Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
9
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ir daudz velosipēdu veidu un modeļu, kas ražoti konkrētam mērķim – braukšanai pa kalniem vai šoseju, bet tieši braukšanai laukos tie netiek ražoti. Kādam tam būtu jābūt? Ērtam un vienkāršam, ar tūrisma velosipēda pārliecinošo spēju izbraukt dažādu reljefu segumus, vēl lauku velosipēdam noderētu arī kalnu velosipēda platās riepas un šosejas riteņa ātrums. Ko tad izvēlēties?
Izrādās, lauku velosipēda prasībām visvairāk atbilst komforta jeb pilsētas velosipēds.
Dzirdot šo nosaukumu, varētu domāt, ka lauku ceļiem šāds ritenis neder, jo tāds švīts vien ir. Bet – nekā! Laukos galvenais ir praktiskums, un pilsētas jeb komforta velosipēds ir tieši tāds: salīdzinoši lēts, vienkāršs, ērts, ar vienu līdz trim ātrumiem, pilnībā aprīkojams ar visiem iespējamiem velosipēdu aksesuāriem, vienīgais mīnuss – tas ir pasmags, tādēļ vairāk derēs īsiem izbraucieniem. Kā nopirkt vislabāko komforta velosipēdu?
Izvēlies atbilstošu izmēru!
Precīzākā izmēra velosipēdu specializētajos velosipēdu veikalos var piemeklēt pēc īpašajām ražotāju izstrādātajām velosipēdu izmēra tabulām. Izvēlies rūpīgi! Pat viens centimetrs šur vai tur var būt ļoti svarīgs – braucot ar neatbilstoša izmēra velosipēdu, var sākt sāpēt kājas, mugura, pleci un pat sprands. Izvēloties velosipēdu veikalā, kurā nav izmēru tabulas, aptuvenu izmēra piemērotību var noteikt trijos soļos.
1. Stāvot ar velosipēdu starp kājām un turoties pie tā rokturiem, komforta velosipēda rāmis nedrīkst pieskarties augumam.
2. Sēdeklim jāatrodas vidus pozīcijā: tam nevajadzētu būt nobīdītam līdz pašai lejai vai pavisam augstu. Ideālā gadījumā tam jābūt tik augstu, lai sēdekļa paaugstinājuma vietā var ielikt dūri.
3. Apsēžoties uz vidējā augstumā noregulēta sēdekļa, ar abu kāju pirkstgaliem stabili jāsasniedz zeme.
Rokturi, pedāļi, sēdeklis – ļoti svarīgi!
Braucot ķermenis ar velosipēdu saskaras trijās vietās – ar sēdekli, stūres rokturiem un pedāļiem. Šīm trim detaļām vērts pievērst pastiprinātu uzmanību, lai tās būtu maksimāli ērtas un piemērotas tieši tev.
Stūres rokturi var būt no dažādiem materiāliem – putupoliestera, plastmasas, gumijas. Tomēr lielāka nozīme ir nevis materiālam, bet rokturu formai. Apaļi rokturi ir sporta velosipēdiem, bet ikdienai labāk derēs ergonomiski rokturi: iegareni, ovāli un uz kuriem ir pietiek vietas, lai atbalstītu plaukstas.
Pedāļiem jābūt gludiem un platiem, lai ērti varētu atbalstīt kāju. Tomēr, braucot ar plāniem apaviem vai basām kājām, neērti šķitīs pat ļoti plati pedāļi, tāpēc izbraucienos jāvelk apavi ar cietu zoli.
Sēdeklis. Nevienam velosipēdam sēdeklis nebūs dīvāna ērtumā.
Jo šaurāks un cietāks sēdeklis, jo garākām distancēm tas paredzēts.
Savukārt platāks, mīkstāks un ar amortizējošām atsperēm ir piemērots nelieliem izbraucieniem: braucot vairāk nekā 25–30 km, tas sāks berzt. Komforta velosipēdu sēdeklis parasti ir ar mākslīgo ādu apvilkts porolons ar atsperēm nelielai amortizācijai, lai izlīdzinātu ceļa negludumus. Ja vien iespējams atļauties, vērts padomāt par īstās ādas sēdekļa iegādi, jo, līdzīgi kā ar apaviem, īstā āda kalpos ilgāk nekā mākslīgā. Sēdekli var nopirkt atsevišķi un piemontēt izvēlētajam modelim.
Kam vēl pievērst uzmanību, izvēloties velosipēdu?
Nereti cilvēki pieprasa velosipēdu salikt pa detaļām – ar tik augstu stūri, tādu sēdekli un tādiem rokturiem. Īpaša detaļu komplektācija ir iespējama, taču var droši paļauties arī uz ražotāju zināšanām un pieredzi: rūpnīcu inženieri strādā, lai radītu velosipēdu ar pareizu proporciju rāmja garumu, ratu platumu utt.
Rāmis. Pārsvarā komforta velosipēdu rāmis ir no tērauda – izturīgs un stabils. Bet, tā kā tērauds ir smags, velosipēds ir salīdzinoši ir grūtāk iekustināms un vadāms, īpaši smilšainās vietās. Tērauds ar laiku deformējas, bet, ja ar to kas notiek, var sametināt. Otrs rāmja materiāls ir alumīnijs – viegls un stingrs –, ar tādu ērti braukt pa zemes ceļiem, granti uz meža takām, velosipēds ar alumīnija rāmi ir vieglāk vadāms. Abi materiāli ir labi un kvalitatīvi, tāpēc izvēle atkarīga no gaumes un izjūtas.
Rati un spieķi. Ir divi velosipēda riteņu jeb ratu izmēri – 28 un 29 collas: 28 collas būs piemērotākas pilsētvidei, bet 29 – kalnainākam apvidum, jo rata ritenis ir mazliet platāks, tāpēc labāk pārbrauc bedres un nelīdzenumus.
Svarīgi, ja esi svarīga persona
Ja braucēja svars ir vairāk nekā 100 kg, ieteicams izvēlēties ratus ar dubulto aploku (tas jāprasa pārdevējam). Arī spieķu skaits smagākam velosipēdistam jāizvēlas lielāks – parasti ritenim ir 32 spieķi, bet vajadzētu piemeklēt vecā standarta spieķu skaitu – 36. Tāpat dubultais ratu aploks un lielāks spieķu skaits jāizvēlas arī tad, ja ar velosipēdu paredzēts pārvadāt smagus saiņus. Vedot cementa maisu vai smagas puķu kastes, ar laiku priekšējais vai aizmugurējais rats var izliekties.
Riepas. Parasti veikalā velosipēds ir jau aprīkots ar universālām riepām, kas der braukšanai pa dažādiem segumiem. Ja tā nav, tad jāskatās, lai riepas vidusdaļa būtu pēc iespējas gludāka, bet sānu malās būtu protektors. Pa smilšainu un dubļainu ceļu vieglāk braukt ar platām riepām, un, jo izteiktāks protektors, jo labāka saķere ar ceļa segumu.
Stūre vajadzīga ar rokturu izliekumu uz augšu. Kad izvēlēts atbilstoša izmēra velosipēds, stūres augstumu var mainīt pēc savām vajadzībām.
Bremzes. Komforta velosipēdi ir vienkārši, tāpēc tiem pārsvarā ir kājas bremze, atsevišķiem modeļiem – arī rokas. Ja šis nav pirmais velosipēds, tad ieteicams izvēlēties tādu, pie kāda jau pierasts: ja iepriekšējais bija ar kājas bremzi, tad arī jauno ieteicams izvēlēties tādu pašu, jo pierast pie cita veida bremzēm nav nemaz tik viegli: ieradumam ir liels spēks. Tomēr labāk, ja papildus kājas bremzei velosipēdam ir arī rokas bremze – variēšanai un jaunam ieradumam.
Dakša komforta velosipēdam pārsvarā ir bez amortizatoriem, tāpēc būs cītīgāk jāpameklē tāds, kuram amortizācija tomēr ir. Īpaši svarīgi tas ir, ja paredzēts braukt pa nelīdzeniem ceļiem – ar amortizatoriem braukšana ir līganāka.
Ātrumi. Komforta velosipēdiem parasti ir viens ātrums, nopietnākiem modeļiem – no trim līdz septiņiem. Gan cenas, gan izmantošanas ziņā labs ir modelis ar trim ātrumiem: tie atvieglos pārvietošanos pa dažādām vietām – mežu, kalniem, pilsētu, asfaltu.
Ja velosipēdam ir viens ātrums, kalnā uzbraukt būs grūti, bet tādu kalnu, lai tajā nevarētu uzbraukt trešajā ātrumā, Latvijā nav.
Tiesa, ar vairākiem ātrumiem braukt ir vieglāk, jo tiek mazāk patērēta enerģija, taču patiesībā tikai profesionāliem sportistiem vai aktīvās atpūtas entuziastiem nepieciešams velosipēds ar 27 ātrumiem. Tāpēc nevajag pārmaksāt par 25 liekiem ātrumiem.
Ātrumiem ir divu veidu mehānismi. Pirmais veids: uz aizmugurējā rata ir vairāki zobrati, un ātrumi pārslēdzas, ķēdei pārlecot no viena uz otru. Šis ir vairāk paredzēts sporta velosipēdiem, un tam vajadzīga biežāka apkope. Otrais veids: ātrumi iebūvēti rumbā – redzams ir tikai viens zobrats. Šāds mehānisms nav paredzēts īpaši lielai slodzēm un kalpos daudz ilgāk – tas lieliski der komforta velosipēdam.
Aksesuāri. Komforta velosipēdiem var piemontēt visus aksesuārus – sākot no zvaniņiem un beidzot ar bērnu sēdekļiem. Lai nesasmērētu drēbes, noderēs ķēdes sargs. Dažiem modeļiem tas ir pielikts, citiem – jāpiepērk atsevišķi. Laukiem derēs velosipēds ar pilna izmēra dubļu sargiem, lai pasargātu savu apģērbu no dubļiem lietus laikā. Ja dubļu sargu nav vai tie ir nelieli – kā spārniņi –, tos var iegādāties atsevišķi.
Groziņi atšķiras pēc stiprinājuma veidiem. Ir mobilie un stacionārie. Stacionārais ir piemontējams un izturēs lielāku svaru, noņemamie atkarībā no stiprinājuma var būt mazāk izturīgi. Bagāžnieki ir no tērauda un alumīnija, abi var izturēt 25 kg svaru, lai gan realitātē uz tiem tiek pārvesti daudz lielāki smagumi.
Der zināt! Ne viss, kas ražots Āzijā ir slikts
Nebaidies, ka velosipēda detaļas ražotas Āzijas valstīs, jo detaļu no citām valstīm tirgū nemaz nav. Ja ražotājs apgalvo pretējo, viņš melo. Visas vadošās velosipēdu ražošanas kompānijas ir no Āzijas valstīm, tāpēc arī detaļas iepirktas tur. Tikai jāievēro, ka pat vienā valstī ražotas detaļas var maksāt dažādi. Ja starp viena modeļa velosipēdiem cenu atšķirība ir 100–200 eiro, tas norāda, ka lētākajam velosipēdam izmantotas sliktākas kvalitātes detaļas, bet dārgākajam – arī turpat ražotas, bet labāka metāla un kvalitatīvākas detaļas.
Citi laukiem piemēroti velosipēdi
Kalnu velosipēds ir populārākais velosipēdu veids Latvijā. Par spīti nosaukumam, tas nav domāts tikai braukšanai pa kalniem, bet ļoti labi der aktīvai un dinamiskai izmantošanai – izbraucieniem pa visu veidu segumiem. Ar šo velosipēdu gan nav ērti braukt ikdienas drēbēs, bet tas paredzēts ātrai braukšanai, tāpēc ideāli derēs pārdesmit kilometru ikdienas braukšanai pa lauku ceļiem. Lielākais mīnuss šiem velosipēdiem – tiem ir ierobežota aksesuāru uzstādīšana: nevar uzmontēt pilnos dubļu sargus un priekšējo groziņu, savukārt aizmugurējo bagāžnieku pielikt var tikai atsevišķiem modeļiem.
Tūrisma velosipēds, tāpat kā kalnu velosipēds, labi ripo gan pa nelīdzeniem zemes ceļiem, gan asfaltu, bet ir sliktāk vadāms pa dubļiem un smiltīm. Atšķirībā no kalnu velosipēda šim var pievienot ne tikai priekšējo groziņu un aizmugurējo bagāžnieku, bet arī sānu somas. Arī šis velosipēds paredzēts sportiskākai braukšanai, jo uzsēdes dēļ vairāk jānoliecas uz stūres un, lēni braucot, tas ir grūtāk vadāms.
Kop savu velosipēdu!
Lai velosipēds labi kalpotu, ļoti svarīga ir kopšana ikdienā, turklāt reizi gadā velosipēds tomēr būtu jāaizved uz profesionālu apkopi.
Pārbaudi riepu spiedienu! 90% cilvēku brauc ar nepiepumpētām riepām, bet tas ir svarīgi, lai velosipēds vieglāk ripotu un ilgāk kalpotu. Riepā jābūt 3–3,5 atmosfērām, un spiediens jāpārbauda regulāri, retākais – reizi mēnesī.
Noslauki ķēdi! Tai vienmēr jābūt tīrai no gružiem. Ar eļļošanu gan uzmanīgi, jo eļļa pastiprināti pievelk netīrumus, smiltis, skujas. Labāk lai ķēde ir notīrīta tā, ka spīd, nekā pāreļļota.
Mazgā! Pēc braukšanas pa dubļiem vai lietu ar mitru lupatiņu jānotīra viss ritenis.
Kas jāzina, pērkot lietotu velosipēdu.
Lietota velosipēda pirkšana ir kā laimes spēle – var paveikties un var nepaveikties. Lai izvērtētu velosipēda stāvokli, jābūt speciālām zināšanām, turklāt daudzus defektus, piemēram, mikroplaisas vai tā dēvēto metāla nogurumu nemaz nevar redzēt. Noteikti jānovērtē, vai velosipēdam nav izliekta dakša un spieķi, vai nav šķība stūre un saliekts rāmis, nodiluši bremžu klucīši un izstiepusies ķēde. Tomēr jāatceras: šīs detaļas ir maināmas, taču, piemēram, mikroplaisas nevar ne pamanīt, ne nomainīt. Tāpēc labāk tomēr velosipēdu iegādāties specializētā veikalā, kur tam ir gan ražotāja garantija un speciālistu nodrošināts serviss.
Raksta autores Agneses velosipēda iegādes stāsts
Kad pirku sev velosipēdu, uz veikalu devos bez priekšzināšanām. Mans velosipēds ir labs, bet tagad es to izvēlētos rūpīgāk.
Pirms tam man bija kalnu velosipēds, jo dzīvoju tuvu jūrai: lai izbrauktu cauri sakņainajam un paugurainajam mežam, tā tolaik šķita labākā izvēle. Bet, jo vairāk ar to braucu, jo skaidrāk sapratu, kas kalnu velosipēds ir pārāk smags, pārāk sportisks, pārāk… ne mans. Nemācēju saregulēt daudzos ātrumus, bija grūti riteni nest pa smilšaino jūrmalu. Šķita, ka ritenis ir par jaudīgu manam lēnajam pastaigas braucienam. Tāpēc savu sudraba pelēcīti atdāvināju mammai, bet pati devos jauna velosipēda meklējumos.
Sapratu: velosipēdu izmantoju salīdzinoši īsos pārbraucienos, tādēļ man nevajag dārgāko, spīdīgāko un sarežģītāko. Uzticējusies draugu ieteikumiem, devos uz lietotu velosipēdu veikalu un uz labu laimi izvēlējos salīdzinoši necilu, vienkāršu un atturīgu modeli: komforta velosipēdu ar saskrāpētu rāmi, paplukušiem dubļu sargiem, vienu ātrumu un pašvakām pedāļa bremzēm, toties platu, mīkstu sēdekli, spalgu zvaniņu un retro stila lampiņu, kas strādā tikai minoties. Pārdevējam palūdzu, lai piemeklē man groziņu, kur pārbrauciena laikā noglabāt nopirktās vakariņas, un – voila! – biju tikusi pie jauna velosipēda, par kuru nezināju pilnīgi neko, bet, uz tā uzsēžoties, biju ar pirkumu mierā.
Tagad, kad esmu izpētījusi un iztaujājusi, kāds velosipēds būtu piemērotākais laukiem, saprotu, ka ar savu izvēli un intuīciju neesmu aizšāvusi greizi: man ir labs komforta velosipēds.
Vienīgais, ko vajadzēja darīt citādi: varēju meklēt riteni ar vairāk ātrumiem – tikai viens ātrums garākos izbraucienos sagādā zināmas neērtības. Vēl vajadzēja pievērst uzmanību velosipēda izmēram. Ja es būtu zinājusi, cik tam ir liela nozīme, noteikti būtu patestējusi vairākus. Gluži ačgārna izmēra velosipēdu nopirkusi neesmu, tomēr neliek mieru jautājums – varbūt bija labāki?
Sev riteni pirku, nezinot, kā tas pareizi jāizvēlas. Tagad, kad to zinu, iesaku lūk, ko.
- Jāsaprot, cik bieži velosipēds tiks lietots un cik daudz pūļu esi gatava ieguldīt tā uzturēšanai. Ja velosipēds ir tavs galvenais pārvietošanās līdzeklis, iesaku pakrāt naudu un profesionālā veikalā ar zinošiem konsultantiem nopirkt labi nokomplektētu velosipēdu. Ja ritenis vairāk putēs šķūnītī, tad lielus līdzekļus izdot nav vērts – pietiks ar lietotu, bet rūpīgi izvēlētu riteni.
- Esmu sapratusi, kāpēc uz viena velosipēda jūties, kā sēžot pie galda, bet uz cita kā guļot – augums uz stūres, sēdeklis šaurs un neērts. Sports un komforts – tas nav viens un tas pats, un tas arī jāpatur prātā, izvēloties riteni.
- Velosipēdu nevar pirkt tikai ar acīm. Lai saprastu, vai tas tev der, jāizpēta un jāizbrauc ar vairākiem, un tikai tad jāizlemj, kurš ir īstais.
Lai labi ripo, un tiekamies uz ceļa!
