Sieviete ap 40 — uzplaukums vai norieta sākums?

Mēs, sievietes ap 40, esam ļoti dažādas. Vienai jau pieauguši bērni, otra gaida pirmdzimto, trešā šķiras, ceturtā kāpj pa karjeras kāpnēm, bet ir vientuļa personīgajā dzīvē… Variantu ir daudz, bet vai ir arī kaut kas visām kopīgs?
Sievietes pašapziņa
Ilze Klapere
22. septembris

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Lai paraudzītos no malas, vaicāju dažādiem speciālistiem, pie kuriem vēršamies pēc palīdzības, – kā viņi redz sievieti šajā vecumā? Kas viņai rūp, kas priecē un kas biedē?

Gribi bērniņu – droši!

Viedokli pauž ginekoloģe endokrinoloģe ASTRĪDA TIRĀNE:

«Es teiktu, ka vairāk problēmu sievietēm ir ap 20 un pēc 50 gadu vecuma, bet četrdesmit gados ir uzplaukums. Hormonu pilnbrieds, notiek vēl pēdējās ovulācijas, bieži vien sieviete ir seksuāli uzvilkta, bet vienlaikus arī gana pieredzējusi, es teiktu – iemācījusies mīlēt. Vidēji pēc piecdesmit, bet reizēm jau – pirms sākas menopauze, tāpēc par četrdesmit gadu vecumu es saku: dzīvo un priecājies!

Starp citu, nesen lasīju Annas Psiholoģijā, kur Alvis Hermanis saka, ka jūtas apmulsis kā pirmās paaudzes pārstāvis, kas piecdesmit gadu vecumā vēl jūtas jauns. Jā, es kā endokrinoloģe arī savā darbā jūtu to, ka cilvēki ilgāk saglabā jaunību. Ir daudz sieviešu ap četrdesmit, kuras grib vēl tikt pie bērniņa. Un es saku – aiziet, droši! Manā pieredzē tie pāri, kuri šajā vecumu kļūst par zīdainīša vecākiem, ir ļoti laimīgi.

Bail? Nevajag baidīties! Jā, olšūnas ap 40 ir jau novecojušas, var būt visādi. Bet mūsdienu medicīna ir ļoti attīstījusies, tāpēc es saku tā: taisiet to bērnu augšā, pārējo es ņemu uz sevi.

Mūsdienās vajag tikai naudu, jo līdz 10. grūtniecības nedēļai var veikt visādas analīzes, lai būtu droši, ka bērniņš attīstās normāli. Agrāk aizdomu gadījumos bija jāveic amniocentēze, bet tagad iespējams par maksu anomālijas noteikt asins analīzēs. Tāpat varam pielabot hormonus, kā sievietei pietrūkst. Kopumā manā praksē četrdesmitgadniecēm dzimst skaisti, veseli bērni, nekādas vainas.

Sievietēm šajā vecumā vajag ļauties. Dzīvot pilnasinīgi, droši, ja drošības nav – kaut kur jāsameklē iedrošinājums. Un nevajag domāt sliktu, jādomā par labo – es gan mēdzu teikt, ka vispār nevajag daudz domāt… (Smejas.)

Ko darīt, ja nav seksa? Ja nav seksa un orgasma, dzemdē ir pārmērīga pilnasinība, asinsvadi neatbrīvojas, biežāk rodas mioma. Sieviete bez vīrieša diez kas nav, tāpēc es saku – jāmīlējas! Vīrs negrib? Ja vīrietis ir vesels, nav lolojams un kopjams, lai saņemas! Ja vienkārši slinks, lai sēž pie televizora, sieviete var sameklēt mīļāko.

Un vēl kas. Mīļās sievietes! Izmantojiet vēstules, kuras valsts sūta, un aizejiet uz pārbaudēm pie ginekologa. Šajā vecumā regulāri jāpārbaudās – gan krūtis, gan olnīcas, tur visādi brīnumi var iemesties.»

Sievietei šis ir orgasmisks vecums!

Viedokli pauž cigun meistars IGORS KUDRJAVCEVS:

«Tas, ka sievietei ap šo vecumu ir uzplaukums, nav mīts! Jo īpaši mūsdienās, kad dzīves ilgums kopumā ir palielinājies. Sieviete ap četrdesmit ir pieaugusi un bieži vien izskatās labāk nekā pirms desmit vai pat divdesmit gadiem.

Četrdesmit – manuprāt, tas ir labākais vecums. Nē, labākie gadi, jo man nepatīk vārds vecums. Angliski un krieviski šis vārds nesaistās ar vecumu tādā izpratnē, kā tas ir latviešiem. Ne velti bieži saka: četrdesmit gadu jauna, nevis veca.

Interesanti, ka saskaņā ar ķīniešu medicīnu šis vecums ir jau 6. posms – sievietes dzīvi ķīnieši iedala septiņus gadus ilgos posmos, un pavisam tādu ir astoņi. It kā sanāk, ka 6. posms ir jau pie dzīves beigām, bet reāli jau mūsdienās tā vairs nav, mēs evolucionējam! Tāpēc, iespējams, ķīniešu medicīnas speciālistiem nāksies pārskatīt šos posmus, pielāgojot tam, ka cilvēki ilgāk saglabā jaunību.

Četrdesmit gadi ir interesants vecums sievietēm arī šādā aspektā: viena iet dekrētā, otra jau vecmāmiņa! Tā tas ir!

Bet kopumā par šā vecuma sievietēm man gribas teikt, ka viņas ir orgasmiskas – šādu vārdu lietoja mans skolotājs, un man tas ļoti patīk. Nevis seksīga, bet orgasmiska. Un te nav runas par orgasmu šaurā nozīmē, orgasmiskums ir spēja sniegt baudu sev un citiem. Ap šo vecumu sieviete jau pazīst sevi, savu ķermeni, zina savas vajadzības un pazīst arī vīriešus un viņu vajadzības. Es nesaku, ka obligāti jāsasniedz četrdesmit, lai to visu apjaustu, tomēr lielākoties tā ir. Jo hormoni vēl strādā ar pilnu jaudu, bet ir arī pieredze un sava ķermeņa apzinātība. Un tas ir jūtams pat no attāluma, tāpēc daudzi cilvēki par sievieti saka – seksīga.

Bet orgasmiskums nenozīmē tikai, ka gribas seksu un var! Nē, tas var izpausties arī vienkārši tuvībā. Ne obligāti dzimumaktā. Pieskārienos, enerģiju saplūšanā, domu un dvēseļu saskaņā… Ir tādi sapioseksuāļi – tie, kuri par visseksīgāko īpašību uzskata attīstītu intelektu, teiksim, gūst baudu vienkārši no sarunām. Arī es varu piekrist teicienam, ka seksīgākais orgāns atrodas starp ausīm, nevis starp kājām! Man, protams, nav tādu datu par visām sievietēm, bet ne vienmēr ir vajadzīgs tas, ko dēvējam par seksu šaurā nozīmē.

Tātad sievietei šajos gados ir pieredze, zināšanas, vēl laba veselība, orgasmiskums, tuvības izpratne. Un arvien mazāk savā praksē sastopu sievietes, kuras šajos gados jūtas jau novecojošas, agrāk tas bija vairāk izteikts. Viņas nāk uz nodarbībām, strādā ar sevi un savu ķermeni. Tas ir būtiski, jo, piemēram, pareiza elpošana ieslēdz diafragmālo elpu, un nervus vagus – klejotājnervs – regulē ķermeni visādās jomās, tai skaitā atbrīvo, palīdz saražot laimes hormonus, un cilvēks jūtas brīvāks un vairāk atvērts. Saspringts cilvēks skatās tikai iekšā, uz sevi, bet ļoti šauri uz apkārt notiekošo. Savukārt atslābinājies cilvēks apkārt redz vairāk, un arī savu ķermeni viņam ir vieglāk izjust kā baudas avotu.»

Vecums, kad nekas nesāp

Viedokli pauž fizioterapeite ELĪNA ROZENFELDE:

«Cik jauka tēma! Jā, četrdesmit gadu un vēl labu laiciņu pēc tam ir interesants vecums, kad grūti apzināties un saprast, vai tu esi jauns vai jau vecs. Sievietei sāk jautāt: vai tu vēl to vari? Braukt ar riteni 20 kilometru piedzīvojumu trasē?? Vingrot katru dienu? Trenēties trenažieru zālē? Var sākt likties, ka vecums taču jau klāt, ja reiz tev uzdod tādus jautājumus, varbūt jāiet tikai uz teātri, pie dakteriem un tā tālāk? Nē, ja ķermenis visu mūžu ir normāli funkcionējis, tad ap 40 ir tieši tas vecums, kad tu no rīta pamosties, un tev nekas nesāp! Un nevajag pat nekādas galējības – pareizi ēst, pareizi sportot un gulēt. Pietiek, ka viss notiek normas robežās, puslīdz aktīvi un galvenais – harmoniski. Ja tā ir, starp 40 un 50 gadiem ir ideāls vecuma posms.

