Cēla, atturīga, neatvairāma. Pērles stāsts

Skaistums
Anete Piņķe
12. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Katra sieviete ir pelnījusi pērļu virteni – atzīst visi, kas pa īstam satikušies ar pērlēm. Koko Šanele uzskatīja, ka nevis virteni, bet virtenes. Pērle prasa iedziļināšanos. Pērle prasa briedumu. Tā ir gudra, jo izcels nēsātājas iekšējo skaistumu un iemācīs, ka mēs katra esam pērle savas dzīves gliemežnīcā. Konsultē Solveiga Karele, Grenardi vadītāja, un Sandra Segliņa, Grenardi Pearls veikala vadītāja.

Pērles piestāv visam jau 1934. gadā rakstīja Vogue. Nevar teikt, ka pērles atgriežas, jo tās nekur nebija pazudušas, tomēr tādu aktualitāti modes pasaulē kā pašlaik tās kādu laiku nebija baudījušas. Gucci, Céline, Chanel, Mulberry pēdējo gadu kolekcijās pērles uzmirdz ar jaunu enerģiju, pierādot, ka tās var kombinēt gan ar džinsiem, gan krokodilādas mokasīniem un izdaiļot rokassomiņas.

Koši vai maigi dūmakaini baltas. Pistāciju zaļas, rozīgas un zeltainas. Melnas, pelēkas un pat baklažānu krāsā. Iekārojamākās un dārgākās – perfekti apaļas, ar varavīksnes mirdzumu. Taiti melnās pērles, Austrālijas zelta, mirdzošās Akoya, populārās Biva, kupolveida Mabē un eņģeļa spārna pērles no Misisipi ir tikai dažas no populārākajām.

Pašlaik zināmā lielākā, 34 kilogramu milzene, atrasta 2016. gadā Filipīnās, turklāt nevis okeāna dzelmē, bet zem kāda māņticīga zvejnieka gultas: vīrs, ikreiz dodoties zvejā, to noglāstījis, ticot, ka tādējādi iegūs veiksmi. Tagad uz mūsu planētas paliek aizvien mazāk neizzvejotu pērļu. Arī okeānos, kas vēsturiski bijuši bagāti pērlenēm, jānirst arvien dziļāk. Tāpēc augstas kvalitātes dabīgās pērles pašlaik sasniedz cenu rekordus – Elizabetes Teilores La Peregrina izsoļu namā Christie’s tika pārdota par 11 842 500 dolāriem.

Pērļu revolūcija

Mūsdienās, runājot par pērlēm, ar tām lielākoties tiek saprastas kultivētās pērles. Lielā mērā par to jāpateicas japānim Kokiši Mikimoto, kurš sarīkoja revolūciju pērļu pasaulē, kad 20. gadsimta divdesmitajos gados tās no ekskluzīva dārguma padarīja par daudzām sievietēm sasniedzamu rotu. Viņš eksperimentēja tik ilgi un neatlaidīgi, līdz panāca, ka perfektas formas dabīgās pērles var audzēt ar industriālu vērienu.

Tomēr nebūtu pareizi pazemināt kultivētu pērļu vērtību tikai tāpēc, ka tām nav savvaļas pērles stāsta.

Arī kultivētās rodas dzīvā organismā – gliemenē, kurā implantēts svešķermenis. No audzētavām ar ezeros iegremdētām kastītēm līdz pat austerēm, kas guļ dziļi okeāna dibenā un tiek monitorētas ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību.

Dabīgā pērle savā nodabā aug gadu desmitiem. Katru gadu klājas arvien jaunas perlamutra kārtas, un pērle kļūst arvien skaistāka. Audzētavās iespējams pērli uzcept arī gada laikā, bet var arī šim procesam ziedot desmit un divdesmit gadu. Uzmanot, lolojot, mazgājot, tīrot, barojot. Jo ilgāk pērle audzēta, jo vairāk tajā ieguldītas tehnoloģijas un zināšanas, jo tā vērtīgāka.

Nepareizais valdzinājums

Kas īsti dod pērlei tās kluso, cēlo vizmojumu? Izrādās, perlamutrs sastāv no mikroskopiskiem kristāliem, kas atrodas precīzā attālumā viens no otra, līdz ar to gaisma, kas iet caur to asi, rada varavīksnes krāsas un atspīdumu.

Visdārgākās ir apaļās pērles, tāpēc ka dabā perfekta simetrija sastopama reti. Apaļu arī izaudzēt ir visgrūtāk. Tiesa, ne vienmēr visapaļākā un perfektākās formas pērle būs visskaistākā.

Tagad arvien vairāk juvelieru un mākslinieku izmanto neperfektās jeb baroka pērles, jo viņus valdzina to mazliet nepareizais stāsts.

Taču ar neregulārajām pērlēm problēma sākas brīdī, kad tās jāsavieno. Katra pērle ir atsevišķs organisms, kas radies savā gliemenē, un divu pilnīgi identisku pērļu pasaulē nav. Pagatavot perfektu virteni no 6–7 mm lielām pērlēm nav īpaši problemātiski. Sarežģījumi sākas ar lielajām. Lai kāda dāma tiktu pie auskaru komplekta vai perfektu pērļu virtenes, nākas apstrādāt kilogramus, pārmeklēt vairākas audzētavas, pa vienai liekot kopā, atlasot, šķirojot. Runājot par kaklarotām, universālais ir tā sauktais operas garums – 80–85 cm. Pēc vajadzības to iespējams aplikt divās kārtās, izveidojot čokerīti.

Īstas vai viltotas?

Profesionālajos pērļu tirgos Ķīnā, Honkongā, Japānā milzīgas teritorijas aizņem pērlēm klāti stendi. Vienas no krāšņākajām pērļu medībām notiek trīs reizes gadā Honkongā, dārgakmeņu izstādē Asia Expo, kur ar tām noklāti hektāri. Populārākais veids, kā tirgo pērles, ir strendos – tās savērtas 40–45 cm garā diegā, pa desmit diegiem vienā saišķītī. Savvaļas pērlēm, tāpat kā dārgakmeņiem, cena veidojas gramos. Kultivētajām – diametros, parasti no četriem līdz 16 mm.

Arī profesionāli rafinētas imitācijas un viltojumi var izskatīties ļoti pārliecinoši. Metodes un izmantotie materiāli, no kā tiek radītas imitācijas, ir dažādi, sākot ar stiklu, perlamutru un beidzot ar sintētiskajiem sveķiem.

Piemēram, slavenās un skaistās Ohridas pērles, kuru virtenes, starp citu, virs debeszila kostīmiņa mēdz aplikt arī Elizabete II, nemaz nav īstas pērles un tiek gatavotas no Ohridas zivju zvīņu emulsijas un gliemežvākiem.

Ir vairākas ļoti slavenas kompānijas, tostarp Latvijā zināmā Majorica, kas ar fantastiskām tehnoloģijām rada mākslīgas pērles. Jautājums – kāpēc vērts šajā procesā ieguldīt tādu enerģiju un līdzekļus, jo rezultāts bieži vien ir dārgāks par dabīgajām pērlēm?

Interesanti, ka pērles pārbauda ar zobiem. Tā ir iedarbīga un viegla metode, kas vienā mirklī atklās – imitācija vai dabīga vērtība. Uzmanīgi jāpagroza pērle gar zoba virsmu (augšējie zobi ir jutīgāki) un mazliet jāparīvē. Īsta pērle būs nedaudz abrazīva un smilšaina, bet mākslīgās būs slidenas un gludas. Vēl viena dabisko pērļu īpašība ir spēja pieņemt valkātāja ķermeņa temperatūru. Apliekot ap kaklu pērļu virteni, vajadzētu sajust, kā apmēram minūtes laikā tā sasilst, pielāgojoties ādai. Ar mākslīgajām pērlēm nekas tāds nav iespējams. Ja pērles zaigo īpaši piesātinātā tonī, iespējams, krāsu paspilgtināt palīdzējusi cilvēka roka.

Kā atrast savu īsto?

Jāaptausta. Jāpielaiko. Jānovērtē mirdzums – siltais vai aukstais. Latvietēm piestāvēs citādas pērļu virtenes nekā itālietēm. Bet tās, kuras izcels nobriedušas sievietes skaistumu, nomāks jaunu meiteni. Mīts, ka pērles padara vecāku, radies no nepareizas izvēles. Pareizi piemeklētas pērles nevis vecina, bet paspilgtina. Tās prasa noteiktu personas briedumu unn var daudz pastāstīt par pašu valkātāju.

Jāatceras, ka pērle ir dabīgs minerāls un nav mūžīga, tāpēc ļoti jāsargā.

Mazliet uzpūstas smaržas vai smalkās vakariņās uzsprakšķējis balzametiķa piliens pērlei var būt nāvējošs.

Tūlīt, protams, nekas redzams nenotiks, bet, pēc pusgada atverot seifu, konstatēsi bojājumus. Kaut gan mēdz teikt, ka pērle ir cietāka par cementu. Dārgās un slavenās pērles dzīvo joprojām, jo pašas ir radījušas sev lielāku aizsardzību – perlamutra kārtiņu, tātad ilgāku dzīvi

Mīts

Tāpat kā pērlene ap sevi auž perlamutra kārtas, arī pati pērle apaugusi mītiem. Raksturīgākais – skaists stāsts par smilšu graudiņu, kas, iekļuvis gliemenes čaulā, kļūst par pērli. Patiesībā ir vēl otrs, turklāt izplatītāks stāsts par pērļu dzimšanu. Pērle veidojas ap lenteņa kāpuru, kas radies no dzīvnieku, piemēram, haizivs vai dzeloņrajas, ekskrementiem. Iebrucējs tiek pārklāts ar perlamutru, ko izdala gliemežvāka mantija, un tā sāk rasties pērle…

Pērļu tirgi

Slavenajā Hong Qiao tirgū Pekinā mirdz miljoniem saldūdens pērļu.

Taiti un Franču Polinēzijas galvaspilsētā Papeetē – pērļu tirgus trijos stāvos.

Vislētākās pērles meklējiet Greenhills iepirkšanās centrā Filipīnās!

Taizemē, Bangkokā, vērts apmeklēt Chatuchuk tirgu un Patpongas nakts tirgu.

Vjetnamā, Fukuokā, okeāna krastā izvietotas neskaitāmas pērļu tirgotavas un audzētavas.

7 jautājumi par pērlēm

  1.  Īstas un mākslīgas pērles. Kāda ir atšķirība?
    Īstas pērles ir gan tās, kas augušas savvaļā (dabīgās), gan tās, kas radušās kultivēšanas procesā. Dabīgās kļuvušas par vienu no retākajiem un vērtīgākajiem dārgakmeņiem. Arī kultivētu pērli radījis dzīvs organisms – gliemene, bet cilvēks tikai mazliet palīdzējis. Mākslīgās ir cilvēku izgatavotās pērles, kas nekad nav atradušās gliemenes iekšpusē – vienalga, vai tās ir no plastmasas vai ar perlamutru noklāts stikla gabaliņš.
  2.  Kā kultivē pērles?

Kultivētā pērlē svešķermenis nevis iekļūst nejauši, bet tiek implantēts kā perlamutra aizmetnis. Pēc tam seko dabīgs process – austere, atbildot kairinātājam, ražo melnganu vielu konkiolīnu, pār kuru klāj perlamutra kārtas. Audzētāji to palaikam mazgā, pārbauda ūdens temperatūru, pieejamo barību, kontrolē ūdens piesārņojumu.

