strādā aitas un govis?

IEVA dzīvo zaļi
Inga Melberga
24. aprīlis, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Kad Latvijas pļavas būs sakuplojušas gana leknas, uz vairākām bioloģiski vērtīgo zālāju teritorijām šogad «strādāt» jeb tās noganīt GrassLIFE projekta ietvaros atkal dosies mobilais ganāmpulks.

Aptvers arvien plašākas teritorijas

Latvijas Dabas fonda projekta mērķis ir dabisko pļavu atjaunošana Latvijā, kas ilgs vēl trīs gadus, kuru laikā plānots noganīt un atjaunot 1320 hektāru bioloģiski vērtīgo zālāju. Mobilajā ganāmpulkā ir ap 200 Romanovas šķirnes aitas un ap 60 Galovejas šķirnes govis, un tas ir speciāli komplektēts, lai darītu šo svarīgo darbu. Vasaras sezonā Latvijas Dabas fonda ganāmpulks, sadalīts trīs daļās, ceļo pa Latviju un palīdz atjaunot bioloģiski vērtīgās pļavas, bet ziemā dzīvnieki mīt Līgatnes novada saimniecībā Gailīši, kas lopiņus pieskata. Aitas dzīvo angārā, bet govis uzturas ārā. Ganāmpulks ēd vasarā savākto sienu, kas arī lielākoties nāk tieši no bioloģiski vērtīgajām pļavām. Šopavasar gan govju, gan aitu ganāmpulku papildinājusi jaunā paaudze, un tas kļuvis plašāks – kopā ar pieaugušajiem dzīvniekiem uz ganībām dosies arī jēri un teliņi, kas dzimuši ziemas nogalē un pavasarī. Šogad plānots projektā iekļaut vairāk bioloģiski vērtīgo zālāju nekā pērn, lai atjaunotu pēc iespējas plašākas teritorijas, tādēļ papildus 12 projekta sadarbības partneru saimniecībām LDF aicināja atsaukties saimniecības, kuru īpašumā ir bioloģiski vērtīgie zālāji, kuru platība lielāka par 5 hektāriem, un ganāmpulks šovasar ceļos arī pie viņiem.

«No visām pļavām Latvijā tikai nepilns procents ir bioloģiski vērtīgie zālāji, un tie lielākoties sastopami nelielās platībās. Pērn mobilais ganāmpulks 7 vietās Latvijā noganīja ap 200 hektāriem, kas ir neliela daļa no dabisko pļavu teritorijām. Dabiskās pļavas ir unikāla Latvijas dabas un kultūrvēstures vērtība, taču to pastāvēšana ir apdraudēta – tās aizaug, tiek uzartas vai dabas vērtību saglabāšanai nepiemēroti apsaimniekotas. Viens no labākajiem veidiem, kā atjaunot un apsaimniekot dabiskās pļavas, ir noganīšana, tāpēc, ņemot vērā Latvijas dabisko pļavu sadrumstalotību un mācoties no pasaules pieredzes, izveidojām mobilo ganāmpulku,» skaidro Inga Račinska, projekta GrassLIFE vadītāja un Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja.


Jānis Andrušaitis kopā ar palīgu atzīst, ka darbu var veikt tikai tad, ja ar dabu un vides aizsardzību ir uz «tu».

Atbildīgs, bet skaists darbs

Dabiskās pļavas atrodas visos Latvijas reģionos, diemžēl vismazāk to ir Zemgalē, jo tur intensīvās lauksaimniecības dēļ bioloģiskā daudzveidība ir ļoti noplicināta. «Ganāmpulku sadalām, lai būtu iespējams aptvert iespējami daudz teritoriju visā Latvijā. Katra ganāmpulka daļa darbojas savā reģionā. Tas saistīts arī ar dzīvnieku pārvietošanas specifiku – tie no vienas pļavas uz nākamo dodas īpašā piekabē, kas piemērota pārvadāšanai, transportēšanas ātrums ir ap 40 kilometriem stundā, turklāt laiku pa laikam nepieciešams dzīvniekiem dot atpūtas pauzes. Pērn brauciens no Līgatnes līdz Valkai ildzis četras ar pusi stundas, bet no pļavas Jelgavas apkārtnē līdz Zvārtavai pat astoņas stundas,» skaidro mobilā ganāmpulka koordinators Jānis Andrušaitis. Viņa pārziņā ganāmpulks ir visu gadu – ziemā dzīvnieki mīt viņa vadītajā saimniecībā, bet ganīšanas sezonā viņš kopā ar palīgu Jāni Robiņu dodas līdzi ganāmpulkam, pieskata to un nodrošina ar visu nepieciešamo – norobežo teritorijas ar elektriskajiem ganiem un uzrauga, vai tie nav bojāti, nodrošina ganāmpulkam pieeju dzeramajam ūdenim, pavada izbraucienos no vienas pļavas uz nākamo, kā arī rūpējas par govju un aitu veselības nodrošināšanu. «Vasaras sezona man paiet ļoti romantiski!» smejas Jānis Andrušaitis un skaidro:

«Guļam teltīs, vakariņojam pie ugunskura, visapkārt daba. Dažkārt mostamies ar pirmajiem saules stariem.»

«Taču patiesībā darbs ir atbildīgs un smags. It sevišķi ganāmpulka pārvešana no vienas pļavas uz nākamo. Mobilā ganāmpulka lopiņu šķirnes nav izvēlētas nejauši. Romanovas aitas ir augumā nelielas un paklausīgas, izturīgas. Galovejas govīm nav ragu. Pārvadājot tas ir liels pluss, jo dzīvnieki nevar cits citu savainot. Šīs šķirnes arī labi piemērojas dažādiem apstākļiem, nav izvēlīgas barības ziņā un gan noēd pa kādam krūmājam, gan mielojas ar kūlu.»

Jānis Andrušaitis ar dabu un vides aizsardzību ir uz «tu» teju visu savu profesionālo dzīvi, turklāt nāk no biologu ģimenes – viņa tēvs savulaik bijis Bioloģijas institūta direktors. Jāņa profesija ir mežsargs, un šajā amatā viņš ilgus gadus nostrādājis Gaujas Nacionālajā parkā, vēlāk – Līgatnes Dabas takās, kā arī iesaistījies dažādos ar vides aizsardzību un izpēti saistītos projektos. Jānis pats nav laucinieks, dzimis un uzaudzis Rīgā, taču mīlestība pret dabu mudinājusi ne tikai strādāt, bet arī dzīvot tās tuvumā, tādēļ viņš iegādājies saimniecību Gailīši. Izpratne par lauksaimniecību un lopkopību veidojusies pamazām, darbojoties praktiski, eksperimentējot. Audzējis gan govis, gan kazas, bet patlaban līdzās LDF mobilajam ganāmpulkam saimniecībā mīt arī Jāņa paša aitu bariņš. «Darba laukos nekad netrūkst. Kā mobilā ganāmpulka koordinators par lopiņiem esmu atbildīgs ne tikai vasarā, kad tie ir ganībās, bet arī ziemas sezonā. Barības un dzeramā ūdens nodrošināšana, sekošana līdzi tam, kā dzīvnieki jūtas, kāda ir to veselība. Katrai govij ir savs raksturs, bet aitu ir daudz, un tās prasa lielu uzmanību it sevišķi laikā, kad tām dzimst jēri. Parasti vienai aitai atskrien viens, divi jēriņi, bet šogad daudzām bija pat trīs. Tos uzreiz nepaguvām sanumurēt, un kustīgie lopiņi skraidīja pa angāru, bet, jūtot izsalkumu, daudzi jēri vienkārši devās pie tuvējās aitas pēc piena, nemaz nemeklējot, kura no bara ir viņu īstā mamma. Interesanti, ka jēri guļ, satupuši aitām uz muguras. Ja darbs ar dzīvniekiem nav sirdslieta un nav izpratnes par procesiem dabā, to nav iespējams kvalitatīvi veikt, jo tas prasa lielu enerģiju un atdevi. Svarīgi, lai pašam ir interesanti,» uzskata Jānis.   


Tas, kurš no ganāmpulka koordinatoriem pirmais atskrējušo teliņu atrod, iegūst tiesības dot tam vārdu.

Nosauc augu vārdos

Visus teliņus, kas piedzimst projekta laikā, sauc bioloģiski vērtīgo zālāju sugu augu vārdos – Timotiņš, Zvagulis, Kaķpēdiņa, Purene, Vīgrieze utt. Saraksts ir garš! Tas, kurš no ganāmpulka koordinatoriem pirmais atskrējušo teliņu atrod, iegūst tiesības dot tam vārdu. Bioloģiski vērtīgs zālājs ir dabiska pļava, kura veidojusies sen neartās platībās, ir neielabota, nemēslota, ekstensīvi apsaimniekota un kurā vērojama liela augu sugu daudzveidība – uz vienu kvadrātmetru no 30 līdz pat 60 sugām. Tomēr noteicošais nav tikai augu sugu skaits, bet arī veids – ir izveidots saraksts, kurā ir 55 sugas, pēc kurām tiek noteikts, vai pļava saucama par bioloģiski vērtīgu zālāju. Aptuveni puse augu, kas atrodami dabiskajās pļavās, ir aizsargājami, tie sevišķi jāsaudzē, jo spēj augt tikai dabiskos apstākļos. Visas bioloģiski vērtīgās pļavas, kas atrodas Latvijā, ir apdraudētas un ietilpst Eiropas aizsargājamo biotopu sarakstā.

Lai labi gan dabai, gan maciņam

«Varbūt pļava nav ļoti liela, bet tai ir nozīmīga loma ekosistēmā. Izvēloties projekta sadarbības partnerus, uz kuru pļavām sūtīt mobilo ganāmpulku, vērtējam un cenšamies izvēlēties platības, kas nozīmīgas zālāju savienotības ziņā – tas nozīmē, ka atjaunošana sniedz labumu arī apkārtējām pļavām,» stāsta Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. Bioloģiski vērtīgās pļavas ir nozīmīga dzīvotne dažādām sugām – augu daudzveidība nodrošina dzīvesvietas plašam skaitam kukaiņu un zirnekļu sugu, kā arī specifiskām gliemežu sugām, līdz ar to šādās pļavās ir barības bāze dažādiem putniem un zīdītājiem. Daudzveidīgā augu valsts un apsaimniekošana, neizmantojot minerālmēslus un citu lauksaimniecības ķīmiju, nodrošina, ka šajās pļavās augušie augi ir īpaši bagāti ar dažādām bioloģiski aktīvajām vielām, kas atstāj ietekmi gan uz šādās ganībās ganīto dzīvnieku piena, gan gaļas kvalitāti. Arī šādās pļavās ievāktais medus ir tīrāks un kvalitatīvāks. 

Visus teliņus, kas piedzimst projekta laikā, sauc bioloģiski vērtīgo zālāju augu vārdos – Timotiņš, Zvagulis, Kaķpēdiņa, Purene, Vīgrieze.

«Projekta ietvaros ir plānots veikt salīdzinošos pētījumus par piena un gaļas kvalitāti. Divās partneru saimniecībās ir arī bites. Attīstīsim arī biznesa sadaļu, kurā sadarbībā ar ārvalstu ekspertiem pētīsim, kādus vēl produktus, kas nākuši no bioloģiski vērtīgajām pļavām, bez piena, gaļas, vilnas un medus ieguves varam realizēt tirgū. Piemēram, ārstniecības augu preparāti, kosmētika un tā tālāk. Viens no mērķiem ir strādāt ar lauksaimniekiem, kuriem pieder bioloģiski vērtīgās pļavas, un dot praktiskus padomus, kā tās uzturēt, lai būtu ilgstošs ieguvums arī pēc projekta noslēgšanās. Partnersaimniecības, kuras ir 12, uzņemas saistības veikt noteiktas pļavu uzturēšanas darbības vēl turpmākos 20–30 gadus, LDF eksperti izstrādā praktiskus ieteikumus, kā apsaimniekot šīs teritorijas, palīdz izstrādāt ganību infrastruktūru, līdzfinansē gan mājlopu, gan lauksaimniecības tehnikas iegādi un sniegs atbalstu arī tām saimniecībām, kuras projekta gaitā piesakās izmantot mobilā ganāmpulka pakalpojumus,» skaidro Liene. Latvijas Dabas fonds ganību teritorijās nodrošina pilnu pakalpojuma spektru, sākot ar ganāmpulka atvešanu, žoga uzstādīšanu, dzīvnieku uzraudzīšanu un veterināro apkopi, līdz pat ganāmpulka aizvešanai un nepieciešamās dokumentācijas sakārtošanai. Nodrošina arī ganīšanas atbilstību Lauku atbalsta dienesta prasībām, ja saimnieki pieteikušies LAD atbalsta maksājumam bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos.


Ja darbs ar dzīvniekiem nav sirdslieta un nav izpratnes par procesiem dabā, to nav iespējams kvalitatīvi veikt, jo tas prasa lielu enerģiju un atdevi.

Zemes īpašniekam jāierāda vēlamās ganību robežas, kā arī jānodrošina pieeja ūdenim un iespēja piebraukt ganībām ar dzīvnieku pārvietošanas piekabi. Ganāmpulks vienā pļavā uzturas no divām nedēļām līdz mēnesim – viss atkarīgs no teritorijas specifikas, zāles daudzuma un vēl dažādiem faktoriem. Šo pakalpojumu iespējams nodrošināt, jo ir pieejams Eiropas Savienības LIFE programmas finansiālais atbalsts, bet nākotnē fonds plāno mobilā ganāmpulka pakalpojumu piedāvāt kā pastāvīgu. Saimniecībām, kas pieteikušās uzņemt savās pļavās mobilo ganāmpulku, par hektāra noganīšanu Dabas fondam jāmaksā vidēji 50 eiro. Saimniecības, kuru teritorijās atrodas bioloģiski vērtīgās pļavas, par šo teritoriju apsaimniekošanu saņem Eiropas fondu atbalsta maksājumus, tādēļ izmantot mobilā ganāmpulka pakalpojumus ir izdevīgi. Bet ar projekta GrassLIFE partnersaimniecību palīdzību ir mērķis parādīt arī citiem lauksaimniekiem, ka bioloģiski vērtīga pļava īpašumā ir nevis apgrūtinājums vai teritorija, par kuru vienkārši saņem Eiropas līdzfinansējumu, bet potenciāla vieta veiksmīgam biznesam.

 

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+