Epidemiologs: Negatīvs Covid-19 testa rezultāts ieceļotājiem nedod tiesības neievērot pašizolāciju

Covid-19
Ziņu aģentūra LETA
13. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Negatīvs Covid-19 testa rezultāts ieceļotājiem nedod tiesības nedoties pašizolācijā pēc ierašanās Latvijā, preses konferencē uzsvēra Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Speciālists atgādināja, ka virkne Eiropas Savienības (ES) valstu padarīja bargākus drošības pasākumus, kas saistīti ar ieceļošanu valstī, ņemot vērā Covid-19 atkārtotu izplatīšanos.

Līdz ar jaunā koronavīrusa paveida parādīšanos ir būtiski neļaut tam izplatīties starptautiski, jo tas ir ievērojami infekciozāks nekā līdz šim konstatētais Covid-19 variants, uzsvēra Perevoščikovs.

«Mērot infekciozitāti pēc reproduktivitātes koeficienta, šim vīrusa paveidam ir liela izplatības iespēja. Šis vīruss parādījies arī citās valstīs, taču tā celma izplatīšanās citās valstīs nenotiek zibenīgi. Lielbritānijā pirmo reizi jauno vīrusa paveidu konstatēja septembrī, bet lielāka izplatīšanās sākās pāris mēnešus vēlāk. Eiropas SPKC atzīst, ka pie jauniem infekcijas celmiem sākotnējie pasākumi, kas attiecas uz robežām un ceļotāju kontroli, varētu dot efektu. Tas gan nevar novērst pilnīgu vīrusa starptautisku izplatību,» teica eksperts.

Viņš akcentēja, ka virknē valstu pieņemts lēmums no ieceļotājiem pieprasīt noteiktā laikā veiktu Covid-19 testu. «Mums ir svarīgi panākt, lai būtu arī pasažieru drošība. Standarts testa veikšanai ir 72 stundas pirms izbraukšanas no valsts. 72 stundas attiecas nevis uz rezultāta saņemšanu, bet gan parauga nodošanu,» uzsvēra Perevoščikovs.

Speciālists atgādināja, ka svarīgi veikt testu vēl pirms izbraukšanas, jo arī pēc negatīva testa rezultāta saņemšanas pastāv risks tomēr būt slimam, jo Covid-19 inkubācijas periods ir 14 dienas.

«Redzam riskus, ka, atbraucot uz kādu valsti, cilvēks notestējas, bet uzreiz nezina, ka ir inficējies un tad brauc ar sabiedrisko transportu uz savu pašiozlācijas vietu. Labāk savlaicīgi identificēt potenciālo inficēšanos, pēc kā cilvēkam jāievēro noteikti drošības pasākumi,» teica Perevoščikovs.

Bieži tiek saņemti jautājumi, vai cilvēks, veicot testu, var darīt, ko viņš grib un uzskatīt sevi par nebīstamu Covid-19 kontekstā, pastāstīja speciālists.

«Varam pateikt, ka tests uzrāda, vai vīruss ir vai nav konkrētā datumā. Inkubācijas periods ir 14 dienas, kas neizslēdz, ka tests veikts inkubācijas perioda agrīnā stadijā. Varbūt cilvēks pēc testa veikšanas var inficēties, vai var inficēties ceļojuma laikā. Līdz ar to testa esamība neatbrīvo cilvēku no turpmākas pašizolācijas,» uzsvēra SPKC pārstāvis, piekodinot, ka pašizolācija ir ļoti svarīgs pasākums.

Savukārt Iekšlietu ministrijai (IeM) ir bažas, ka daļa robežšķērsotāju varētu viltot uzziņas par negatīviem Covid-19 testiem, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Signe Bole.

Bole atgādināja, ka, saskaņā ar valdības lemto, no 15. janvāra ieceļojot valstī būs jāuzrāda apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu. Lai arī iekšlietu dienestiem ir bažas, ka liels skaits šīs uzziņas varētu tikt viltotas, dienesti jaunajai prasībai gatavojas un apmainās ar ārvalstu kolēģiem ar informāciju.

«Ja vilto naudu, pases un citus dokumentus, tad neviens nav pasargāts, ka arī šīs uzziņas neviltos,» uzsvēra Bole.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārstāvis Jānis Dreimanis šodien žurnālistiem arī apliecināja, ka pastāv bažas par testu viltošanu, tomēr iekšlietu dienesti jau iepriekš rūpīgi gatavojušies un iepazīstas ar šāda dokumentu standarta statusu ārvalstīs.

Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs žurnālistiem skaidroja, ka testa rezultāts ir uzskatāms par dokumentu, līdz ar to viltošanas gadījumā var tikt sākts kriminālprocess un piemērojama kriminālatbildība. Katrs gadījums tiks individuāli vērtēts.

Jautājums par to kā robežsargi rīkosies, ja robežšķērsotājs nevarēs uzrādīt negatīvu testu, ir jāsadala divās daļās. Pirmkārt, uz ārējās robežas šāda dokumenta neuzrādīšanas gadījumā ārzemniekam var tikt piemērota administratīvā atbildība un robežsargiem ir tiesības personu neielaist valstī. Ja, dokumentu uz ārējās robežas nevarēs uzrādīt Latvijas valstspiederīgais, tad robežsargi varēs vērtēt administratīvo atbildību un ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības atļaut robežas šķērsošanu.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem attiecībā uz iekšējām robežām situācija ir nedaudz savādāka. Ārzemniekam neuzrādot dokumentu robežsargiem būs tiesības piemērot administratīvo atbildību un aicināt atgriezties izceļošanas valstī. Savukārt Latvijas valstspiederīgiem varēs piemērot administratīvo atbildību un ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības atļaut robežas šķērsošanu.

Jau kopš 7. decembra robežsardze veic pastiprinātu imigrācijas kontroli uz atsevišķiem ceļiem iekšējo robežu tuvumā. Uz lielajiem autoceļiem 24 stundu režīmā tiek veiktas pārbaudes sadarbībā ar zemessargiem, savukārt uz mazākiem ceļiem izvietotas mobilās patruļas un atbalstu robežsargiem sniedz Valsts policija. Minētie likumsargi kontrolē, vai robežšķērsotāji ir aizpildījuši elektroniskā apliecinājuma anketu vietnē «covidpass.lv».

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+