8 labas lietas, ko vērts svinēt jeb #vissnavtikslikti

IEVA dzīvo zaļi
Mairita Lūse
20. marts, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Negribu, lai šis raksts ir kā šūpuļdziesma, kas aizmidzina, stāstot, ka viss jau ir atrisināts. Mums priekšā vēl daudz darba, turklāt, labi meklējot, katram no šiem labajiem stāstiem varētu atrast lielāku vai mazāku BET. Tomēr iespēja svinēt un priecāties par to, kas jau ir panākts, ir jāizmanto.

Vai tiešām vides jomā viss ir tik slikti? Vai tie, kas brauc ar riteņiem un ikdienā uzpilda savas vairākas reizes lietojamās ūdens pudeles, tiek uzskatīti par dīvainīšiem? Lai gan reizēm tā šķiet, aizvien lielāka daļa uzņēmumu un valdību uzklausa cilvēku lūgumus saglabāt dabu un piedāvāt videi saudzīgākas iespējas. Viņi taču paši redz, ka reizēm sākotnēji labajiem nodomiem ir neplānotas un nepatīkamas sekas. Tas, kā un ko mēs pērkam, strauji mainās, un tas mainīsies vēl straujāk.

1. Šķiro vairākums!

Vai arī tev šķiet, ka esi vienīgais, kurš savus atkritumus pirms mešanas miskastē sašķiro? Nekā – nu jau mazākumā ir tie, kuri to nedara! Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 56 procenti Latvijas iedzīvotāju šķiro mājsaimniecībā radušos atkritumus. Tas ir līdz šim augstākais līmenis.

Nu re, vairs nav iemesla justies vienam, kad met savas stikla pudeles pareizajā konteinerā. Bet, ja pie mājas šķirojamie konteineri nav pieejami, sazinies ar savu pašvaldību, un prasi, kur vari izmest savus sašķirotos atkritumus, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu pašvaldībām ir jānodrošina šāda iespēja.

2. Vairāk tiešām zaļu lauku

Tas, ka lauks ir zaļš, nenozīmē, ka tas ir videi saudzīgs. Aiz šā mānīgā zaļuma var slēpties pesticīdi, kas kaitē gan cilvēkiem, gan arī kukaiņiem, putniem un dzīvniekiem, kas mitinās lauka malā. Par laimi, bioloģiskajai lauksaimniecībai veltītā teritorija turpina palielināties.

2017. gadā 12,6 miljoni hektāru Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes tika kultivēta bioloģiski. Kopš 2012. gada bioloģiskajai lauksaimniecībai veltītās zemes daudzums ir pieaudzis par 25%. Dažās valstīs, piemēram, Austrijā, Zviedrijā, vairāk nekā piektā daļa no visas lauksaimniecības platības bija bioloģiska.

Latvijas gadījumā īpaši jāizceļ tas, ka esam valsts gan ar vislielāko bioloģisko aitu un kazu, gan bioloģisko liellopu populācijas daļu.

3. Caur lietotni pie lētām vakariņām

Pēdējā darba stunda restorānos un kafejnīcās ir skumja. Nepārdotais ēdiens gatavojas ceļam uz atkritumiem. Par to bēdājas visi, gan restorāni, gan vides aktīvisti, gan arī tie, kas labprāt šos ēdienus notiesātu vakariņās.

Latvijā ir sākta izpēte, lai izvērtētu, vai arī pie mums darbotos citviet ieviestais digitālais risinājums: lietotne, kas saved kopā izsalkušus cilvēkus ar restorāniem, kuriem ir palicis pāri ēdiens. Šāda lietotne darbosies restorānos, kuros netiek gatavotas individuālas porcijas, bet gan lielāks ēdiena daudzums. Redzot, ka ēdiens paliks pāri, restorāna darbinieks ieiet lietotnē un informē pircējus. Pircēji var rezervēt porciju un noteiktā laikā tai aiziet pakaļ

Sākotnēji Pasaules Dabas fonda speciālisti kopā ar uzņēmējiem plāno izveidot pagaidu izmēģinājuma versiju. Ja viss ritēs, kā iecerēts, tad pārtikas zudumu mazināšanas lietotnes gala versija būs gatava sešu mēnešu laikā.

4. Uz darbu bez dūmiem

Vēl pirms pāris gadiem elektriskās mašīnas iederējās tikai zinātniskās fantastiskas filmās vai arī bagātnieku garāžās, bet tagad tās aizvien vairāk parādās pilsētu satiksmē. Norvēģijā jau 2017. gadā 52% no jaunajām mašīnām darbojās ar elektrību.

Aizvien lielāks skaits valstu un pilsētu nosaka skaidrus mērķus benzīna dzinēju izskaušanai no ielām un ceļiem. Te nu pieejas ir dažādas. Norvēģija ir nolēmusi, ka no 2025. gada vairs nebūs iespējams iegādāties jaunas mašīnas, kas darbojas tikai ar benzīnu vai dīzeļdegvielu. Norvēģi gan neplāno to vienkārši aizliegt, bet gan veicināt elektrisko mašīnu pieejamību un samazināt interesi pirkt mašīnas ar iekšdedzes dzinēju. Īrija šādu pašu mērķi plāno sasniegt 2030. gadā, bet Francija un Lielbritānija – 2040.

Nākotnē mūs gaida klusākas pilsētas ar tīrāku gaisu. Vai tad tas nav patīkami?

Tiek ierobežota arī dīzeļdzinēju izmantošana. Piemēram, Kopenhāgenas mērs ir izlēmis neielaist pilsētā automašīnas ar dīzeļdzinējiem, kas ir jaunākas par 2018. gadu. Šādā veidā cilvēki izvēlēsies iegādāties videi saudzīgākas mašīnas, bet necietīs tie, kuri mašīnu jau ir iegādājušies un nevar atļauties to aizstāt.

5. Apņemas ierobežot plastmasu

Drīz lielveikali izskatīsies citādi, un dažas videi kaitīgas, bet ikdienā bieži sastopamas lietas tajos vienkārši nebūs pieejamas. No 2021. gada veikalos vairs nevarēs atrast vairākus vienreizējas lietošanas plastmasas priekšmetus, piemēram, traukus, galda piederumus un salmiņus, kā arī ātrās ēdināšanas konteinerus, kas izgatavoti no polistirola. Šie produkti, kas veido vairāk nekā 70% jūras atkritumu, Eiropas Savienības tirgū būs vienkārši aizliegti.

Vairāku citu priekšmetu, kuriem nav citas alternatīvas, piemēram, augļu un dārzeņu iepakošanai izmantotajiem plastmasas traukiem, patēriņš būs jāsamazina. Dalībvalstis pašas izstrādās plānus, lai veicinātu tādu produktu izmantošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kā arī produktu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Citas plastmasas, piemēram, dzērienu pudeles, būs jāsavāc atsevišķi un līdz 2029. gadam jāpārstrādā 90% apmērā.

Pirms uztraukties par to, kā gan mēs varēsim dzīvot bez plastmasas krūzītēm (daudzi gan bez tām dzīvo jau ilgi), atgādināšu, ka šī ir lieliska iespēja jaunajiem uzņēmējiem piedāvāt cilvēkiem videi saudzīgākas alternatīvas.

Jau tagad veikalos var atrast metāla, stikla, papīra un pat vietējos niedru salmiņus. Cik daudz iespēju uzņēmīgiem cilvēkiem!

6. ASV Jaunais Zaļais plāns

Klimata pārmaiņas ir prātam gandrīz neaptverama problēma, kas ietekmēs visu un visus. Klimata zinātnieki uzsver, ka šobrīd ieplānotais nav pietiekami, lai ievērojami samazinātu klimata pārmaiņas. Citiem atkal rodas šaubas, ka, gan mazinot klimata pārmaiņas, gan piedzīvojot to sekas, lielākie cietēji būs cilvēki ar zemiem ienākumiem.

Uzklausot gan cilvēkus un aktīvistus, gan dažādus zinātniekus, Amerikas Savienoto Valstu kongresa locekle Aleksandrija Okasio-Kortesa, jaunākā sieviete, kas jebkad ir ievēlēta ASV kongresā, ir izstrādājusi Jauno Zaļo plānu (Green New Deal): plānu cīņai pret klimata pārmaiņām, kā arī vienlaikus pret ekonomisko un rasu netaisnību. Šis plāns skaidri paziņo, ka visa enerģija ASV būtu jāiegūst no tīriem un atjaunojamiem  avotiem un cilvēkiem ir jābūt pieejamām videi saudzīgām transporta iespējām.

Tajā pašā laikā plāns uzsver to, ka šādai pārejai uz zaļāku dzīvi jārada darba vietas, nevis jālikvidē tās.

Lai gan šo plānu kongresā, visticamāk, bloķēs Republikāņu partija, tas ir piesaistījis ļoti lielu uzmanību. Par klimata pārmaiņu likumdošanu tagad runā arī tūkstošiem jaunu aktīvistu, ne tikai lielo uzņēmumu lobiji. Vides organizācijas priecājas, ka beidzot kāds par šo problēmu domā nopietni, un virza sarunu gultnē, kurā tiek ņemtas vērā arī cilvēku intereses. Priekšā vēl ir garš ceļš, bet Kortesas plāns ir iekļāvis klimata pārmaiņas augsta līmeņa sarunās, kur līdz šim tās vienmēr ir palikušas otrajā plānā, kā arī parādījis, ka klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās šīm pārmaiņām var radīt darba vietas.

7. Ne tikai beziepakojuma veikalos

Vienreiz lietojamā plastmasa ir ieguvusi sliktu slavu, un aizvien lielāka daļa cilvēku redz, cik tā ir bezjēdzīga un kaitīga. Nu jau gandrīz katrā lielpilsētā ir beziepakojuma veikals. Beidzot to ir sadzirdējuši arī lielie uzņēmumi.

Savulaik Pasaules ekonomikas forumā Davosā pārsteigumu sagādāja ASV uzņēmums Terracycle, kas prezentēja programmu Loop. Šī programma piedāvās nopirkt produktus vairākas reizes izmantojamā iepakojumā, kurš pēc lietošanas tiek atgriezts ražotājam. Pārsteigumu sagādāja nevis pati programma, bet gan tajā iesaistītie zīmoli: Procter&Gamble, Nestlé, PepsiCo, Unilever, Mars, Coca-Cola, Danone un citi. Cik no šo uzņēmumu produktiem vari atrast savā virtuvē un vannasistabā? Un cik daudzus no šo uzņēmumu iepakojumiem esi izmetis atkritumos pēdējās nedēļas laikā?

No sākuma gan šajā shēmā būs iekļauti tikai 300 produkti, un tie būs pieejami tikai Parīzes un Ņujorkas apkaimē, bet nākotnē tos noteikti sagaidīsim arī Latvijā.

8. Otrais lielākais koraļļu rifs dzīvos!

Koraļļu rifi ir tik skaisti, ka, tos ieraugot pat tikai video, aizraujas elpa. Krietni skumīgāk ir ieraudzīt, kā šīs dabas daudzveidības krātuves sagumst un iznīkst. Par laimi, otrais lielākais barjerrifs pasaulē – Belizas barjerrifs – vairs netiek uzskatīts par apdraudētu.

2009. gadā parādījās ieceres atļaut naftas ieguves izpēti turpat blakus rifam. Tā rezultātā UNESCO iekļāva rifu apdraudēto vietu sarakstā. 2012. gadā neoficiālā referendumā vides aizsardzības aktīvistu vidū 96% noraidīja naftas ieguvi jūrā. Ieklausoties gan vides aktīvistos, gan vienkārši vietējos iedzīvotājos, 2017. gada beigās likumdevēji aizliedza naftas ieguves izpēti Belizas ūdeņos.

Ja vien ierobežosim arī klimata pārmaiņas, kas apdraud lielāko daļu rifu, arī mūsu bērni un mazbērni varēs izbaudīt rifa skaistumu, bet vietējie iedzīvotāji papildus tam varēs iegūt ienākumus gan no tūristiem, gan no zvejas.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+