Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Pilnīgi citāds nekā es!
Savu vīru Māri Līga satika internetā, interešu grupā – viņi abi aizraujas ar mūziku. Pirmajā randiņā Līga Mārim par savu redzi neko nav teikusi. Tolaik viņa vēl kaut ko apmēram varēja saskatīt, savukārt Māris, ieraudzījis, ka kafejnīcā ienāk meitene un kaut ko meklē, pats panācis pretī. Tikai pēc kāda laika viņi viens otram atzinušies par dažām traģikomiskām detaļām. Mārim neesot bijis līdzi daudz naudas, tāpēc viņš cerējis: kaut nu viņa neizvēlētos kaut ko pārāk dārgu! Savukārt Līgu mocījušas vēdergraizes, tāpēc viņa palūgusi tikai mazo kapučīno.
Bet tā īstā sajūta atnākusi otrajā tikšanās reizē Brīvdabas muzejā. Līga bijusi paņēmusi tēju un maizītes, sarīkojuši pikniku, un tas beidzies ar skūpstīšanos. Toreiz viņa arī izlēmusi atklāti izstāstīt par savu redzi. Abi sākuši pētīt viens otra dokumentu fotogrāfijas, un tad Līga to pateikusi. Mārim kļuvis viņas žēl, bet Līga atteikusi, ka žēlot viņu gan nevajag.
Nu jau viņi ir kopā vairāk nekā 15 gadu. Kad Līga gaidīja Emīlu, abi nolēma arī oficiāli apprecēties. Un ceremonija izskatījusies aizkustinoša – Līga ar lielo vēderu, bet Rīga nesusi gredzenus. Dzimtsarakstu nodaļā pirmais gadījums, kad suns nes gredzenus!
Kā Māris jūtas par to, ka Līga nav redzīga? «Mums ir sava veida rutīna par to, kas katram mājās jādara. Ja neskaita šo darbu dalīšanu, visādi citādi viņš mani uztver kā tādu pašu cilvēku kā visi pārējie,» teic Līga. «Mēs abi esam ļoti atšķirīgi. Es visu ņemu galvā, bet Mārim raksturs tāds, ka ceļa rullis var pārbraukt pāri, un tikai tad viņš nodomās: ā, kaut kas laikam notika. Viņš spēj daudz ko pieņemt mierīgi.
Tas nesteidzīgums mani brīžiem kaitina, bet arī ļoti patīk Māra stabilitāte,» viņa atzīst. «Un mani ļoti kaitina, ja attiecībās kāds iejaucas no malas, spriedelē par to, ka sievieti ar invaliditāti vīrietis noteikti pametīs, aizies pie jaunākas un smukākas. Bet cilvēki attiecības veidojuši visos laikos, un tiekas un šķiras neatkarīgi no invaliditātes. Attiecības veido cilvēks ar cilvēku, un tās notur tas, ka viens otru papildina. Protams, tas nenozīmē, ka reizēm neizskan kāds skaļāks vārds!»
Intervijas turpinājums:
