Ķeguma puķu bērns — zāļu sieva Solvita Kūna

Ezotērika
Kaija Zemberga
21. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Mārcis Gaujenietis un no Solvitas Kūnas personiskā arhīva
Ķeguma zāļu sieva, ziedu meitene, puķu bērns – tā ēterisko eļļu darītavas Cade saimnieci SOLVITU KŪNU dēvē vietējie ķegumieši. Viņas darbavieta ir daba, jo lielu daļu laika Solvita pavada mežos, pļavās, purvos, plūcot pumpurus, griežot zarus, lasot zālītes un ogas. Solvita redz, jūt, sasmaržo augus un no tiem gatavo brīnumainus dabas produktus.

Dziedniece daba

Par Solvitu Kūnu ieinteresējos, kad draudzene uzdāvināja kalmes saknes sejas toniku. Uzpūtu hidrolātu sejai, dekoltē zonai un sajutu bērnības smaržu – rūgteni maigu kalmju aromātu. Vēlējos uzzināt, kas ir šī ziedūdens autore un aicināju uz sarunu.

«Agrāk vecāsmammas kalmes nesa mājās, kapāja un bēra uz grīdas, lai atbrīvotos no blusām un citiem mošķiem, kas dzīvo grīdu spraugās, taču enerģētiski kalme attīra apziņu, cilvēka iekšējo telpu,» stāsta augu pazinēja Solvita. Viņa ir daudz pētījusi augu dziednieciskās un arī enerģētiskās īpašības, bet par sevi saka: «Es neesmu dziedniece, pirtniece, zāļu sieva, es esmu cilvēks, kam patīk daba, un, ja man izdodas sirdī saglabāt bērna atvērtību, es sajūtu augus.

Daba ir mūsu dziedniece, es esmu starpniece, kas nodod informāciju.

Lielu daļu augu redzu bildītēs, bet daži ar mani nerunā, lai gan man tie ļoti patīk. Ja mēs apzināti, ar atvērtu sirdi, pateicību ejam dabā, augs ar krāsu, smaržu, arī nepatīkamu aromātu cenšas mums kaut ko pateikt. Ir augi, kas attīra no svešām enerģijām, taču kalme atbrīvo no iekšējiem bubuļiem, prāta blusām,» par kalmi turpina stāstīt ziedu meitene.

«Šie bubuļi ir reāla enerģija, kas dzīvo mūsos un pavedina uz netikumiem – mudina iedzert šņabīti, uzspēlēt kazino, uzpīpēt. Tā barojas no mūsu enerģijas nevis tajā brīdī, kad nododamies netikumam, bet tad, kad to nožēlojam. Brīdī, kad dusmojamies uz sevi – nu, kāpēc es pacēlu mēriņu, nospēlēju pēdējos desmit eiro –, nedrīkst sevi šaustīt.

Ezoterikā māca: nekad nenožēlo izdarīto! Ja apēdi vakarā bulciņu – lai! –, dzīvo tālāk.

Kalmes saknes ziedūdens vai ēteriskā eļļa palīdz attīrīt ķermeni no sevis šaustīšanas, nožēlas enerģijas. Ja nav pie rokas toniks, var paņemt auga sakni, sasmalcināt, samalt dzirnaviņās un lietot kopā ar sāli kā skrubi, ejot dušā vai pirtī. Kalmes vibrācijas palīdz ieraudzīt tās divas puses mūsos, kas savā starpā cīnās, izgaismo to, no kā vajadzētu atbrīvoties. Apzinoties šo destruktīvo spēku, rodas vēlme no tā atbrīvoties. Un kalme palīdz.»

Saprasties ar augiem, izzināt koku, puķu, zālīšu dabu nevar iemācīties skolā, šo arodu vai nu manto no paaudzes paaudzē, vai apgūst darot. «Bērnībā ar vecmammu staigājām pa mežu, pļavu, lasījām zālītes tējām, kopā gājām uz pirti,» stāsta Solvita.

«Pirms pēršanās viņa piestā saspieda augus un gatavoja sejas maskas, smērēja uz ādas. Vecmamma aizgāja, kad biju maza, taču šīs atmiņas manī ir saglabājušās. Sākumā mani uzrunāja ziedūdeņi, jo es tajos sajutu lielu spēku, un tikai vēlāk sāku nodarboties ar ēterisko eļļu gatavošanu. Lietojot ziedūdeni jeb – zinātniski pareizāk – hidrolātu, problēmas cēloni var atrisināt mentālajā laukā, un tā neskar fizisko ķermeni, kas ir jau sekas. Auga vibrācijas izmaina cilvēka enerģētiku, emocijas, un problēma pazūd it kā pati no sevis.»

Upene smird?!

«Gatavojot ziedūdeņus un ēteriskās eļļas, es daudz eksperimentēju. Pavasarī veikalā ieraudzīju hidrolātu Burvju lazda un domāju – kāpēc mums jālieto toniks, kas gatavots no ārzemēs augošas lazdas, ja Latvijā aug enerģētiski spēcīga lazda? Manai draudzenei laukos Berlīnes krustojumā (Jā, jā, tieši tā sauc šo vietu, kas atrodas netālu no Suntažiem starp Siguldu un Ķegumu.aut.), tīrot cirsmu, bija nozāģētas lazdas. Tās vēl bija dzīvas un dzina pumpurus.

Divas nedēļas abas lēkājām pa cirsmu un vācām tievos lazdu zarus.

Tas bija smags darbs, taču mums izdevās savākt četrus kartupeļu maisus sasmalcinātu lazdas tievo zaru. Tik liels apjoms sasmalcinātu augu nepieciešams, lai tehnoloģiski iegūtu augu esenci. Sasmalcinātiem lazdu zariem piebēru pelašķu ziedus un destilācijas procesā ieguvu rudzupuķu zilu ēterisko eļļu. Domāju, ka brīnišķīgā krāsa radās no pelašķu ziediem, taču, kad destilēju tikai pelašķu ziedus, eļļa bija caurspīdīga. Izrādās, tā kļūst zila, pievienojot auga zaļo daļu. Tātad – rudzupuķu zilo krāsu veido lazdas miza! Tas man bija patīkams atklājums. Krāsai ir liela nozīme dziedināšanā, jo arī krāsai ir enerģija, noteiktas vibrācijas. Piemēram, gārsas ēteriskā eļļa ir tirkīzzilā krāsā, samtenes – dzeltenā, kumelītes – zaļā, vībotnes – debeszilā.»

Ejot dabā, ziedu meitene ieklausās sirds sajūtās, informācijā un vibrācijās, ko augs cenšas viņai pavēstīt. «Es eju pa pļavu un domāju – ko es vēl jaunu varētu pamēģināt. Salasīju vaivariņu ziedus, no kuriem destilēšanas procesā ieguvu tirkīzzilu esenci. No auga atdalījās balta, kokosa sviestam līdzīga pasta. No ķīmiķiem uzzināju, ka tas ir ledols – viela, kas apreibina, purvā lasot dzērvenes.

Vaivariņu daudzi uzskata par indīgu, taču, papētot auga iedarbību, uzzināju, ka Austrumu tautu tradīcijās to uzskata par ilgmūžības simbolu.

Vaivariņš palīdz cilvēkam atbrīvoties no rāmjiem, kuros esam ielikti no bērnības.

Mums māca – puikas neraud, bērni nedrīkst jaukties pieaugušo sarunās, meitenei jāsēž ar taisni saliktām kājām, dzīvē ir jāizdara tas, jāpaveic šitas… Tiklīdz cilvēks atbrīvojas no citu uzliktajiem rāmjiem, viņš kļūst brīvs, sekojot sirds aicinājumam, nodarbojas ar to, kas viņam patīk, un kļūst veselāks, laimīgāks, ilgāk dzīvo. Taču ir vajadzīgas arī robežas, morāles un ētikas kodekss, lai cits citam nenodarām pāri, tāpēc vaivariņš ir indīgs. Šis augs pirmām kārtām aicina būt patiesam pret sevi, nedarīt pāri sev, nebūt liekulim.

Liekulība ir cilvēces lielākā problēma. Augi neliekuļo, tie ir patiesi, jo nav zaudējuši saikni ar dievišķo pasauli. Mēs uz augiem varam skatīties kā spogulī, ieraugot savu patieso seju. Ja cilvēkam nepatīk kāda auga aromāts, jāpapēta, ar kādām rakstura šķautnēm, emocijām viņam sevī ir jāstrādā. Pieejot pie upeņu krūma vai sagriežot upeņu pirtsslotu, daži sajūt nevis saldeno upeņu aromātu, bet kaķa čuru smaku. Nē, krūmam nav gājis garām runcis, iezīmēdams savu teritoriju, tas nozīmē, ka augs atbildējis ar vibrācijām, kas staro no cilvēka.

Es upeni bildītē ieraudzīju kā mazu bērnu, kas mīl savu mammu neatkarīgi no tā, vai viņa ir valsts prezidente vai pagrimusi sieviete.

Ja cilvēks pieiet pie upeņu krūma ar pretenzijām, negatīvām emocijām, tas signalizē ar nepatīkamu aromātu. Viss ir enerģija. Arī cilvēkiem, augiem, dzīvniekiem, akmeņiem, krāsām, skaņām, telpai, laikam, gaisam ir vibrācijas, un mēs cits ar citu rezonējam, īpaši pamanot tos, kas atbilst mūsu vibrācijai, problēmai, mentālajam spēkam, noskaņojumam. Ar savu enerģiju pieskaņojamies tiem cilvēkiem, augiem, dzīvniekiem, kas mums patīk, bet pamanām arī tos, kuri nepatīk, traucē, kaitina. Un tieši tās vibrācijas, kas mums visvairāk nepatīk, bieži vien ir vajadzīgas mūsu attīstībai, izaugsmei, tāpēc, dziļāk izprotot, iepazīstot auga dabu, nāk sapratne, ar kādu rakstura iezīmi ir jāstrādā.

Es katru nedēļu eju pirtī, un draudzene man ved uz pirti papeļu slotiņas. Man likās, ka tās smaržo pēc avenēm, un es šīs slotiņas ar burvīgo smaržu nespēju izlaist no rokām – pēc pirts noliku blakus gultai.

Sāku interesēties, kāpēc nespēju šķirties no šī auga, un uzzināju, ka papele palīdz atbrīvoties no krāmiem – vecām mēbelēm, traukiem, apģērba, arī novecojušiem uzskatiem, stereotipiem.

Ar prātu apzinājos, ka esmu gatava no tā visa atbrīvoties, un pēc laika sajutu, ka papeļu slotiņa nevis smaržo pēc avenēm, bet nepatīkami ož. Taču prāts teica – nē, tev taču patīk šīs slotiņas aromāts, un ietiepīgi turēju to pie spilvena. Vienu rītu pamodos, un man uz sejas bija izmetušās alerģiskas pumpas… Augi ar smaržu, vibrācijām ievibrē, taču ne vienmēr esam gatavi sākt strādāt ar sevi.

Zālītes signalizē arī ar krāsu. Krastkaņepe ir violeti pelēkā krāsā, taču vienu gadu man tā pretī mirdzēja aveņu krāsā. Es uz to skatījos, smaržoju, bet man šis augs nepatika. Neko par to nezināju, jo nebija nekādas informācijas, un nesapratu, ko krastkaņepe no manis grib.

Rudenī augu salasīju, uztaisīju ēterisko eļļu un pusgadu mēģināju ar to sadraudzēties. Vienā krievu interneta vietnē atradu medicīnas studentu pētījumus par šo augu. Krievu tautas medicīnā to lietoja svara samazināšanai, jo krastkaņepe veicina vielmaiņu. Bet enerģētiski tā norāda uz vēlmi būt svarīgam.

Šis augs man palīdzēja atbrīvoties no ambiciozitātes. Kad tiku galā ar šo īpašību, atbrīvojos arī no liekā svara.

Šajā darbā es visu laiku mācos. Aromterapijā cilvēks izvēlas ēteriskās eļļas, kas uzrunā, bet ir fitoterapeiti, kuri lūdz izvēlēties nepatīkamāko aromātu, lai noteiktu, ar kādu problēmu ir jāstrādā. Meditējot uz šo aromātu, no zemapziņas var izcelt problēmas, kuras cilvēks noracis dziļi sevī un nevēlas risināt. Taču tās ir kā bloks un traucē ikdienas dzīvē. Augi ir pieejamākie un lētākie psihologi.»

Pateicība. Pieņemšana. Piedošana

Egles, priedes, kadiķa, baltegles, vībotnes, ievas, vaivariņa, kalmes un citu mūsu zemē pazīstamu, taču skaistumkopšanā un dziedniecībā retāk pieejamu augu ziedūdeņi top Solvitas Kūnas darbnīcā. Viņa gatavo Baltijā plašāko ēterisko eļļu sortimentu. «Augu esences iegūšanas princips ir ļoti līdzīgs dzimtenītes tecināšanai.

Augu hidrolātus iegūst destilācijas procesā, kad ūdens tvaiki, plūstot cauri auga daļām, uzsūc tajos esošās vielas. Tvaiki kondensējas un pārvēršas šķidrumā, kas sevī uzņēmis gan augu enerģiju, gan vērtīgās vielas – ēteriskās eļļas, organiskās skābes, vitamīnus un minerālvielas. Ziedūdeņi atjauno ādas pH līmeni, dezinficē, dziedē, nomierina, mitrina un tonizē ādu.

Augu aromātus aprakstīt grūti, jo katrs tos uztver atšķirīgi, atbilstoši emocionālajam noskaņojumam un iekšējai sajūtai.

Piemēram, baltegles hidrolātam ir spēcīgs, salds aromāts, taču ir cilvēki, kuri sākumā sasmaržo skābenu garšu, kas pakāpeniski kļūst salda. Skābenā garša liecina par skumjām, ko cilvēks nes sevī.  

Kad meklēju augu, kura spēcīgākā vibrācija ir pateicība, man atsaucās bērzs un ceļmallapa. Caur pateicību cilvēks spēj izdziedināt gandrīz visas slimības. Piedošana nav iespējama bez pateicības. Ja mēs spējam uz sāpīgu, pat traģisku notikumu paskatīties kā uz pieredzi, likteņa dāvanu, kas palīdzējusi apgūt kādu mācību, kļūstam pateicīgi un spējam piedot pāridarītājam. Pateicība – pieņemšana – piedošana – tāda ir dvēseles un fiziskā ķermeņa dziedināšanas formula. Un augi ir lielisks palīgs šajā procesā – vispirms dziedina mentālā līmenī, un tad arī fiziskais ķermenis tiek dziedināts.

Katrs cilvēks augus iepazīst no citas šķautnes, vadoties pēc savas pieredzes, sajūtām. Ir universāli augi, piemēram, bērzs, kurā ir spēks, pateicības vibrācijas, un tas palīdz nieru, sirds mazspējas, ādas slimību gadījumā.

Pirtnieki bērzu dēvē par dvēseles dziednieku.

Var iegādāties bērza slotiņas, nolasīt lapas, samalt pulverī, sajaukt ar sāli un paberzēties pirms dušas vai pirts. Var iet pie bērziem un stiprināties to enerģijā. Ceļmallapas lieto kā pretklepus līdzekli, bet retais zina, ka kopā ar kliņģerīti šis augs ir labs asins attīrītājs. Var gatavot arī ceļmallapu sīrupu – izžāvētas ceļmallapas sasmalcina un apber ar cukuru.

Kadiķi kvēpinām, lai atbrīvotu telpu no ļaunām enerģijām, spokiem. Mana skolotāja Sarmīte Strautmane stāsta, ka kadiķis palīdz apzināties mērķus, ko mums ir devis Dievs, un palīdz atrast virzienu, kā tos sasniegt. Es kadiķi iepazinu kā transformatoru, kas visu transformē uz gaismu. Augs izgaismo negācijas un pārvērš tās mīlestībā. Kadiķis ir beznosacījuma mīlestība. Kadiķa ziedūdens ir antiseptisks, antibakteriāls, asinis attīrošs, dezinficējošs līdzeklis. Viens piliens kadiķa ēteriskās eļļas spēj dezinficēt telpu.

Kadiķa spēkam līdzvērtīgs augs ir vībotne. Pirtnieki ar to attīra telpu un cilvēka auru. No izžāvētas vībotnes gatavo kvēpekļus telpas attīrīšanai no negatīvās enerģijas. Vībotne attīra cilvēka biolauku un paver ceļu uz sirdi un dvēseli.

Prāts izmet erorus, met līkumus, bet sirds nemelo, tā ir mūsu patiesā būtība, un tikai caur sirdi mēs spējam saskatīt lietu patieso būtību, atrast pareizo risinājumu.

Vācu tautas leģenda vēsta, ka senatnē cilvēki, mērojot garu ceļu zirgu pajūgā, pina vībotnes jostas, lai pasargātu sevi no maldu ceļiem. Pirtnieku konferencē kāds dalībnieks ar īpašu aparātu fotografēja cilvēka auru pirms un pēc tās apstrādes ar augu. Visefektīvāk cilvēka biolauku attīrīja vībotne. Cilvēka biolauks ir kā ēters, caur kuru uztveram pasauli, sajūtas un caur kuru mēs rezonējam ar ārpasauli. Ja biolauks ir tīrs, mēs skaidrāk redzam, kā rīkoties, lai izvairītos no nepatikšanām un kļūmīgiem soļiem.

Ieva ir meitas koks, un, lietojot ievas ziedūdeni, sieviete var satikt otru pusīti. Ieva palīdz pieņemt sevi, tā simbolizē piedošanu, mīlestību. Ja mēs pieņemam, mīlam sevi, spējam piedot sev, mūs pieņem arī apkārtējie. Ievas ēteriskā eļļa nepatīk tiem, kas sevī nes dziļu aizvainojumu.

Aizvainotiem cilvēkiem ieva šķiet agresīva, lipīga, saldi rūgta, uzbāzīga.

Viņiem ieteicams ievas ziedūdens, kas pēc struktūras ir maigāks. Auga ēteriskā eļļa un hidrolāts ir viens kareivis, kuram iedoti divi dažādi ieroči. Ēteriskā eļļa spēj aizsniegties līdz problēmas dzīlēm un izcelt notikumus, kas ir aizvainojuma, baiļu iemesls un traucē virzīties dzīvē uz priekšu. Savukārt ziedūdens iedarbojas daudz smalkākā līmenī – augā esošās enerģētiskās vibrācijas maina cilvēku, un viņam vairs nav svarīgi meklēt problēmas sakni.

Gārsa, kas aug katrā dārzā un ko izravējam kā nezāli, ir spēcīgs gaismas augs. Man tā šķita kā tīrs avota ūdens dvēselei, un tikai tad, kad uztaisīju gārsas hidrolātu, es sapratu auga dziļāko būtību. Mēs kā dvēseles ejam cauri vairākām dzīvēm – vienā inkarnācijā soļojam pa skaistu meža ceļa, citā stiegam dubļos, rijam putekļus, vēl kādā ejam pa gludi asfaltētu brauktuvi, bet visiem ceļiem abās pusēs ir grāvji, kuros mēdzam iekrist. Cilvēkiem patīk galējības – liels prieks vai dziļas bēdas.

Dievs ir novilcis zelta diegu pa ceļu, pa kuru mums jāiet, bet mēs krītam vai nu vienā, vai otrā grāvī.

Gārsa ir kā tīra ūdens malks, kas palīdz dzīves ceļā remdēt slāpes un notīrīt putekļus, lai ieraudzītu zelta diegu. Ne velti tā ir visapkārt, kur vien skatiens sniedzas. Arī Kanādas zeltgalvīte mums ir visapkārt. Tā palīdz pret aknu un žults slimībām, enerģētiski atbrīvo no vecām programmām. 

Sākumā es gatavoju ziedūdeņus, bet, kad mēģināju vienā līdzeklī apvienot vairākus augus, mani ieinteresēja arī ēterisko eļļu gatavošana. Izveidoju ziedūdeni, kurā sakombinēju 27 augus un kokus. Man bija četri maisi ar kadiķa skujiņām, un tām klāt pievienoju dažādus kokus un krūmus, no katra auga deviņus zarus. Jaudīgais hidrolāts Trejdeviņu spēks mani pamudināja pievērsties arī ēterisko eļļu gatavošanai.

Savukārt augu eļļā un hidrolātā Rudens apvienoti 17 dažādi augi, kas palīdz pret locītavu un kaulu sāpēm. Kad liku kopā šos augus, šķita, ka masa dzirksteļo, kāds spēks bija šiem augiem! Vēlāk kāda sieviete man atsūtīja bildi, kurā viņas kājas bija uztūkušas kā bluķi. Viņa tās bija nopūtusi ar šo hidrolātu, un pampums, ar ko viņa cīnījās vairākus gadus, pazuda.

Ziedu hidrolātā es sakombinēju augus, kas atveseļo ādu, – bērzu, kliņģerīti, kumelīti, dzelteno madaru. Apsmidzinot seju, pazūd pumpas, līdzeklis palīdz cīnīties ar nātreni un citām ādas problēmām. Augu enerģētiskās vibrācijas palīdz atrisināt cilvēkā iekšējos procesus, un mainās arī fiziskais ķermenis. Katra auga enerģētiskajam spēkam atbilst noteiktas ārstnieciskās īpašības, kas palīdz cilvēkam atveseļoties mentāli, enerģētiski un fiziski,» augu brīnumaino iedarbību izskaidro zāļu sieva.  

Dieva dārzs visapkārt

Solvita Kūna aicina pievērst uzmanību augiem, kas aug dārzā un tuvējā apkārtnē. «Mums apkārt aug koki, puķes, zālītes, ogas, kas nepieciešamas mūsu veselībai un labsajūtai. Diemžēl šodien pie mājām ir glīti nopļauti mauriņi, taču Krievijā slavenā zāļu sieva Jeļena Zaiceva pēc augiem un nezālēm, kas aug pie mājām, varēja pateikt, ar ko slimo mājinieki.

Steigā, stresā un nevērībā nepamanām, kurš augs mūs uzrunā. Zālītes, ko pamanām, kas, ejot dabā, mums uzmirdz, var apliet tējā, uzlikt uz pušuma, sāpošas vietas, var pastāvēt pie koka, padraudzēties ar to, izjust auga spēku. Var salasīt zariņus, lapiņas, ogas, samalt un lietot kā skrubi kopā ar sāli, ejot dušā vai pirtī.

Caur ādu mēs uzņemam vairāk vērtīgu vielu, nekā dzerot zāļu tēju.

Mājas apstākļos var pagatavot arī augu eļļu. Atliek tikai priecīgiem, atvērtiem doties uz mežu vai pļavu, salasīt augus, kas uzrunā, izžāvēt, sasmalcināt un apliet ar vīnogu kauliņu eļļu. Lejot eļļu uz svaigiem augiem, tie obligāti jāapvītina. Eļļas uzlējumu notur trīs nedēļas, nokāš caur salveti un lieto kā vērtīgu kosmētisku un ārstniecisku līdzekli, kas der gan sausai, gan mitrai ādai, labi uzsūcas organismā.

Var pagatavot kadiķa eļļas ekstraktu – nogriež kadiķa zariņu, samaļ, līdz skujas līdzinās baltai pūkainai vatei. Pēc tam uz svaigas zaļās kadiķu pūkas lej virsū eļļu un notur trīs nedēļas. Tad nospiež un iegūst smaržīgu eļļas ekstraktu sūnu zaļā krāsā. To var smērēt kā krēmu. Eļļas labi iestrādājas ādā pēc mazgāšanās dušā vai vannā, kad āda ir mitra.»

Solvita dalās ar universālu recepti, ko var pagatavot ikviens. «Ejot pastaigā, ņem līdzi nazi un maisiņu. Atrod ieskrambātu egles stumbru, ar nazi noknibina sveķus un ieliek maisiņā. Mājās sveķus aplej ar eļļu un notur, pa laikam trauku sakrata. Kad sveķi izšķīduši, eļļu izkāš caur salveti un simtprocentīgi dabisku egļu sveķu eļļu lieto pret saaukstēšanos, sāpēm. To var uzziest uz krūtīm, sāpošām vietām. No egļu sveķu ekstrakta var pagatavot arī ziedi – masu uzsilda un pierīvē bišu vasku.

Daudziem organisms piesārņots ar sēnītēm, kas ieperinās, apēdot iepelējušu maizi, ogas, bieži vien nepamanot, ka produkts ir bojāts.

Sēnītes organismā vairojas un ir īpaši bīstamas tāpēc, ka savā starpā sadarbojas – parazītiem ir kolektīvā apziņa, kas ietekmē cilvēka gribu, vājina raksturu, novājina imunitāti.

Cilvēkam trūkst D vitamīna, pazūd dzīvesprieks, viņš kļūst kūtrs, neaktīvs. Organisma izsīkumā vainojams nevis rakstura vājums, kā dažreiz šķiet, bet sēnītes, kas nav ieinteresētas, lai cilvēks pēc darba dotos pastaigā, jo svaigs gaiss mazina skābo vidi organismā. Par šo problēmu īpaši aizdomājos, kad noskatījos zinātnisko filmu par parazītu taksoplazmu, kas dzīvo pelēs, bet vairojas kaķī. Kad sēnītei pienācis reproduktīvais laiks, tā izmaina peles domāšanu, un grauzējs, sajūtot kaķa smaržu, pats tam tuvojas un kļūst par upuri.

Pret šīm sēnītēm palīdz augu pulveris. Ņem divas daļas biškrēsliņu, vienu daļu krustnagliņu (es krustnagliņu vietā lieku apšu pumpurus) un vienu daļu vērmeļu. Es vēl pievienoju vienu daļu kalmes saknes un vienu daļu papeļu. Augus sažāvē, samaļ pulverī un lieto vienu tējkaroti augu pulvera no rīta pirms ēšanas. Obligāti jālieto arī absorbenti, piemēram, aktivētā ogle, kas palīdz izvadīt no organisma atmirušās baktērijas. Kā absorbentu var lietot arī zilo mālu ūdeni.

Vēlams arī daudz staigāt, jo, 45 minūtes ejot ātrā tempā, organisms pats attīrās.

Tāpat jādzer daudz ūdens, lai atmirušās šūnas neuzkrājas aknās, asinsritē, limfā. Var lietot augus, kas veicina limfas atteci. Šajā laikā vēlams atteikties no cukura un miltu izstrādājumiem. Kad organisms sāk attīrīties, samazinās vēlme pēc saldumiem, miltiem un citiem produktiem, kas organismā rada skābu vidi. Ja ir vēlme atgūt kontroli pār savu dzīvi, gribu, ir vērts sasparoties! No kāju sēnītēm var atbrīvoties, apavus ieziežot ar ievas mizu un šņabja uzlējumu.»

Mēs ar Solvitu Kūnu tiekamies laikā, kad plosās gripa un citas infekcijas slimības. Kā sevi pasargāt? «Šobrīd var salasīt egļu sveķus un pēc minētās receptes pagatavot ekstraktu. Efektīvs preparāts ir ar medu vai eļļu aplieti priežu pumpuri, ko var savākt mežā. Tuvojoties pavasarim, kad novājināta imūnsistēma, var salasīt ievu jaunos dzinumus, nomizot miziņas un apliet ar eļļu. Krūtis var pamasēt ar uzsildītu krustnagliņu eļļas ekstraktu. Līdzeklis efektīvi cīnās ar baktērijām un vīrusiem.

Ja cilvēks vēlas sevi sakārtot fiziski, enerģētiski un mentāli, ja pietrūkst prieka, pirmais, ar ko vajadzētu sākt, – doties dabā un lasīt zālītes, kas uzrunā. Neviens augs nerunās, ja būsi ieurbies mobilajā tālrunī vai sasmaržojies ar franču smaržām. Pie augiem ir jāiet nesteidzīgi, ar prieku, pateicību un atvērtu sirdi. Tad informācija nāk,» saka dabas un puķu bērns.  

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs