Rīga +3°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
1
-
0
-
2
-
0
-
Ieprecēties dzimtā
Mēs dziedātāju iepazinām kā Gintu Ēķi. Tomēr precoties viņa, nešauboties par šo lēmumu, uzvārdu mainīja. «Kaut gan ļoti labi varu pieņemt, ka citi dara citādi, un neturos pie jābūtībām, kā visiem jādzīvo, tāpēc saprotu, ja kāda negrib precēties vai pēc kāzām mainīt uzvārdu. Bet es šajā ziņā esmu vecmodīga. Turklāt zinu, kā jādzīvo man, lai labi justos.
Es nebūtu laimīga, ja, piemēram, mēs ar Kristapu dzīvotu kopā un viņš nebūtu mani apprecējis.
Zinu, ka es justos aizvainota, tas atstātu iespaidu arī uz mūsu bērniem – mans iekšējais aizvainojums, kuru, iespējams, ar laiku apspiestu, lai ikdienā man netraucē dzīvot. Tomēr iekšēji jau aizvainojums paliktu un kaut kādā formā izlauztos.
Mēs ar Kristapu satikāmies un uzreiz sākām dzīvot kopā. Es vēl tagad nesaprotu – kā tas notika? Un abiem drīz bija skaidrs, ka precēsimies. Tas notika viegli un dabiski. Varbūt tas ir Dieva pirksts… Jā, es tolaik biju jauns skuķis. Kristaps ir 13 gadus vecāks, kaut nekad neesmu izjutusi mūsu vecuma starpību. Tas ir interesanti: kad satieku vīrieti savā vecumā, varu forši čalot, bet jūtos, it kā būtu satikusies ar jaunāko brāli. Mans radars vienaudzi vīrieti neuztver kā vīrieti.
Precoties sieviete ieiet vīra dzimtā. Turklāt es esmu ienākusi arī vīra zonā – viņš ir rīdzinieks, bet es esmu projām no savas dzimtās puses, no Valkas. Tie draugi, kas man ir tagad, vai nu ir vīra ģimenes locekļi, vai arī no viņa draugu loka. Draugi, kas man bija pirms tam, kaut kur aizplūduši. Tā ka es esmu pilnīgi iegājusi sava vīra dzīvē. Un lielajā Krievkalnu dzimtā.
Kad Kristapu satiku, pat nesaistīju, ka viņi ar Māru Krievkalni ir radinieki. Un labi, ka tā, jo nebija spriedzes vai baiļu, vai pietātes. Mana ienākšana ģimenē notika tik vienkārši un dabiski. Kristapa mamma mani uzreiz pieņēma. Viņa ir no četru bērnu ģimenes. Visiem ir bērni un viņu bērni, vēl citi radi – sanāk liels pulks. Tagad, esot 12 gadus kopā ar vīru, no Kristapa mammas esmu uzzinājusi tik daudz šīs dzimtas stāstu… Es pat gribētu teikt – dzimtas vēsturisko bagātību, ko vajadzētu pierakstīt un fiksēt. Lāčplēša ielas dzīvoklis, kur vīramāte visu mūžu dzīvo, ir pilns ar vēsturi. Ir arī liela dzimtas māja, kas Bērzaunē stāv neapdzīvota. Mēs visi domājam – ko lai ar to dara? Nevar taču nojaukt!
Krievkalnu salidojumi notiek Bērzaunē, satiekamies svētkos.
Kad ģimenē ienāk vēl kāds bērniņš, dzimtas sievietes gatavo pastaliņas, izšuj cepurītes un dāvina.
Lai gan katrs ikdienā ir savā dzīvē un aktīvi nesatiekas, zemapziņas līmenī visi cits citu atceras, pieskata, kaut ko nodod, un var just, ka tas tīkls ir dzīvs un stiprs.
Man gan ar uzvārdu nejauši sanāca pārpratums. Kad pēc laulībām saņēmu jauno pasi, ieraudzīju, ka esmu Krievkalna, un sašutu – tā ir kļūda, jābūt Krievkalne, tāpat kā citām dzimtas sievietēm! Viņas taču mani bez sāls noēdīs par nepareizo uzvārda galotni! Man teica – paskatieties laulības apliecībā! Nebiju pamanījusi, ka tur uzvārds beidzas ar a… Jo pēc valodas normām pareizi ir ar galotni a, bet dzimtā ir tradīcija ar e. To nebijām izrunājuši ar mācītāju, tāpēc tā notika. Man ieteica rakstīt iesniegumu, lai uzvārdu izlabotu, bet vai tad ir laiks tam procesam? Samierinājos. Un tad reiz dzimtas salidojumā izskanēja – Ginta jau ir Krievkalna, tas nav pareizi. Tobrīd dzimtas vecākā bija Ruta – Keitas brāļa, kas jau sen aizsaulē, sieva. Nu jau arī Rutiņa aizsaulē, bet tad viņa piecēlās un teica: «Es jums atgādināšu, ka arī es esmu Krievkalna!» (Smejas.) Esmu laimīga, ka esmu ieprecējusies lielā dzimtā.
Arī manā dzimtā ir stipri un pamatīgi cilvēki.
Piemēram, mana vecātēva tēvs Leonhards savulaik bija viens no bagātākajiem cilvēkiem Valkā, viņam piederēja audumu veikals, liela māja ar skaistu ābeļdārzu.
Vectēvs nomira, kad es biju ļoti maziņa, bet viņa māsa, kurai ir pāri 90 gadiem, man ir stāstījusi, ko atceras no savas bērnības. Viņa izauga kā bērns, kas ietērpts tikai zīdā un samtā. Žēl, bet manā dzimtā šo spēcīgo cilvēku maz palicis. Vectēva māsa, kas ir mana tēva krustmāte, un viņas meita. Vēl man ir tēta māsa un viņas meitas, izcilā dzejnieka, nu jau nelaiķa, Pētera Brūvera meitas, manas mīļās māsīcas Zane un Indra.»
