Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
5
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Agrāk otrajā vietā bija ar putekļiem un ķīmiskajām vielām saistītas saslimšanas, bet tagad rūpnīcu vairs nav, tātad nav arī ķīmijas un putekļu, bet ir smags garīgs darbs. Ar izdegšanas sindromu uz arodslimības ārstu komisiju nāk ārsti – ķirurgi un pediatri, nāk juristi – biežāk tiesneši, nāk muitas darbinieki, skolotāji, skolu direktori. Komisija saskata saikni starp darba apstākļiem un izdegšanas sindromu, tādēļ apstiprina arodslimību. Skandināvijas valstīs izdegšanas sindroms ir visbiežāk noteiktā arodslimība un, visticamāk, šāda nākotne sagaida arī mūs,» šī brīža situāciju skaidro Maija Eglīte.
Cilvēki baidās zaudēt darbu
Dažkārt cilvēki ciešas, neiet pie ārsta un slēpj savus veselības traucējumus, kā arī novilcina arodslimības noteikšanu, jo baidās, ka sliktās veselības dēļ var zaudēt darbu.
Daudz gudrāk būtu domāt ne tikai par šodienu, bet arī par nākotni, jo sabojāt veselību – tas nozīmē, ka nevarēsi strādāt vispār: ne šajā, ne arī citā darbavietā. Jolanta Geduša arodslimības noteikšanu iesaka tomēr nesaistīt ar darba zaudēšanu: «Tā noteikti nevajadzētu notikt!
Ja kāds darba devējs cenšas atbrīvoties no darbinieka tikai tādēļ, ka viņam konstatēta arodslimība – tā ir ļoti slikta prakse, un tas noteikti nav atbildīgs darba devējs.
Latvijā ir daudz labu piemēru, ko dara uzņēmumi, lai paturētu darbā cilvēkus, kas arodslimības dēļ nevar turpināt strādāt savā ierastajā amatā. Atbildīgs un tālredzīgs darba devējs cilvēkam, kurš ilgi nostrādājis uzņēmumā, atradīs citu darbu, jo šāds darbinieks ir vērtība.»
Ja darbiniekam tiek noteikta arodslimība, tas zināmas saistības darba devējam uzliek – gan tad, ja arodslimība iegūta šajā darbavietā, gan tad, ja iepriekšējā – pat tad, ja tas noticis padomju laikos. Saņemot eksperta atzinumu par darbiniekam noteikto arodslimību, darba devējam jāvērtē, vai viņš drīkst turpināt nolīgto darbu arī turpmāk, nekaitējot savai veselībai. Ja darbinieka veselības stāvoklis to ļauj, darba attiecības var turpināt, neko nemainot. Savukārt ja viņam jāsamazina slodze, darba laiks, jādod iespēja mainīt darba pozas, jānodrošina darbinieks ar papildus individuālās aizsardzības līdzekļiem, darba devējam šie norādījumi obligāti jāņem vērā.
Problēmas var rasties tad, ja ārsta atzinumā teikts, ka darbinieks savam līdzšinējam darbam nav piemērots, bet uzņēmumā nav cita – vieglāka vai atbilstošāka – darba, ko piedāvāt. Šādās situācijās darbinieku tiešām var atbrīvot no darba. Te nu darbiniekam būtu jāsaprot, ka darba devējs viņam uzsaka darba līgumu ne tādēļ, ka negrib savā uzņēmumā arodslimnieku, bet gan tādēļ, ka šis cilvēks tiešām nedrīkst strādāt tādu darbu, kādu darba devējs var viņam piedāvāt.
