Nacionālā teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis: Nekļūsti par situācijas upuri!

Privātā Dzīve
Ieva
Ieva
Gundega Roze
Gundega Roze
Agnese Meiere
Agnese Meiere
6. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: no personiskā arhīva
Kā šai ārkārtējā situācijā neiesūnot uz dīvāna un neuzresnēt, bet gan uzturēt sevi formā? Ar ko aizstāt ierastās fiziskās aktivitātes, kas tagad nav pieejamas? Par savām ikdienas aktivitātēm stāsta Ojārs Rubenis.

Fiziski aktīvs esmu bijis visu mūžu, tādēļ saistībā ar ārkārtējo situāciju valstī manā dzīvē nekas būtiski nav mainījies. Izņemot to, ka vairs nevaru divreiz nedēļā iet pie sava peldēšanas trenera uz nodarbību. Jau daudzus gadus man tas bija nemainīgs likums – otrdienās un ceturtdienās doties uz baseinu peldēt.

Tagad katru dienu cenšos peldēšanas nodarbības aizstāt ar riteņbraukšanu. Mana dienišķā distance ir desmit kilometru gar jūru. Ja ir liels vējš, eju kājām. Papildus katru dienu mājās vingroju.

Man nesen apritēja sešdesmit pieci gadi, un es lieliski apzinos – savs ķermenis visu laiku ir jātrenē, jo citādi vienā rītā vari vairs neizkāpt no gultas.

Kad pieceļos, rītu sāku ar to, ka divdesmit minūtes izkustos uz slēpju trenažiera, kas trenē kājas un rokas. Pēc tam četrdesmit minūtes pildu dažādus fiziskos vingrinājumus, kurus savulaik apguvu pie lieliskā trenera Helmuta Rodkes. Tie ir stiepšanās, spēka un kustību vingrojumi visam ķermenim. Es variēju, lai fitnesa ēdienkartē nav vienmēr viens un tas pats. Izmantoju arī hanteles. Mans regulārais mājas treniņš ilgst stundu, un tā katru dienu visu cauru gadu.

Tā kā šajā kovidkrīzes situācijā dzīvoju laukos, varu teikt, ka vislabākā fiziskā slodze ir arī darbs dārzā. Tāpēc, kad man nav darba videokonferences, ar prieku metos dārza darbos, un tas ir fantastisks fizisks treniņš – varu būt pie dabas, kopt savu dārzu un domāt par pavasari.      

Kā sevi motivēt?

  • Nav jau tā, ka vienmēr ir vēlēšanās kāpt laukā no gultas, lai dotos sportot, bet es vienkārši zinu, ka man tas ir jādara. Zinu, ka nevaru palaisties. Īstenībā cilvēks nedrīkst palaisties nevienā situācijā. Viņam ir sevi jāmotivē, citādi var notikt depresīvas lietas. Un fiziskā slodze ļoti palīdz uzturēt možu garu, it īpaši krīzes mirkļos. Noteikti iesaku doties svaigā gaisā, katru dienu būt ārā divas trīs stundas ir pats minimums.
  • Šai laikā arī cenšos ēst pēc iespējas mazāk un ievērot daktera Anatolija Danilāna principu – mazāk pārtikas, vairāk kustību.
  • Atceros, 1996. gadā slēpojot salauzu kāju. Toreiz draugi mani ķircināja – nuja, tagad jau gulēsi mājās un pāris mēnešos pamatīgi uzbarosies. Tai brīdī pieņēmu lēmumu, ka tieši otrādi – zaudēšu lieko svaru! Un es to arī paveicu – kamēr kāja bija ģipsī, nometu 6 liekus kilogramus.  
  • Šai ārkārtējā situācijā visiem iesaku izvērtētu savu fizisko, garīgo un mentālo dzīvi. Ja ir problēmas ar lieko svaru, tagad ir laiks, kad vari mainīt ieradumus. Mums vajag ņemt šo situāciju savās rokās un domāt, ko varam no tās iegūt, nevis kļūt par situācijas upuriem.
  • Tu vari savu dzīvi sastrukturizēt tā, ka pēc tam jaunā kārtība tev kalpos par atspēriena platformu kvalitatīvākai dzīvei. Ir jāsāk ar mazām lietām – dienas režīmu, fiziskām aktivitātēm, sevis pilnveidošanu, lasot grāmatas. Šis ir izcils laiks, lai padomātu par sevi. Tāpēc to noteikti vajag izmantot.

Fiziskās aktivitātes

Pirms kovidkrīzes: 2 reizes nedēļā baseins pie trenera.

Tagad: 10 km ar riteni gar jūru.

Vienmēr: 20 minūtes uz slēpju trenažiera no rītiem; 40–60 minūšu fizisko treniņu vingrinājumi.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+