Rīga -2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
11
-
0
-
1
-
14
-
0
-
0
-
0
-
Draugi ir svari
«Nu jau mēs zinām,/ kad klauvē pie loga,/ veras durvis pasaules pastā./ Tas nav kaimiņš, kas dejo,/ tas ir caurvējš, kas atnes/ tavas vēstules spoguļrakstā,» raksta Maija dzejolī Mārtiņam Freimanim vēstule spoguļrakstā.
Savas krāsas un kontūras Maijas dzīvei un radošajai izpausmei iezīmē draudzība ar Mārtiņu Freimani, kura aizsākas jau Aizputes vidusskolas laikā. Maijai šķiet, ka par šo draudzību runāts jau daudz, tomēr skaidrs ir viens – šī draudzība «noteikti ir kas tāds, bez kā es šodien būtu maķenīt citāda». Ar Mārtiņu un citiem draugiem vidusskolā kopā gan muzicēts, gan «nostiprināta dzīves garša, vērtības» un spriests par to, kā vispār ir vai nav vērts dzīvot. «Viņa blakus esība manam stāstam ir bezgala liela dāvana,» secina Maija.
Kad Mārtiņa zemes gaitas ir beigušās, Maija veido koncertuzvedumus viņa piemiņai. Muzicējot kopā ar Mārtiņu, kuram dziesmas birušas kā no pārpilnības raga, viņai nav pat nojausmas, ka dziesmas var rakstīt arī pati. Tomēr vēlāk, kad paliek divatā ar ģitāru, mūzika ieskanas un top dziesmas. Maijai pašai savu dziesmu nav daudz, taču katra no tām ir brīnums gan viņai pašai, gan klausītājiem. Mūzika, atšķirībā no teksta, Maijā ieskanas ļoti īpašos brīžos.
Intervijas turpinājums:
