Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: Es nezinu, vai karantīnas ieviešana ko mainīs

Intervija
Agnese Meiere
2. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: F64
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
Šobrīd ārlietu ministrs EDGARS RINKĒVIČS atrodas krustugunīs – vieni uz viņu dusmojas par to, ka viņš palīdzēja pārbraukt mājās vīrusainajiem, citi slavē un pateicas par iespēju tikt mājās sev vai tuvajiem. Viņš pats citē Šveiku un saka, ka vienu dienu taču mēs atgriezīsimies ierastajā dzīvē. Vienīgi varbūt būsim drusku citādi nekā pirms tam. Ieskats sarunā, kas lasāma žurnālā Ieva.

– Cik cilvēku šobrīd izdevies atvest atpakaļ uz mājām?

– Patiesību sakot, šis skaitlis joprojām mainās. Atpakaļ vēlējās braukt ne tikai cilvēki, kas bija iestrēguši komandējumu, mācību un ceļojumu dēļ, bet arī tādi, kas vēlas atgriezties Latvijā pēc ilgākas prombūtnes. Tā jau vairs nav repatriācija, bet reemigrācija. Kopējais apzināto, reģistrēto cilvēku skaits ir ap četriem tūkstošiem. 27. marts noteikts kā datums, kad repatriācija tik plašā apjomā būs pabeigta. Man gan joprojām pienāk ziņas, ka cilvēki iestrēguši Bolīvijā un citviet pasaulē. 

Šobrīd ārpus Eiropas Savienības jeb trešo valstu repatriācijas reisus arvien vairāk koordinē un arī finansē Eiropas Savienība.

Latvijas valdība nolēma pārtraukt starptautiskos pasažieru reisus 14. martā, bet vairākas valstis – Polija, Čehija, Slovākija un citas – par saviem plāniem paziņoja jau pirms tam, līdz ar to cilvēki vienkārši iestrēga visdažādākajās pasaules vietās: Indonēzijā, Austrālijā, Argentīnā, Urugvajā… Visas saziņas līnijas karsa, taču domāju – mums viss izdevās. Nodrošinājām gan lidmašīnu, gan prāmju papildu reisus.

– Uz jums bija un ir nikni gan tie, kas netika mājās, gan tie, kas uzskatīja – ja cilvēki nespēja laikus atgriezties, paši vainīgi.

– Cilvēkiem, kas strādāja konsulārajās palīdzības līnijās, nācās noklausīties daudz ko. Kolēģi dažkārt caur asarām sacīja – esot iemācījušies daudz jaunvārdu, dažus tik rupjus, kādus vēl nekad nebija dzirdējuši. Mēs varot uztaisīt pat vārdnīcu (smejas).

Esmu pateicīgs visiem šiem cilvēkiem, kas karstākajā brīdī bija gatavi strādāt divdesmit četras stundas diennaktī.

 

Cilvēki darīja maksimumu, bet situācija nemitīgi mainījās. Tika mainīti izlidošanas laiki, pasažieru sarakstu iesniegšanas laiki citu valstu ārlietu ministrijām un kas tik vēl ne. Domāju, cik nu tas bija iespējams, cilvēkus esam atveduši mājās. Domāsim arī, kā dabūt atpakaļ tos, kas vēl iestrēguši.

Tiem, kas saka – kāpēc viņus vedāt mājās, atbildu – vai jūs tāpat teiktu arī tad, ja jūs būtu tas iestrēgušais? Vai tiešām sodīsim studentu par to, ka viņš pirms gada, diviem vai trim aizbrauca mācīties, bet tagad viņa universitāte ir slēgta? Vai cilvēkus, kas pirms brīdinājuma tika aizsūtīti komandējumā? Jā, protams, ir arī tādi, kas vieglprātīgi devās ceļojumā tad, kad jau brīdinājām – lūdzu, nekur nebrauciet. Bet… varbūt vispirms palīdzēsim, ļausim atgriezties mājās un tiesāsim pēc tam? Protams, cerot, ka šie cilvēki atradīsies pašizolācijā. Starp citu, šorīt dzirdēju par koronas ballītēm Vācijā. Tās rīko jaunieši cerībā pēc iespējas ātrāk saslimt un viegli izslimot vīrusu. Mēs visi kādreiz bijām jauni un traki, un var jau būt, ka jaunieši arī izslimos viegli. Kaut gan arī tam īsti nav pierādījumu. Bet padomājiet, lūdzu, par citiem cilvēkiem, sevišķi tiem, kas ir gados vai slimo ar hroniskām slimībām. Skaidrs, ka vīruss izplatīsies, bet mums jācenšas saslimušo skaitu noturēt pēc iespējas zemākā līmenī, lai nepārslogotu veselības sistēmu. Lai pietiktu gan vietas, gan ārstu, lai spētu izārstēt tos, kam radīsies komplikācijas.

– Pastāv viedoklis, ka repatriantus vajadzēja ieslēgt karantīnā atsevišķi no citiem.

– Pirmkārt, jāpadomā, vai tas ir iespējams no loģistikas viedokļa. Otrkārt, Āzijas pieredze, veidojot karantīnas kuģus vai karantīnas viesnīcas, pierādīja – tas nav efektīvi. Šajās vietās veidojas slimības perēklis, infekciju bumba, kas pēc tam vienkārši sprāgst, situāciju padarot vēl sliktāku. Par to, ko darīt, lemj speciālisti – infektologi, epidemiologi un citi. Valdībai, politiķiem jāklausa viņu ieteikumiem, un mēs to arī darām.

– Un kā ir kravu pārvadājumiem? Vai mums kādā brīdī varētu trūkt pārtikas vai citu preču?

– Kravu pārvadājumi šobrīd ir liela problēma, jo vieglā transporta sastrēgums uz Polijas robežas radījis arī kravu sastrēgumu. Taču problēmas ir uz visām, ne tikai Polijas robežām. Es un mani kolēģi gan Latvijā, gan ārzemēs darām visu iespējamo, lai kravas – sevišķi tās, kas ved medicīnisko aprīkojumu, – neiestrēgtu uz robežām. Papildus igauņi atver prāmju līniju preču pārvadājumiem maršrutā Igaunija–Vācija. Tas gan uzreiz sadārdzina transportu un rezultēsies ar cenu kāpumu.

Krīzi jau vienmēr kāds izmanto savā labā.

Es gan nedomāju, ka pašreizējo problēmu dēļ mums kaut kas varētu aptrūkties. Visa Eiropa saprot, ka brīva preču kustība ir vienotā tirgus funkcionēšanas pamatlieta. Piesardzīgi runājot, domāju – tuvāko nedēļu laikā šī situācija sakārtosies, un mums neaptrūksies nevienas preces. Ja par divdesmit četrām stundām aizkavēsies kāda kurpju krava, to mēs, cerams, piecietīsim. Bet medicīnas kravas burtiski raujam laukā no robežām.

– Ja situācija pasliktināsies, Latvijai ir iespējas ieviest pilnīgu karantīnu?

– Tendences ir divas. Atsevišķas valstis izvēlas maksimālu karantīnu, citas – uzlikt ierobežojumus, bet pilnībā neapturēt ekonomiku. Tās liberālo pieeju pamato ar domu – jebkurā gadījumā būs diezgan daudz cilvēku, kas izslimos vīrusu, un veidosies kolektīvā imunitāte. Taču… vīruss ir jauns, un neviens nezina, kā būs. Varu tikai pateikt, ka Latvijas valdības mērķis nav eksperimentēt. Es nezinu, vai karantīnas ieviešana ko mainīs, – nevienā valstī tā nedarbojas simtprocentīgi, policija nav spējīga to izkontrolēt. Visu nosaka tas, cik atbildīgi spējam būt mēs paši. Un vai parādām savu attieksmi tiem, kas to nedara. Neapkalpojiet cilvēkus, kas neievēro karantīnu, pašizolāciju, nelaidiet viņus savās mājās, ziņojiet policijai. Noteikumi ir vienādi visiem.

 Neesat ne finanšu, ne ekonomikas ministrs, bet tomēr jums pajautāšu – kas ar mums notiks pēc vīrusa? (..)

Visu interviju ar ārlietu ministru, kā arī citus aktuālus un interesantus materiālus, laisiet jaunākajā žurnāla IEVA numurā!

  • Iesakām lieliskas iespējas bez maksas sportot un baudīt kultūru, neizejot no mājas
  • Kā tas ir – slimot ar Covid-19? Stāsta divas sievietes, kas patlaban ir slimas
  • «Mēs joprojām ceram, ka izdosies tikt cauri vieglāk nekā citām valstīm..» Intervija ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktori Lieni Cipuli
  • Kā saņemt valsts atbalstu krīzē?
  • Kā palīdzēt bērnam mācīties attālināti
  • «Kolēģi smej, ka krīzes esot mana stihija». Saruna ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču
  • Komponista Arņa Medņa dzīves atziņas
  • Kā notiek meditēšana – īsa pamācība iesācējiem
  • Noderīgas idejas kārtībai tavā drēbju skapī
  • Izaudzē stādus samtenēm, asterēm un puķzirnīšiem
  • Kā atrast pastaigu maršrutus, kur nav citu cilvēku
Ieva nr13

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs