija Vismane
Pagājis gandrīz gads, kopš mūziķa Andra Kiviča sieva Madara Kiviča tika atstāta viena ar abām meitiņām. Intervijā žurnālam Ieva viņa šonedēļ saka, pagājušā rudenī piedzīvotais, bija labākais, kas varēja notikt. Neliels ieskats sarunā.

(..) Mēs nezinām, kā bija patiesībā, bet izskanējušas aizdomas, ka Andris, iespējams, ir fiziski iespaidojis savu draudzeni Lieni. Vai jūsu kopdzīves laikā kaut reizi bija situācija, kad šķita: tev varētu iesist?

Mums bija pilnīgi citādas attiecības. Esmu šokēta par to attiecību modeli, kādu redzu šobrīd. Man liekas, ka biju kopā ar pilnīgi citu cilvēku. Tagad, kad tā meitene pēc incidenta bija pazudusi, es atkal Andrī redzēju to iepriekšējo cilvēku. Mums bija atklātas sarunas, un es dzirdēju tos vārdus, kurus man vajadzēja dzirdēt. Visi apkārtējie ir sen teikuši, ka ar mani kopā viņš auga, bet tagad grimst.

Tagad es priecājos, kad viņš pateica, ka vēlētos atpakaļ iepriekšējo dzīvi un ir noguris.

Ikdienišķi strīdi ir visiem, bet man ir lietu kārtība. Man nav nekas pret to, ka cilvēki iedzer, bet ir lietas, kur vajag režīmu un kārtību. Saprotu, ja tiek nospēlēts koncerts līdz trijiem naktī, pēc tam gribas pasēdēt un patusēt. Bet es kā sieviete, kura ir mājās ar maziem bērniem – toreiz ļoti maziem bērniem, kas bieži naktīs modās, – negribēju, lai man naktī no tusiņa zvana vīrs! Nezvani man, lūdzu! Nāc mājās normāls. Nebija viegli, katru dienu meitas jāved uz bērnudārzu, katru dienu viņas jāved uz treniņiem, viena, otra, nepārtraukti liels menedžments. Es visu laiku pavadīju pie stūres.

Tu biji astoņpadsmitgadīga, kad iepazinies ar Andri, bet viņam pāri 30. Kas tevi viņā uzrunāja?

Tā noteikti nebija viņa atpazīstamība, jo es nezināju ne grupu, ne viņu pašu. Man patika, ka viņš ir vīrišķīgs un atvērts. Viņš teica, ka spēlē grupā, es domāju – kādā grupā? Un viņš apvainojās, kad es pazinu viņa draugu Andžeju Graudu no Gain Fast, jo tā bija mana mīļākā grupa, kad biju maza. Tad Andris man atskaņoja dziesmas, un es atcerējos: ā, mana māsa tās klausījās. Bet man bija padsmit gadu, kad viņš bija modē.

Man ļoti patika, kā Andris dzīvojās ar savu dēlu, – kā tētis viņš tiešām ir mīļš.

Viņš nav slikts cilvēks, es zinu simtprocentīgi. Viņš nav ļauns. Vienkārši viņam dzīvē nāk daudz pārbaudījumu, un viņš ir apmaldījies. Kad viņš pamodīsies, es nezinu.

Es to raksturoju tikai kā apmaldīšanos – zinu, viņam nepatiks, ka es tā saku. Tagad, kad bija tie pēdējie notikumi ar viņiem abiem, Andris bija pamodies. Zvanīja man un jautāja – kā tu vispār menedžē to savu dienu? Es teicu: labrīt! Tu pēc desmit mēnešiem pamodies? Bet es to ar humoru.

Tev joprojām svarīgi, ko viņš domā par to, ko tu dari?

Nē. Tikai gribu, lai mani respektē. Es jau arī daudz kļūdījos – bet es to izvērtēju un eju uz labāku es. Sadzīvē esmu iemācījusies savaldīties. Atceros vienu brīdi no mūsu attiecībām – bija ziemas rīts, lielām pārslām sniga sniegs un ausa saule, viss tik skaisti. Mums nestrādāja mašīna, taksis kavējās. Andris teica: mieru, tāpat bērnus aizvedīsim! Bet es uzvilkos: tev taču neviens bērnudārzā nepārmetīs, man pārmetīs, ka kavējam! Un bija strīds. Tagad domāju – bet par ko es uztraucos?

Kā tavas meitas Kima un Keitija pieņēmušas pārmaiņas dzīvē?

Viņas abas ir lielas personības. Es pētu un analizēju viņu raksturu, mana draudzene ir astroloģe un daudz palīdzējusi saprast gan par mani – kāpēc es rīkojos tā, kā rīkojos, – gan par bērniem.

Kad tavu meitu tēvs bija ārzemēs un ik pa laikam kaut kur varēja lasīt par to, kādi viņam nepatīkami piedzīvojumi, – vai tu par viņu uztraucies?

Patiesībā nezināju 90 procentus no tā, kas notiek. Biju koncentrējusies uz sevi un meitenēm. Par daudziem atgadījumiem uzzināju tikai tad, kad viņš pats to izstāstīja. Kad man zvanīja naktī, telefonu necēlu. Esmu viņam skaidrojusi: Andri, nezvani trijos naktī, man ir mana privātā dzīve, es necelšu!

To cilvēku esmu palaidusi. Gaidīju, kad viņi atlidos uz Latviju, jo vēlējos nokārtot šķiršanos. Bet palīdzības ziņā neko daudz nejūtu.

Cik tālu ir jūsu šķiršanās process?

Vēl atlikušas pāris nedēļas. Pavasarī man bija gandrīz vienalga, taču tagad to ļoti gaidu. Nav tā, ka steidzos un gribu tūlīt precēties, bet gaidu. Pirmkārt, tas būs kā apliecinājums cilvēkam, kas man simpatizē. Otrkārt, man tiešām ļoti daudzi prasa: kāpēc jūs nešķiraties? Jau gandrīz gadu nedzīvojam kopā. Kāpēc jāvelk garumā? Ir pienācis laiks. Es simtprocentīgi zinu, ka ar viņu savu nākotni nesaistīšu. Gribu juridiski būt no tā brīva. Man liekas, ka man būs brīvāka dvēsele.

Vairāk par Madaras jaunajām attiecībām un to, ko viņa šobrīd gaida no vīrieša, lasi šīs nedēļas žurnālā IEVA.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs