Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
VECĀKU LAIME
«Mēs ar Marku esam laimīgi vecāki. Mums ir ļoti forši bērni. Dēls Andris mums piedzima 1991. gadā, un viņam vārds dots par godu manam tētim. Brigita arī savu pirmo meitu nosauca par Andru tēvam par godu. Andris kā mazs puisītis bija kautrīgs, bet vēlāk ļoti atplauka. Viņā ir liela labestība un mīļums. Savā ziņā saulstariņš un ļoti talantīgs, muzikālo gēnu mantojis no mums abiem ar Marku.
Manam vīram arī ir muzikāla ģimene. Vīratēvs bija samērā slavens džeza aranžētājs. No Marka puses mūsu bērniem nāk ļoti laba mūzikas harmonija, no manas vairāk ir melodija. Andris komponē un aranžē, spēlē grupā Moonchild (Mēnessgaisma), koncertējot apceļo pasauli, un viņiem ļoti labi iet.
Gadu pēc Andra pasaulē nāca mūsu dvīņu meitiņas Aija un Ilze. Aija izstudēja mūziku, viņa ir profesionāla mežradzniece, spēlē mežragu vairākos orķestros, arī filmās iespēlē mežragu (piemēram, Transformers), māca mežraga spēli citiem. Viņa ir saderinājusies ar brīnišķīgu puisi no Sansalvadoras, kas cer uz profesora darbu universitātē.
Ilze beidza deju studijas, ieguva grādu dejošanā, paralēli mācījās, lai dabūtu skolotājas tiesības, un šogad sāka darbu kā trešās klases skolotāja. Ilzes dēļ mums visiem bija ļoti smags laiks, kad viņai divdesmit gadu vecumā atklāja krūts vēzi. Tētis bija fantastisks ārsts, un viņš saprata, ka Ilzītei ir nopietna vaina. Audzējs bija otrajā stadijā, bet veiksmīgi to izoperēja. Visa ģimene atbalstījām Ilzi. Gājām krūts vēža akcijas gājienā. Ilze pēc ķīmijterapijas kursa uzlika galvā parūku un par spīti nespēkam brauca uz Latviju, lai piedalītos Dziesmu un deju svētkos. Visi trīs mūsu bērni un Brigitas mazbērni Markus un Kaija dejo Losandželosas tautas deju kolektīvā Pērkonītis. Kopš tā laika pagājuši pieci gadi, un mēs katru dienu pateicamies Dievam, ka Ilzei slimība nav atgriezusies. Es vienmēr saku, ka arī jaunām sievietēm jāpārbauda krūtis, jo nekad nevar zināt.»
Atvadoties Lolitai pajautāju, vai viņai ir sapnis. «Es neesmu rakstījusi mūziku ļoti daudzām pilnmetrāžas filmām Holivudā. Rakstu televīzijas seriāliem un animācijas filmām. Nav tā, ka pateicu – es būšu animācijas komponiste! Man ar vienu darbu bija panākumi, tad ar nākamo un atkal ar nākamo. Emmy balva arī man ir par animācijas filmas mūziku. Saprotams, ka es gribētu uzrakstīt mūziku kādai lielai Holivudas pilnmetrāžas filmai. Man ir tāds sapnis, un būtu jauki, ja Dvēseļu putenis man pavērtu uz to durvis.»