Neskatoties uz to, ka daži speciālisti saka, ka organisms sāk nolietoties ap šo laiku, locītavas nodilst, tas nav iemesls atmest visas aktivitātes un sākt izturēties kā vecmāmiņai! Ja ķermeni pareizi lieto, ja stāja ir puslīdz pareiza, visām locītavām ir izredzes darboties vēl ilgi, bez artrīta, osteofītiem utt., kas veidojas no nepareizas stājas.

Peļu vēderiņi, savītusi āda? Nu, ar to ir jāsāk samierināties!

Redzat, lai kāds arī būtu muskuļu tonuss, tas ir un paliek muskuļu tonuss, nevis ādas tonuss. Tāpēc ap šo vecumu varam sākt apskaust draudzenes, kurām ir taukaina āda, jo tā nenovīst tik ātri.

Tāpat varam apskaust sievietes, kuras daudz dzer ūdeni, jo tas arī palīdz ādas tonusam. Bet tik un tā muskuļu tonuss šajā vecumā ir jānotur obligāti, taču tas nenozīmē, ka visām jāiet tikai uz jogu vai nūjot. Vingrošana var būt jebkāda! Ja visu mūžu kaut kas darīts, to var droši turpināt. Un arī iesākt un apgūt ko jaunu – galvenais, nesteigties, nepārspīlēt, darīt pakāpeniski. Par šo tēmu ir labs teiciens: «Dod Dievs, lai veselā miesā būtu vesels gars!» Proti, nevajag pārspīlēt ar sportu līdz spēku izsīkumam. Mēdzu teikt, ka pēc četrdesmit nevienam vairs nekas nav jāpierāda, tikai sev pašai.

Starp citu, daudzas sievietes tikai ap šo vecumu vispār sāk vingrot, jo pirms tam tas riebās un, kamēr ķermenis smuks un tvirts, varēja arī nevingrot. Bet tagad saprot, ka vajag… Iedvesmai varu pateikt sakarību – jebkurš fiziski aktīvs cilvēks ir aktīvāks visās jomās, ieskaitot seksuālo. Sēdētāji ir sēdētāji, bet tici – ja sāksi vairāk kustēties, labāk veiksies arī citās jomās!»

Problēmu nav, ir jautājumi!

Viedokli pauž: sertificēts psihoterapijas speciālists GATIS LĪDUMS:

«Sabiedrībā joprojām valda stereotips: ja reiz cilvēks dodas pie psihoterapeita, tātad viņam ir problēma. Bet tā nevar sacīt, es savā leksikā cenšos vārdu problēma nelietot. Tāpēc cilvēkam, kurš pie manis atnācis, vaicāju: «Ar kādu jautājumu jūs esat pie manis atnācis?» Jo uz jautājumiem var atrast atbildes, jautājums nav draudīgs vārds, tas ir draudzīgs.

Vēl ir tāds vārds kā krīze, kas arī lielākoties cilvēkiem šķiet briesmīgs, jo krīze taču ir jāpārvar, ar to ir jātiek galā… Taču es iesaku par krīzi domāt kā par iespēju, ko tā var sniegt. Lūk, ja cilvēks psihoterapijas kabinetā uzzina, ka viņam ir nevis problēma, bet jautājumi, un krīzi var uzlūkot kā iespēju, tas jau ir liels solis pretim risinājumam. Protams, es nerunāju par gadījumiem, kad cilvēkam patiešām ir smagas psiholoģiskas vai psihiatriskas problēmas, diagnoze, viņš dzer zāles… Bet, ja cilvēkam vienkārši ir zināma vecuma krīze, tad tomēr strādāsim ar jautājumiem, nevis problēmu.

Ap šo vecumu visiem cilvēkiem, gan sievietēm, gan vīriešiem, var uznākt domas, ka labākais ir aiz muguras, bet priekšā… ir vēl nedaudz laika un droši vien ne tie labākie gadi.

Ap šo vecumu mūsu vecāki ļoti strauji noveco un mirst, un vienlaikus mums ir pieauguši bērni, garāki par mums, ar bārdu un krūtīm…

Tas iedod sajūtu, ka pašam priekšā ir ceļš no kalna lejup. Bet!

Atgriežoties pie vārda krīze, pirmais cilvēks, kurš nopietni ieviesa psihoterapijā terminu pusmūža krīze, bija Karls Gustavs Jungs. Bet nu jau labu laiku terminu pusmūža krīze vairs nelieto – tagad to dēvē par pusmūža pārejas posmu. Krietni korektāks un akurātāks termins, vai ne? Turklāt šis posms var sākties no 35 līdz 50 gadu vecumā, četrdesmit vairs nav tas atskaites punkts.

Šo pārejas posmu vienādi piedzīvo gan sievietes, gan vīrieši, tikai katrs savās izpausmēs. Bet tam piemīt kāda lieliska iespēja – apzinātā vecumā nodefinēt sevi no jauna, izgudrot sevi no jauna, integrēt no jauna. Runājot tieši par sievietēm ap četrdesmit, gribu sašaut lupatu lēveros vēl kādu stereotipu un dot padomu – viss jāsāk ar to, ka esi sieviete, nevis ar to, ka tev ir četrdesmit.»

Pēkšņās atskārsmes laiks – vakar vēl viss bija citādi!

Viedokli pauž plastikas ķirurģe EVIJA RODKE-SPROĢE:

«Lielai daļai sieviešu šajā vecumā bērni ir izauguši, ir vairāk laika veltīt uzmanību pašai sev. Arī vēlīnie bērniņi, kas kā svētība ienāk šajā laikā ģimenēs, dod motivāciju būt jaunai un koptai mammai savam bērnam. Hormonāli nāk tāda kā otrā jaunība, daba itin kā sniedz vēl vienu iespēju ielēkt jau aizejošā vilcienā.

Sievietēm negribas ļauties izjūtām, ka nu jau drīz viss ies uz otru pusi…

Bet šajos gados sievietes pirmo reizi pa īstam sajūt, ka viņas mainās – ķermenī, sejā, intīmajās zonās, ādas stāvoklī. Un parasti tā ir diezgan pēkšņa sajūta – nu kā, vakar taču vēl viss bija kārtībā! Tik ļoti negribas to redzēt un pieļaut!

Un sievietes sāk intensīvāk rūpēties par sevi. Kas agrāk nelietoja krēmus, serumus, skrubjus, rīvēšanos, kontrastdušas, ķermeņa kopšanas rituālus, tagad sāk to darīt. Kas agrāk neko daudz nesportoja, tagad sāk!      Daudzas, kas agrāk diezgan kategoriski bija izteikušās pret kosmētiskiem un estētiskiem uzlabojumiem injekciju, lāzeru vai operāciju veidā, pēkšņi saprot, ka varbūt ir vērts pamēģināt, un vairs neizsakās tik kategoriski.
Ap šo laiku sievietes ir arī patiešām nobriedušas un beidzot pieaugušas. Nav vairs tās jaunības dienu kautrības un sevis nepazīšanas.

Top redzamas arī bioloģiskās šķēres – jaunībā vīriešiem vairāk plosās seksuālie hormoni, bet pēc četrdesmit tieši sievietes kļūst atvērtākas, seksuāli aktīvākas. Kad tad vēl, ja ne tagad?

Līdz ar briedumu mainās arī domāšana – sievietes kļūst zinošākas, stabilākas un izglītotākas arī veselības, garīguma un emocionālā pasaulē. Tas viss kopā ar ķermeņa fiziskajām izmaiņām rāda ceļu, pa kuru iet nākamos gadu desmitus, lai labi izskatītos un labi justos. Mūsdienās ir tik ļoti daudz informācijas, ka katra sieviete var izvēlēties sev atbilstošāko un nepieciešamo, lai savā ķermenī justos harmoniski un labi! Es vienmēr esmu teikusi, ka ķermenis ir mūsu mājas, un kur gan vēl labāk cilvēks var justies, ja ne mājās?»

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs