Interjera modes tendences jeb Jaunās desmitgades birojs

Tendence Nr. 1 – Activity Based birojs

Galvenā šīs koncepcijas ideja ir radīt vidi, kas veicina rezultātu, nevis darbību. Proti, darbiniekam tiek dota izvēles brīvība strādāt tur, kur viņš jūtas visproduktīvākais konkrētā uzdevuma veikšanai.

Activity Based birojos kopumā izdala sešpadsmit dažādas darba zonas:

• mazā un lielā pārrunu telpa;
• uzgaidāmā telpa jeb lounge, kas noder arī neformālām sarunām;
• telpa telpā – stiklota telpa atvērtā plānojuma birojā, kurā runāt pa telefonu vai veikt individuālu darbu, kas prasa koncentrēšanos;
• bibliotēka;
• kafejnīca;
• koncentrēšanās telpa;
• personal workstation – telpa, kur veikt darbu vienatnē;
• zvanu vieta, kur, netraucējot pārējos, runāt pa telefonu;
• zona ārpus biroja – dārzs, soliņš pagalmā, kur iziet svaigā gaisā;
• kā arī zona ar nosaukumu Mājas – ja profesija ļauj kādu dienu strādāt attālināti.

Šāda tipa birojs veicina arī darbinieku sadarbību, tādējādi ir iespēja izvairīties no tā sauktā silo efekta, kad struktūrvienības ir izolētas un tām ir vājas savstarpējās saites. Tiesa, ne visos birojos nepieciešams ietvert visas sešpadsmit zonas. To skaitu un kombināciju nosaka katra uzņēmuma darba specifika. Tāpēc, iekārtojot uz Activity Based balstītu biroju, viens no svarīgākajiem posmiem ir uzņēmuma darba kultūras, darbinieku vajadzību un biroja noslogotības izpēte. Izzinot tā vajadzības, ir iespējams optimizēt līdz pat 30 procentu nepieciešamo darba vietu skaitu.

Citi lasa

Estere Jansone

Ārzemēs

Plūdi tuksnesī. Latvietis dalās ar iespaidīgiem kadriem no Dubaijas

Ziņu aģentūra LETA

In memoriam

Mūžībā aizgājis Igors Šuvajevs – filozofs un komponista Imanta Kalniņa znots

Lauma Lapsa

Skandāls

Atklājas jaunas detaļas par Jelgavas novada mēra Lasmaņa ēverģēlībām darbā. Bijušās darbinieces stāsts

Tā kā koncepts paredz, ka visi var strādāt visur, būtiska nozīme ir intuitīviem biroja mēbeļu un iekārtojuma risinājumiem. Tiem, pirmkārt, jābūt funkcionāliem, citādi tos neviens neizmantos. Nepieciešami galdi ar regulējamu augstumu, individuāli pielāgojami krēsli, kas atbalsta 3D kustību, nodrošina veselīgāku pozu un veicina ķermeņa metabolismu, kā arī pašregulējoši biroja krēsli (piemēram, par ikonu dēvē Humanscale Freedom krēslu).

Viena no redzamākajām tendencēm jaunajos birojos ir stāvgaldi. Ilgstoši sēžot, nobloķējas limfmezgli, palēninās asinsrite un kūtrs kļūst gremošanas trakts, kas ir par iemeslu liekajam svaram. Taču, ja ir iespēja strādāt arī stāvus, uzlabojas smadzeņu darbība, skābekļa apmaiņa un asins cirkulācija.

Nozīme ir arī labai akustikai – mīkstais grīdas segums, griestu vai sienu paneļi, žalūzijas un augi var mazināt trokšņus pat līdz ierakstu studijas līmenim. Savukārt ar biodinamisko apgaismojumu iespējams pilnveidot telpas funkcijas, samazināt elektroenerģijas patēriņu un, protams, veicināt darbinieku omulību.

• Hagberg birojs



Mārupē – vietā, kur industriālā apbūve mijas ar mežu audzēm, arhitekts Guntis Ziņģis ir radījis jaunu mājvietu pilna servisa apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem Hagberg. Biroju ēka, kas ārēji šķiet vienkārša un lakoniska, harmoniski ierakstās apkārtējā ainavā, taču lielākais pārsteigums slēpjas tās iekšpusē – ir izveidota telpiski intriģējoša vide, kuras pārdomātais plānojums un struktūra paredz daudzveidīgas telpas izmantošanas iespējas.

600 m² ēkas konstruktīvo sistēmu veido liellaidumu sijas, kas ļauj izvairīties no kolonnām, tādējādi arhitekts varējis brīvi variēt ar dažāda augstuma un izmēra zonām. Lielā angāra tipa telpa tiek sadalīta sīkāk ar dažāda lieluma mājiņām, kurās izvietotas darba zonas, dažāda lieluma apspriežu telpas, atpūtas telpas, virtuve, ēdamtelpa ar plašu terasi u. c.

Šo mājiņu nodalošās stikla sienas un durvis ļauj tās gan izolēt, gan brīvi savienot ar citām telpām, veidojot vienu lielu atvērtu biroju. Šāds pusatvērtā biroja princips ļauj telpas izmantot dažādi atkarībā no nepieciešamības.

Ēka īstenota ierobežota budžeta apstākļos, taču tas nav nozīmējis garlaicīgu un bezpersonisku vidi.

Neitrālie toņi, kas izmantoti lielajās plaknēs – betona grīdas, tumši krāsotie griesti un komunikācijas, baltās sienas –, ir atšķaidīti ar košiem krāsu akcentiem mēbelēs, kā arī ar saplākšņa panelējumiem, bet, lai darba vidē ienestu dzīvību, interjerā integrēti dažādi lielizmēra augi un koki.

Tendence Nr. 2 – Birojs bez atkritumiem jeb Zero Waste

Bezatkritumu iniciatīva mājsaimniecībās nav nekas jauns, taču jaunāka tendence ir tās integrēšana lielos uzņēmumos. Nupat šādu biroju Latvijā vēris vaļā globālā tiešsaistes aizdevumu uzņēmums Mintos.

Latvijas biroja vadība atzīst – lai arī salīdzinājumā ar attīstītākajām Eiropas valstīm Latvija ir pašos bezatkritumu idejas pirmsākumos, šī infrastruktūra pēdējos gados ir attīstījusies arī pie mums un to īstenot nav  tik sarežģīti. Mintos Latvijas birojā strādā ap 180 darbinieku, tāpēc pat tik elementāra lieta kā ikdienas atkritumu šķirošana sniedz vērā ņemamu pienesumu.



Birojā ir vizuāli pievilcīgas dzīvo augu sienas, kas ziemas periodā aizstāj jaudīgus gaisa mitrinātājus un ražo skābekli – tām ir inovatīva Latvijā izgudrota un ražota sistēma, kas padara telpu videi draudzīgāku, turklāt patērē ļoti maz elektrības. Vasarā šajās dobēs var iestādīt garšaugus un ogas. Lai nodrošinātu videi draudzīgu dzeramo ūdeni, ūdenim, kas nāk no centrālā ūdensvada, uzstādīta filtrācijas sistēma, kas turklāt uzskaita, cik plastmasas bunduļu birojs katru dienu ir ietaupījis.

Šeit domā arī par to, kā taupīt elektrību, piemēram, logu žalūzijām ir sensors, kas tās atver un aizver atkarībā no tā, cik ārā ir gaišs. Pērkot ikdienas lietas birojam vai, piemēram, dāvanas investoriem, tiek izvēlētas tādas, kas ir videi draudzīgas, pārstrādājamas vai otrreiz izmantojamas.

Pasūtot uz ēdienu darbiniekiem, kas strādā pēc darba laika, izvēlas ēdināšanas uzņēmumus, kas spēj nodrošināt papīra iepakojuma vienreizējos traukus.

Birojā gandrīz nemaz netiek izmantots papīrs – visa grāmatvedība, rēķini ir elektroniski.

Taču sākotnējās elektroniskās darbinieku ieejas kartes nomainījusi pirkstu nospiedumu sistēma – darbinieki atzīst, ka, ņemot vērā to skaitu, ir ietaupīts uz plastmasu, turklāt tas ir arī daudz ērtāk. Zero Waste kultūras sastāvdaļa ir arī nepārtraukta izglītošanās. Regulārās mācībās, ko vada Pasaules Dabas Fonds, Mintos darbinieki uzzina, kā vēl efektīvāk būt videi draudzīgam ne tikai darba vietā, bet arī mājās.

Tendence Nr. 3 – Koprade

Co-working jeb koprades biroji nav jaunākā biroja tendence, bet neapšaubāmi noturīga un uz palikšanu radošās nozares laukā. Koprades biroju pulkam pievienojušies vairāki jauniņie.

• Workland

Līdz ar jaunās paaudzes ienākšanu darba tirgū, strauji mainījušās tendences un pieprasījums biroja telpu tirgū, tāpēc palielinājusies nepieciešamība pēc elastīgas un iedvesmojošas darba vides. Šos principus iemieso nesen atklātais Workland Telegraph, kas piedāvā gan kopstrādes telpas, gan privātos birojus, taču, kas nav mazsvarīgi, tas caur dizainu stāsta arī par ēkas vēsturi.



Funkcionālisma stila ēka Audēju ielā 15 oriģināli tika celta kā Rīgas Telefona centrāle. Gan vēsturiskais lietojums, gan šā brīža funkcija balstīta idejā par saziņu, komunikāciju un ideju apmaiņu. Tādējādi radusies arī asprātīga ideja sapulču telpu nosaukumus saistīt ar dažādiem saziņas veidiem, piemēram, ir iespēja satikties telpās pigeon post vai morses code.

Svarīgi bija arī dizainiski nepazaudēt šo ēkas pievienoto vērtību, un to palīdzēja realizēt arhitektu birojs Lauder Architects. Telpisko shēmu galvenokārt noteica ēkas vēsturiskais plānojums, jo sākotnēji šīs ir bijušas divas atsevišķas ēkas, kuras vēlāk apvienotas vienā ar gaismas pagalmu vidū. Arhitektiem ēku dažādie stāvu augstumi bija izaicinājums, taču tas risināts, atvērtā biroja daļu ar hot desks izvietojot augstākajās telpās, bet zonu ar zemākajiem griestiem atvēlot atsevišķiem kabinetiem. Tā kā Workland apdzīvo divus stāvus, tad, lai atvieglotu telpu navigāciju, tie veidoti ar vienādā principā izkārtotām zonām, bet, lai tomēr nepazaudētu darbinieku iekšējo komunikāciju, kā arī veicinātu tīklošanos un ideju apmaiņu, atpūtas telpas un virtuve izvietotas vienuviet otrajā stāvā.



Šāda veida biroju filozofija ir nodrošināt demokrātisku, atvērtu un nepiespiestu vidi, tādēļ arhitekti izlēma eksponēt gan ķieģeļu sienas un velves, gan neslēpt funkcionāli nepieciešamās komunikāciju caurules. Tika izmantoti arī nepelnīti piemirsti risinājumi, piemēram, lai nodrošinātu rekreācijas telpās vairāk gaismas, izmantoti vienkārši stikla bloki, bet atdalošās bīdāmās durvis veidotas no kokskaidu plātnēm. Lai birojs iegūtu individualitāti, teju visas mēbeles tika individuāli zīmētas un izgatavotas, bet krāsu toņu izvēli noteicis vēsturiskās ēkas materiālu un toņu lietojums, tādēļ mēbelēs un sienu krāsojumā pārsvarā izmantoti atsegto ķieģeļu sarkanoranžie toņi.

Tendence Nr. 4 – Birojs, kas pārkāpj klasikas robežas

• Metro Store Riga

Šis birojs radās kā eksperimentāla vieta, kur satikties biznesam, cilvēkiem un idejām. Vietas saimnieki ir radošs pāris – modes ilustratore Alīna Grīnpauka un dizaina studijas Field dizainers Jānis Andersons, kuriem ideja par koprades telpu radās pavisam spontāni. Pirms tam abi strādājuši no mājām, taču, saņemot piedāvājumu apdzīvot tikko renovētas ēkas pagrabstāvu, piekrituši, jo redzējuši šo kā potenciālu vietu abu darbnīcai un nelielai ilustrāciju izstāžu zālei. Taču telpas izrādījušās par lielu diviem, tādēļ nu izveidota vieta-platforma darbam, lekcijām un diskusijām, kurā šobrīd pieejamas astoņas darbavietas.



Taču biroja robežas vasarā izplūst, arī labiekārtotajam pagalmam pārvēršoties par iemīļotu vietu darbam. Lai gan ikdienā Jānis nodarbojas ar iepakojumu dizainu, tomēr interese par interjeru jau bijusi sena, un, tā kā roka jau bija ievingrināta taisot Kalve coffee interjeru, nolēmis arī šeit visu paveikt pašu spēkiem.

Tas, ka projekts vairāk ir sirdslieta, nevis liels, ambiciozs peļņas projekts, ļauj vairāk eksperimentēt un ātrāk reaģēt, ja nepieciešamas izmaiņas.

Piemēram, pagrabstāva gaismas trūkuma dēļ izrādījās, ka betona grīdas nepieciešams pārkrāsot gaišākas, bet ar apgaismojuma veidiem un daudzumu joprojām tiek eksperimentēts, lai darbiniekiem nodrošinātu maksimāli ērtu un ergonomisku darba vidi. Veiksmīga izvērtusies sadarbība ar ēkas attīstītāju, kuri ēkā maksimāli izvēlējušies saglabāt vēsturiskās vērtības, piešķirot telpai radošu noskaņu – tika atjaunoti koka logi, saglabātas ķieģeļu velves un pat vēsturiskas komunikācijas, un cauruļu tīkls tiek eksponēts kā mākslas instalācija.

Birojā ir skaidri jūtams abu mākslinieku pienesums – raupjās velves kontrastē ar Alīnas maigajām un sievišķīgajām lielformāta ilustrācijām, bet Jānis veidojis gan gaismekļus, gan zīmējis mēbeles. Ierobežotā budžeta dēļ mēbeles meklētas arī ss.com, kur atraduši lielo, skulpturālo galdu, ko paši pārkrāsojuši baltu.

• Annvil birojs

Interjera arhitektūras aģentūrai Annvil ir skaidrs, ka ērtas mēbeles un pārdomāts apgaismojums nav vienīgie lielumi, kas veido komfortablus darba apstākļus. Biroja portfolio ir projekti, kur eksperimentēts ar krāsām un to, kā tās iedarbojas uz cilvēku psihisko un fizioloģisko stāvokli. Projektu gaitā izpētītie un testētie principi integrēti arī Annvil biroja interjerā.

Tā darba telpas Kalnciema kvartālā nevar nepamanīt – tas ir drosmīgs un spilgts krāsu sprādziens pelēkajā Latvijas ielas ainavā. Interjerā izmantotās krāsas stimulē un pozitīvi iespaido ne tikai biroja darbiniekus, bet iedarbojas arī uz garāmgājējiem, jo īpaši diennakts tumšajā laikā, kad, atstājot ieslēgtas gaismas, interjers izgaismo arī ārtelpu.

Tonālā koncepcija balstīta idejā par krāsu ietekmi uz cilvēku apziņu un rīcību, uzturoties šajās telpās.

Katrai zonai tika mērķtiecīgi piemeklēta sava dominējošā krāsa, kas katra atšķirīgi ietekmē cilvēka pašsajūtu. Piemēram, sapulču telpa krāsota sarkana, jo šī ir viena no stimulējošākajām krāsām, kas simbolizē enerģiju, spēku, drosmi, un, pareizi izmantota, tā aktivizē smadzeņu darbību, palīdz pieņemt ātrākus lēmumus un rīkoties. Savukārt darba zonā, kur darbinieki strādā ilgstoši, izmantota zilā krāsa – mieram, produktivitātei, ideju ģenerēšanai, bet ieejas zonā dzeltenā krāsa veicina prieku, optimismu, stimulē prātu un rada enerģisku noskaņu.

TENDENCE Nr. 5 – Well-being

Darbinieka labsajūta darba devēja redzeslokā nonākusi ne jau gluži šorīt, tomēr arvien vairāk biroju tam pievēršas patiešām atbildīgi. Tas, cik apmierināts savā darbavietā būs darbinieks, tieši atsauksies uz viņa produktivitāti. Darbinieka vajadzību apmierināšana – arī to, kas nav tieši saistītas ar darba pienākumu veikšanu – vairs netiek uzskatīta par slinkuma kultivēšanu vai pārmērīgu izlutināšanu. Tieši otrādi. Dots devējam atdodas.



Ērtas atpūtas zonas, bērnistabas, plašas virtuves, bezmaksas uzkodas un dzērieni, iespēja izkustēties, pat uzspēlēt videospēles vai novusu. Šīs un vēl cits kas ir mūsdienīgu biroju neatņemama sastāvdaļa. Būtībā birojs imitē mājas. Un, lai darbinieks, kurš bieži vēlas strādāt no mājām (jo arī tā ir mūsdienu tendence), paliktu darbā, mājas gluži vienkārši tiek pārceltas uz biroju.