FOTO: Lietuvā atrastas neredzētas formas baravikas

Aktuāli
Ziņu aģentūra LETA
18. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: sēņu atradējs Rimvīds
Lietuvas Švenčoņu rajona mežos kāds sēņotājs šonedēļ atradis gluži fantastiska paskata baravikas.

Sēņotāja Rimvīda iesūtītajās fotogrāfijās redzams, ka «sēņu karalienei» raksturīgais druknais kāts augšgalā sazarojies vairākos tievākos, izliektos kātiņos, kurus sedz viena kopā saaugusi cepurīte.

Kā rakstījis pats atradējs, ieraugot šīs sēnes, viņš ne mirkli nav šaubījies, ka tās tiešām ir baravikas, taču vēlējies uzzināt, kas tām licis izaugt tik dīvainām.

Mikologs, Lietuvas Dabas pētījumu centra Mikoloģijas laboratorijas speciālists Jons Kasparavičs fotogrāfijās redzamo atradumu nosaucis par tiešām iespaidīgu, tomēr atzinis, ka viņam būtu jāredz sēnes pašam un jāzina vairāk par mežu, kur tās augušas, lai to varētu komentēt sīkāk.

Vienlaikus viņš izteicis pārliecību, ka baraviku neparastais izskats nav mutācijas rezultāts – to, visticamāk,  noteikuši augšanas apstākļi.

«Izskatās pēc baravikām – kaut arī ļoti dīvainām baravikām. Gadās, ka baravikām apakšā saaug kāti, saaug cepurītes, bet šīs, redzams, tikušas tālāk. (..) Kādēļ – to var tikai minēt. (..) Spriežot pēc cepurīšu formas, visticamāk, vienuviet ļoti cieši cits pie cita izveidojušies vairāki baraviku augļķermeņu aizmetņi, tādi milimetra lieluma zirnīši.  Tie saauguši, īpaši apakšdaļā, kur veidojas kāta pamatne,» spriedis mikologs. «Sākot augt uz augšu, topošās cepurītes savā starpā nedaudz »pagrūstījušās", bet galu galā saaugušas, taču kātiņu augšējās daļas palikušas brīvas, jo kāts vienmēr veidojas tikai pašā augļķermeņa centrā un attīstības sākumposmā to cieši apņem cepurīte, tādēļ baraviku kātu augšējās daļas diez vai spētu saaugt."

Kā uzskata Kasparavičs, augļķermeņiem nācies sacensties par barības vielām, ko tie ieguvuši no vienas pamatnes, tādēļ kātiņi izauguši tievāki un izliekušies uz sāniem, bet cepurītes galu galā saaugušas kopā.

Viņaprāt, iespējams, ka tāda sēne izaugusi vietā, kur bijuši īpaši labvēlīgi augļķermeņu aizmetņu veidošanās apstākļi. Veidojoties no vienas sēņotnes, to ģenētiskais materiāls bijis identisks – kā identiskiem dvīņiem, un nav bijis imūnbarjeras, kas agrīnajā attīstības stadijā traucētu tiem saaugt.

Pēc mikologa teiktā, saaugt mēdz arī citu sugu sēnes. Ļoti bieži tā gadās ar gailenēm, tikai tās izskatās nedaudz savādāk, jo aug un veidojas citādi nekā baravikas. Mēdz būt arī tā, ka augļķermeņi aizmetas viens uz otra, un tad uz vienas sēnes izaug otra.

«Tādi veidojumi sastopami starp baravikām, samtbekām, atmatenēm un citām sēnēm. Tā  nav mutācija, bet tikai attīstības un augšanas anomālija,» skaidrojis Kasparavičs.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+