Saldie mājdzīvnieki — bites

Bites – mājdzīvnieki

Kādēļ ne? Tiesa, bites nav piemērotas privātīpašnieciskiem cilvēkiem, kuri grib cieši kontrolēt savus mājdzīvniekus, jo pār bitēm nevar pilnvērtīgi valdīt – tās it kā dzīvo stropā, taču nemitīgi izlido un, ja biškopis par tām pienācīgi nerūpējas, var arī izspietot. Bitēm ir savas prasības, un tās biškopim jānodrošina, taču ar daudzām lietām bites tiek galā pašas.

Bites var turēt gan laukos, gan pilsētā, gan mežā, gan pie jūras. Ja tas ir pilsētā, jāskatās, lai bites netraucētu kaimiņus, vislabāk to pārrunāt un saskaņot jau iepriekš. Civillikumā noteikta prasība, ka uz laukiem bišu stropiem jāatrodas vismaz 15 metru, bet pilsētās un ciemos vismaz 25 metru attālumā no satiksmes ceļiem vai kaimiņu zemes robežas. Ja apstākļi spiež saimi novietot tuvāk par atļauto attālumu, jāierīko 2 metrus augsta sēta laukos, vai 2,5 metrus augsts dzīvžogs vai sēta pilsētā.

Citi lasa

Slavenības

Jau sauc par Kārumiņu? Aivis Ceriņš devies ceļojumā ar daiļu ietekmeli

Estere Jansone

Slavenības

Horenu pamatīgi piekāvuši bandīti: Zīmīgi, ka tas notika 13. datumā

Gita Vīksne

Attiecības

Dombrovskis ar sievu vairs neslēpjas: Iet rociņās sadevušies, kā tikko iemīlējušies

Tāpat ar dažiem praktiskiem uzlabojumiem (augstāka sēta, norobežojoši paneļi utt.) var panākt, lai bites lido noteiktā trajektorijā, nevis, piemēram, tieši pār zemeņu dobēm, kurās rosās cilvēki.

Cik bieži bites jāapciemo? Vai varēs atļauties aizbraukt atvaļinājumā? Skaidro Juris Šteiselis: «Bites nav sajūsmā, ja biškopis nemitīgi cilā stropa vāku, bet vidēji reizi nedēļā bites vajadzētu apciemot – īpaši aktīvā ienesuma periodos, kad jāpieskata, lai bitēm stropā nekļūst pārāk šauri. Pretējā gadījumā bites var izspietot un meklēt citas mājas. Spietošana ir dabiska bišu vairošanās – ja cilvēks nokavē stropa paplašināšanu un nedod bitēm darbu, tās bieži izspieto (spietā aiziet vidēji viena trešdaļa saimes).»

Kā kļūt par biškopi?

Teorētiski par biškopi var kļūt ikviens – tā nav nekāda ķīniešu ābece. Protams, der iepazīties ar priekšrakstiem, ko bites vispār dara un ko tām vajag, pakonsultēties ar kādu pieredzējušu biškopi.

«Esmu daudziem palīdzējis apgūt biškopību, un pieredze liecina, ka grūtāk iet izteikti tehniski domājošiem cilvēkiem, proti, kā grāmatā rakstīts, tā darīšu! Labāk sokas tiem, kuri nebalstās tikai grāmatās lasītajā, bet domā vienkārši saimnieciski, saprotot, kas visiem lopiem un arī kukaiņiem ir galvenais, – barība, protams!

Tāpat biškopim jābūt vērīgam – jāskatās, kā bites lido, vai tām pie kājiņām ir putekšņu nastiņas (tas nozīmē, ka māte stropā dēj un saime funkcionē normāli), jāskatās, vai kaut kur nav zemē sakritušas vai rāpojošas bites (tas var liecināt par slimībām), vai tās pārlieku nedrūzmējas pie skrejas. Vēl jāpaosta strops – ja, atverot to vaļā, nāk kāda nepatīkama smaka, piemēram, pēc galdnieka līmes, iespējams, iemetusies peru puve vai kas cits,» stāsta Juris Šteiselis.

Vai bites tiešām izzūd?

Juris Šteiselis stāsta, ka pastiprināta interese par biškopību Latvijā sākusies ap 2007. gadu, kas sakrita ar krīzes laiku, kā arī to sekmēja fakts, ka amerikāņi sāka izplatīt informāciju par bišu izzušanu: «Jā, tajā laikā Amerikā bija novērota pastiprināta bišu mirstība, tomēr šis informācijas burbulis tika uzpūsts pārlieku liels. Tik liels, ka daudziem sāka likties – jānodarbojas ar biškopību pasaules glābšanas vārdā!

Parādījās tādi biedējoši izteikumi, ko savulaik esot prognozējis jau zinātnieks Einšteins: ja bites izzudīs, pēc gadiem četriem arī cilvēce vairs nevarēs pastāvēt. Iespējams, šis pieņēmums jāskata tā – ja bites kā galvenie augu apputeksnētāji tiešām reiz pazudīs, tad daudzas struktūras un norises pasaulē būs jau tiktāl sabojātas, ka arī cilvēkiem būs grūtības izdzīvot.»

 Ja gribi nodarboties ar biškopību, aizej uz alerģijas noteikšanas testu – antivielas var noskaidrot arī pirms pirmā bites dzēliena!

Biškopja starta komplekts

Vidēji biškopības uzsākšana maksā ap 500 eiro. Lūk, kas nepieciešams sākumam!

• Bišu saime. Tieši tagad, jūnijā, sākas atdaleņu laiks, proti, jaunu bišu saimju veidošana. Ja iegādājas pārziemojušu saimi, tā maksā vidēji 100 eiro, savukārt atdaleņu gadījumā viena kāre maksā ap 10–15 eiro, un parasti nepieciešams 4–6 kāru atdalenis – vidēji rēķinot, sanāk mazliet lētāk. Sākt ieteicams ar trim saimēm. Ja būs tikai viena un tā iznīks, būs jāpērk jauna. Ja būs divas vai trīs, tad lielāka iespēja, ka viena saime būs stiprāka un otru vājāko varēs ar laiku pastiprināt. Vienā saimē ir ap 20–30 tūkstoši bišu ziemā, vasarā – 60 tūkstoši un vairāk.

• Strops, kāres un šūnas – labs pirmais komplekts maksā ap 150 eiro.
• Spietuve – viena vai pat vairākas, jo tās ir ne tikai ērtas spieta ķeršanai, bet tajās arī ir ērti pārnēsāt un glabāt kāres. Ap 30 eiro.
• Dūmeklis – nepieciešams, lai nomierinātu uztrauktās bites biškopja darbošanās laikā ap stropu. Maksā ap 20 eiro.
• Kaltiņu var aizstāt ar kādu skrūvgriezni, speciālo slotiņu ar kādu citu, tomēr… labāk ir izvēlēties atbilstošus, tieši biteniekam paredzētus instrumentus. Piemēram, bišu slotiņai ir īpaši piemērots materiāls, tāpat arī kaltiņš ir labākais instruments kārīšu atlaušanai (propoliss ļoti spēcīgi visu salīmē).
• Barotava – to izmanto bišu papildu ēdināšanai. Maksā dažus eiro atkarībā no izmēriem.
• Sejas sargs biteniekam – noteikti nepieciešams! Speciālu bitenieka tērpu obligāti nevajag, bet sejas/galvas sargu gan. Ja ir galvassega, pie bitēm var iet arī parastā apģērbā, vēlamas tikai ciešas piedurknes, piemēram, savilktas ar gumiju, lai bites neaizlien aiz apģērba.
• Spilvens – tāds bitēm nepieciešams, lai stropā siltāk. Spilvens pildīts ar kaltētām papardēm, kas no citiem pildījumiem atšķiras ar to, ka nekļūst mitrs, ir elpojošs un gaisu caurlaidīgs. Bet der arī citi pildījumi.
• Medus sviede – kad jau ienests medus, vajadzēs arī medus sviedi. Neliela izmēra medus sviede maksā ap 200–300 eiro, bet var pameklēt, vai kāds nepiedāvā lietotu, tad būs lētāk. Un vēl jau ir tā, ka kādreiz, kad tādas sviedes vēl nepazina, vienkāršākais veids, kā tikt pie medus, bija vienkārši izgriezt no kārēm medainās šūnas, uzlikt uz šķīvja un mieloties! Ja gribas saglabāt ziemai, sastumj šūnas burkā, un arī nekādas vainas.

Kas bitēm patīk, nepatīk un kaitē?

• Āderes un debespuses. Meklējot stropam labāko vietu, ieteicams izpētīt āderes – pieredze liecina, ka uz āderes bites ir aktīvākas un attiecīgi ienes vairāk medus. Tiesa, jārēķinās, ka aktīvākas bites būs ne tikai vasarā, bet arī ziemā – tātad būs ēdelīgākas. Tāpat novērots, ka bites ir strādīgākas un ienes vairāk medus, ja skreja ir rīta saules apspīdēta.
• Dažādas smakas. Dzirdēts, ka bitēm nepatīk garāžu tuvumā, kur ir dažādi eļļu un benzīna izgarojumi. Savukārt, piemēram, cūku fermas tuvums bitēm netraucē. No otras puses, cilvēkam gan tāds fermas tuvuma fakts var traucēt, turklāt jāņem vērā, ka medus ir higroskopisks, uzsūc gaisa mitrumu un attiecīgi var pieņemt arī smakas. Piemēram, cilvēki mēdz teikt, ka griķu medus ož pēc kūts. Tomēr šis nav tas gadījums, ka tuvumā bijusi kūts, tā vienkārši ir griķu medus īpatnība.
• Ķimizācija, miglošana. Pesticīdi, īpaši insekticīdi ir indes, kas bitēm neapšaubāmi kaitē. Arī herbicīdi un fungicīdi kaitē, bet par tiem un bitēm ir mazāk pētījumu. Labāk stropus novietot pāris kilometru attālumā no laukiem, kurus miglo ar ķīmiju.
• Bites apdraud varroze. Tā ir parazitāra slimība, un vaininiece ir diezgan liela ērce, kura sūc bišu asinis (hemolimfu) un aplipina bites arī ar vīrusu slimībām. Šīs ērces pagājušā gadsimta otrajā pusē ienākušas no Āzijas, un līdz pat šodienai tā ir globāla problēma Rietumu medus bitēm. Ja bites neārstē un nekopj, tās 3–4 gados iet bojā.

Kā rodas dažādie medi?

Ziedu medus, viršu medus, liepziedu medus… Kā biškopis var zināt, ka bites lido tikai uz viršiem vai liepām? Biškopji pieņēmuši nerakstītu likumu, ka divu kilometru attālums skaitās produktīvais bites lidojums, proti, šajā attālumā lidojot, bites ievāc medu vairāk, nekā notērē.

Tiesa, lidojot atklātā laukā pret vēju, bites patērē vairāk enerģijas, nekā lidojot pa mežu. Ir arī pētīts, cik tālu vispār bites spējīgas aizlidot pēc nektāra, ja tuvumā nav nekādu augu – izrādās, līdz pat desmit kilometriem! Līdz ar to – kā iespējams zināt, cik tālu bites lido pēc medus?

«Protams, nevar apgalvot simtprocentīgi, ka medus ievākts tikai un vienīgi no konkrētiem augiem, un tomēr, pirmkārt, bites ir čaklas un zina, ka nevajag lidot pārmēru tālu, ja tepat tuvumā ir, ko darīt. Otrkārt, medum ir īpašības, kas liecina par ievākumu no konkrētiem augiem – garša, smarža, medus viskozitāte,» skaidro Juris Šteiselis. «Ja gribas pierādījumus, var veikt putekšņu analīzes – šiem monoflorajiem mediem ir noteiktas dažādas putekšņu daudzuma normas.»

Kā atšķiras bioloģiskais medus?

Vai bio medus ir labāks? «Bioloģiskie biškopji saņem subsīdijas, bet vienlaikus viņiem ir arī lielāki izdevumi, piemēram, bitēm jādod bioloģiski audzētu cukurbiešu cukurs, kas ir dārgāks, utt. Jā, savā ziņā bio medus ir tīrāks, jo bioloģiskajai biškopībai ir noteikums, ka 3 kilometru attālumā no stropiem nedrīkst atrasties konvencionālie lauki. Bet! Simtprocentīgi bites izsekot nav iespējams. Turklāt nav zināms, kur tās, piemēram, dzer, varbūt no kāda piesārņota grāvja?

Kopumā, runājot par bioloģisko saimniekošanu, ir svarīgi saprast, ka nav runas par produkta kvalitāti kā tādu (šajā gadījumā – kurš medus labāks), bet gan par ražošanas veidu, proti, bioloģiskā saimniekošana ir videi saudzīga un ilgtspējīga. Taču medus kvalitāti nevar ietekmēt, piemēram, tas, ka bioloģiskais biškopis nedrīkst bišu mātei nogriezt spārnu (tradicionāli tā dara, lai māti piesaistītu stropam). Tāpēc kopumā nav pamata domāt, ka parastais medus būtu kvalitatīvi nevērtīgāks par bioloģisko medu,» viedokli pauž Juris Šteiselis.