  1.  Kas ir upes pērles? Pērles iedala pēc to izcelšanās vietas. Sālsūdens pērles, kas augušas okeānu un jūru austerēs, ir dārgākas nekā saldūdens pērles, ko radījuši upju un ezeru moluski vai austeres.
  2. Seši kritēriji, kas veido pērles vērtību un cenu: 1) perlamutra biezums un kvalitāte; 2) spožums un orients (krāsu mirdzums); 3) krāsa; 4) virsmas tīrība un struktūra; 5) forma; 6) lielums. Kultivētās pērles var iegādāties, sākot no padsmit eiro par mazu auskariņu pāri. Pērle, kuras lielums sasniedz 7,5 milimetrus, maksā vairākus tūkstošus.
  3. Kuri ir slavenākie pērļu rotaslietu zīmoli pasaulē? Globāla mēroga vārds ir Mikimoto. Latvijā pieejami: Mayumi, Comete Ladies, Roma, Ambrosia.
  4. Kas jāzina iegādājoties? Nekad neticiet kādam uz vārda, ka pērles ir dabīgas, pat ja tās ir senas un mantotas. Nelolojiet ilūziju, ka tirgū uz svara nopirksiet savvaļā augušas pērles. Pārliecinieties, vai pērlēm ir identifikācijas dokuments no uzticamas juvelierizstrādājumu firmas. Pārdošanas dokumentos jābūt ierakstam dabīgas pērles vai kultivētas pērles.
  5. Vai pērles ar laiku izžūs un sabirzīs? Jā, arī no pērles reiz paliks vien atmiņas, tomēr tas nenotiks ne simts, ne divsimt gadu laikā. Noteicošais ir perlamutra kārtas biezums. Iegādājoties zemas kvalitātes pērles ar ļoti plānu perlamutra kārtu, tās var saplaisāt vai lobīties, pārvēršoties pelēkā, neizskatīgā masā. Tad noteikti jāvēršas pie pērļu tirgotāja, kur tās pirktas.

 

Finansiste un gardēde ILZE JURKĀNE: Pērles man dod pārliecību

Pirmās pērles man uzdāvināja vecāki uz Ziemassvētkiem, kad man bija pieci gadi. Zelta ķēdītē iekārtajam zvaniņam mēlīte bija veidota no pērlēm. Uz 16 gadu jubileju no vienas savas krustmātes dāvanā saņēmu klasisku pērļu virteni. Pēc gada sāku strādāt Volstrītā. Man bija tikai 17 un ik dienu jāintervē par sevi vecāki un pieredzējuši cilvēki. Dodoties uz darbu, apliku pērles. Tās man deva pārliecību par sevi.

Uzskatu, ka sievietēm ir jānēsā pērles, un novēlu, lai katrai būtu sava pērļu virtene.

Reiz, kad biju Vjetnamā, draugi man uz dzimšanas dienu uzdāvināja kilogramu pērļu, lai uztaisu sev rotas. Precīzāk, vienu kilogramu un 200 gramu pērļu. Pēc tam, kad manas rotas bija gatavas, izdomāju, ka pārējās pērles dāvināšu saviem dzīves svarīgajiem cilvēkiem. Katram – ar zelta un sudraba diedziņiem savienotas 11 pērles. Šo dāvanu ir saņēmuši vairāk nekā 100 cilvēku. Smejos, ka kolekcionēju cilvēkus, un manā pērļu klubā nu ir vairāk nekā simts. Reiz mana Latvijas draudzene devās uz Metropoles operu Ņujorkā, un bija norunāts, ka starpbrīdī viņa satiks manu Amerikas draudzeni. Viņas pirms tam nekad nebija redzējušās, bet tūdaļ viena otru pazina. Kā? Pēc pērlēm!»

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+