Tipiska latvieša tipisks dārzs. Ciemos pie aktiera Zigurda Neimaņa

Dārzs
Indra Ozoliņa
5. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No privātā arhīva
Vietā, kur tagad atrodas aktiera Zigurda Neimaņa un horeogrāfes Indras Filipsones dārzs Garciemā, agrāk pletās kolhoza Ādaži ganības. Vairāk nekā 30 gadu laikā šī vieta pārvērtusies līdz nepazīšanai.

No visa pa druskai

«Agrāk šeit kolhozniekiem iedalīja piemājas zemi dārzeņu audzēšanai. Tad uzņēmīgi cilvēki pamanījās šajā ekskluzīvajā piejūras teritorijā nodibināt dārzkopības kooperatīvu, radās iespēja arī uzcelt dārza mājiņu un iestādīt augļu kokus, bet vēlāk šo zemi privatizēju. Tad vēl drusku piepirku klāt, un tagad man ir 1400 kvadrātmetru,» Zigurds atskatās vēsturē.

«Sākumā šeit bija tikai vagoniņš. Vēlāk piebūvēju lieveni ar mazu istabiņu. Kad saradās mazbērni, kļuva skaidrs, ka visiem te vietas nebūs, un mājiņu paplašinājām. Dzīvošanai ziemā, kad temperatūra ir stipri zem nulles, tā gan nav piemērota. Parasti pēc Jaungada pārceļamies uz Rīgu, bet jau martā esam atpakaļ.

Vasarās mazbērni – Annija (13), Marks (11) un Ralfs (7) – pārsvarā dzīvo pie mums. Dārzā ir batuts, un jūra – piecpadsmit minūšu gājiena attālumā. Kad ir riktīgs pūtiens, var dzirdēt, kā tā šalc. Kamēr jūras līcis nav aizsalis, no turienes nāk siltais gaiss, tāpēc šeit kārtīga ziema iestājas tikai janvārī vai februārī.

Mums ir tipisks latviešu dārzs, kurā no agra pavasara līdz vēlam rudenim kaut kas zied.

Ir vairāki augļu koki un četri melleņu krūmi – vasarā uz mežu ogot neejam. Audzēju zemenes, sīpolus, ķiplokus un kāršu pupas paša priekam. Lai te, piejūras zemītē, nodarbotos ar komerciālo dārzkopību, nepārtraukti būtu jāved virsū melnzeme, jo smiltīs tā drīz vien pazūd. Vasarā laistītāju tikpat kā neizslēdzu. Ņemot vērā šīs izmaksas, nopirkt dārzeņus veikalā sanāk krietni lētāk.

Taču – pašu audzētam ir cita vērtība.

Dārzu mēsloju ar kompostu un lapu pelniem. Rudeņos zemenēm uzberu granulētu komplekso rudens mēslojumu. Podu puķēm, kuras pārsvarā pērk Indra, vasarā lietoju dzeltenā Kristalona granulas, ko pievienoju laistāmajam ūdenim,» Zigurds dalās pieredzē.

Sievai neļauj ravēt

«Bērnībā man kā kolhoza priekšsēdētāja dēlam vajadzēja rādīt priekšzīmi – kaplēju bietes, ganīju govis –, taču, ja kāds jaunībā būtu teicis, ka es reiz kā dulls rakņāšos pa dārzu, nebūtu tam ticējis. Runā, ka man esot tā sauktie zaļie īkšķīši. Viss, ko iebāžu zemē, aug. Teorētisku zināšanu gan man nav, taču moderno tehnoloģiju laikmetā, ja kaut ko nezini, paprasi gūgles tantei, un viņa tev visu izstāsta,» atzīst aktieris. 

«Sievai dārzā neko neļauju darīt. Reiz biju iesējis burkānus un, tā kā uz pāris nedēļām vajadzēja braukt filmēties, palūdzu viņai tos izravēt.

Kad pārrados mājās, skatos – nav neviena burkāna! Izrādās, Indra burkānus bija noturējusi par nezālēm.

Kopš tā laika pret viņas darbošanos dārzā esmu piesardzīgs. Ravēju pats un pa to laiku kaut ko funktierēju – rokas strādā, bet domas ir kur citur. Un man tas patīk. Ravēju uz ceļiem, apakšā paliekot putuplasta paliktni. Sieva dārzā tikai griež nost to, ko var salikt vāzēs, vispirms paprasot man atļauju.

Daudzi augi manā dārzā ir ienākuši neplānoti, jo ir sadāvināti, un es pat nezinu, kā tos sauc.

Parasti iepērkos stādu tirdziņos un gadatirgos, kur šad tad esmu ticis ne gluži pie tiem augiem, kurus gribēju. Piemēram, prasīju sarkanu vilkābeli, bet man divas reizes pārdeva baltu, līdz beidzot tiku pie cerētās krāsas. 

Agrāk nevarēju visu paspēt, taču pēdējos gados man ir vairāk laika, tāpēc esmu padarījis daudz no agrāk atliktajiem darbiem. Tagad mans dārzs vismaz par 80 procentiem izskatās tā, kā gribu,» Zigurds ir gandarīts.

Dārza lepnums – koki

«Mana dārza teritorijā aug divi simtgadīgi ozoli – tikai divi cilvēki var aptvert stumbru. To saknes izklīdušas pa zemes virskārtu uz visām pusēm, un, kad kaut ko stādu, bieži atduros pret tām. Lai nu kā, tomēr ozoli ir dārza lepnums. Turpat aug arī kļavas, liepas, bērzi, egles, priedes, kastaņas. Visas lapas sagrābju jau laikus, bet ozola nobrūnējušās lapas reizēm turas kokā līdz pat Ziemassvētkiem, un tad sanāk grābt kopā ar sniegu.

Visu koku lapas, izņemot ozollapas, kas ilgi trūd, lieku kompostā. Ozolu lapas dedzinu savu laiku nokalpojušā metāla ķerrā.

Kad piebrauc pašvaldības policija un prasa, vai zinu, ka lapas dārzā dedzināt nedrīkst, saku, ka tas, kas tur kūp, ir mans grils.

Nekur taču nav rakstīts, kādam jāizskatās grilam un ar ko tas jākurina,» prāto skatuves mākslinieks.  

Eksperimentētāja gars

«Gribēju, lai viens zars ābelē būtu ar zaļiem, otrs – ar dzelteniem, bet trešais – ar sarkaniem āboliem, un prasīju kādam profesionālam dārzkopim, vai tas iespējams. Jā, viņš sacīja, tikai nopērc pamatu, vislabāk ‘Antonovku’, kas ir visizturīgākā un neizsals. Uzpotējām tai ābelei septiņas šķirnes. Vai nu tāpēc, ka to bija par daudz, vai ābelei nepatika vieta, tā neizturēja.

Kociņu biju iestādījis, kur agrāk atradās komposta kaudze – varbūt mēslojuma bija par daudz. Labā zemē darbojas daudz kurmju, jo tur ir daudz slieku. Iespējams, pārāk izvagoja ābelītes saknes. Kad nozāģēju nokaltušo ābeli, nenokurināju to malkā, bet uztaisīju krokodilam līdzīgu veidojumu. Sīkie uz tā sēž un nez uz kurieni jāj! Bet tagad ābeles vietā aug kokveida hortenzija un jūtas tur labi.

Man patīk visu ko interesantu izdomāt. Kompostkaudzi iekārtoju savu mūžu nokalpojušā automašīnā, kurai nozāģēju jumtu un izņēmu sēdekļus.

Ja nodotu lūžņos, tolaik dabūtu ne vairāk kā 20 latu, bet tagad tā vismaz tiek izmantota. Izskatās it kā mašīna būtu iebūvēta lapenē. Man prasa, kā tu ar to tur iebrauci, bet neviens jau neiedomājas, ka vispirms tur bija Audi un lapene daudz vēlāk tika apbūvēta tam riņķī. Dizains ir mans, bet būvēja profesionāļi.

Pašlaik dārzā neplānoju kaut ko kardināli mainīt. Esmu uztaisījis tikai dažas jaunas dobītes, kurās pavasarī stādīšu sīpolus un ķiplokus. Bet varbūt arī paeksperimentēšu. Vienu gadu biju iestādījis patisonus. Tovasar vai katru dienu spīdēja saule un naktīs lija lietus, tāpēc tie labi auga. Gribēju uzticēt sievai, lai iekonservē, bet nebija drosmes tik mazus griezt nost,» smejas Zigurds.

Zigurds iesaka

  • Sīpolpuķes stādi plastmasas konteineros! Ir gan apaļi, gan kantaini, gan gareni. Tad būs trīs labumi. 1. Izrokot nevajadzēs meklēt, kur sīpoli palikuši. 2. Kad sīpolpuķes noziedējušas, kāti ar noļukušajām lapām izskatās neglīti – konteineru izroc un līdz rudenim noliec kādā mazāk pamanāmā vietā, lai sīpoli turpina attīstīties. 3. Tukšajā vietā iestādi vasaras puķes, dālijas vai asteres.
  • Ja vairs nevari aizsniegt augļu koka augšējos zarus, nebaidies nogriezt galotni un veidot to kā krūmu. Koks katrā griezuma vietā laidīs ārā vairākus dzinumus un kļūs kuplāks.
  • Kad rozēm uzmetušās laputis, ielej pulverizatorā kokakolu un apsmidzini augus. Mana pieredze liecina: palīdz!
  • Ja rudenī veido jaunu dobi, lāpstas dziļumā ieroc tur nupat nobirušās slapjās lapas – tās pa ziemu daļēji satrūdēs un uzlabos augsnes struktūru.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs