• Dziedniece Dzintra Žīgure: Vēzis brīdina un māca!

    Vēzis
    Kaija Zemberga
    13. jūlijs, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Unsplash
    «Vēzis ir sevī uzkrāta stresa sekas,» saka dziedniece Dzintra Žīgure. «Cilvēkā, kurš sēj mieru, vairo prieku, gandarījuma un uzmundrinājuma enerģiju, audzējs neiemājo.»

    Placebo

    «Vēzis rodas no stresa, bailēm, panikas, histērijas, disharmonijas attiecībās, pārdzīvojumiem par tuvāko un savu dzīvi,» audzēja izcelsmes galvenos iemeslus min dziedniece Dzintra Žīgure. «Bailes personificējot caur sevi, atveras vēža šūnas, kurām nevajadzētu celt galvu. Vēzis bieži apciemo cilvēkus, kam ir novājināts organisms pēc smagas slimības vai traģiska notikuma. Slimība piezogas cilvēkiem, kam bijusi liela pārpūle un kas sevi sadedzina darbā. Viņi iztukšo, izdedzina fizisko ķermeni fizioloģisko šūnu līmenī, neļaujot tam būt veselam, stipram, bet – tieši pretēji – rada slimības iedīgli adrenalīnu, no kura barojas vēža šūna. Ar vēzi bieži sirgst depresijas slimnieki un mūžīgi neapmierinātie. Onkoloģiskas saslimšanas iemesls var būt neārstēta mioma vai erozija, iekaisums dzemdē, olnīcās, kuņģa gļotādā un mikroflorā.

    Dziedināšanas procesā nevar ārstēt tikai slimību, nedziedinot dvēseli un garu.

    Lai slimība neatgrieztos, jāmainās cilvēka iekšējam kodolam, viņa dienas režīmam, bioritmam. Pareizi jālieto tējas, dabas, homeopātiskie līdzekļi, arī ķīmijpreparāti, ir jāmīl un jāciena sevi. Nevar vienas un tās pašas zālītes lietot visi, tāpēc skatos, kāda ir slimnieka bioenerģija, kā dabas zālītes iedarbosies atkarībā no viņa bioritma. Šūna saslimstot datu bankas bāzē atstāj atmiņu par veselu šūnu, un, kad tiek piemeklēts piemērotākais preparāts, saslimusī šūna atpazīst dabisko preparātu, pareizi to uzņem, asimilē, un sākas atveseļošanās process.

    Dziedinot vēzi un citas slimības, liela loma ir placebo – ticībai pozitīvam rezultātam, ticībai ārstam, dziedniekam. Cilvēkam jau no pirmās dienas jānotic, ka zālīte, ko viņš lieto, palīdzēs. Jānotic, ka tas, ko viņš redz un jūt, ir ceļš uz atveseļošanos. Placebo spēcīgi strādā jau no tā mirkļa, kad ārsts pasaka – lai izārstētos, nepieciešama operācija, pēc tam ķīmijterapija. Slimniekam jānotic, ka izdosies. Daži bieži paralēli sāk meklēt citus dziedināšanas paņēmienus, nereti nokļūst pie dziednieka, kas saka – operācija, ķīmijterapija nav vajadzīga, nekas nopietns tev nav. Šāds dziednieks pārkāpj Dieva likumu.

    Dziednieks nevar būt Dieva vietā, viņš nedrīkst izlemt cilvēka likteni, ja nav pārliecināts par galarezultātu.

    Kad pie manis atnāk vēža slimnieks, izpētu viņu šūnu līmenī un saku – pirmām kārtām tev jāklausa ārsts un jāiet uz staru terapiju vai operāciju, pēc tam būs nepieciešama ķīmijterapija. Tad skatīšos, ko varu darīt, lai palīdzētu organismam atveseļoties – ar kādām zālītēm atjaunot imūnsistēmu, spēju cīnīties ar vēža šūnām, kā strādāt ar sevi. Daudzi pēc konsultācijas saka – es iešu uz operāciju, ķīmijterapiju, taču man bija svarīgi to dzirdēt no jums, es jums ticu. Neiesaku paralēli ķīmijterapijai lietot citus preparātus, lai neizjauktu ārsta nozīmētā zāļu terapijas kursa rezultātus, taču slimnieks var dzert šķidrumu, tējas, kas izvada no organisma toksīnus. Iesaku zāļu uzlējumus, kas der tieši viņam un kas nekaitēs ķīmijterapijas procesā. Kad ķīmiskās zāles ir iedarbojušās, pacients sevi ir sakārtojis un vēža šūnas vairs neceļ galvu, mēs varam turpināt organisma atveseļošanu.»

    Ieteicamie preparāti

    «Vēža slimniekiem iesaku lietot preparātus, kas nepiebaro vēža šūnas un neļauj tām attīstīties. Tiem, kam operācija nav vajadzīga, var palīdzēt pareizi veidots zāļu sastāvs no dabas, homeopātiskiem un ķīmiskiem līdzekļiem. Organismu no saslimšanas ar vēzi sargā B grupas vitamīni, folijskābe, kālijs, magnijs, cinks, selēns. Lielākais organisma draugs ir šķidrais selēns, kas iedarbojas visos šūnu līmeņos, tāpēc selēnu iesaku ne tikai vēža slimniekiem. Tas aizsargā imūnsistēmu, slimības laikā uzlabo pašsajūtu, palīdz ātrāk atveseļoties. Šķidro selēnu Bioenergostim ražo Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Savukārt selēna preparātu Biostim, kam pievienots koraļļu kalcijs, iesaku vēža slimniekiem, jo tas atveseļo slimo šūnu.

    Vērtīgs līdzeklis cīņai pret vēzi ir piknogenols – Somijā ražotas piejūras priežu mizas tabletes. Devas gan atšķiras – vieniem nepieciešama stiprāka, citiem – vājāka. Piknogenols stiprina imunitāti asinsvadu kapilāros, palīdz atveseļot organismu, dāvā dzīvības un aizsardzības enerģiju, neļauj no jauna saslimt ar vēzi. Ļoti labs preparāts, kas palīdz visiem slimniekiem, ir vitamīns B17. Tas labi strādā un ļoti labi veido pareizu enerģētiku, lai vēža šūna nevarētu attīstīties un veidot blakus iedīgļus. Šo vitamīnu izplata Uldis Šefers. Ar vēža šūnām cīnās arī bērza piepe jeb befungīns. Šis līdzeklis dziedina arī kuņģa un zarnu trakta slimības, ir lielisks antioksidants kuņģim, kuņģa gļotādai un citiem orgāniem. Vēzi ārstē arī mūsu izcilās zinātnieces Ainas Mucenieces radītais medikaments Rigvir.

    Atveseļoties palīdz veselības dzēriens Ho-fi, ko ražo valsts mežzinātnes institūts Silava. Dzīvības enerģijas dzēriens nevis attīsta vai iznīcina vēža šūnas, bet kā darba rūķis organismā atražo skābekļa vielas un dabiskā ceļā atveseļo organismu. Šie visi preparāti stiprina arī organismu pēc ķīmijterapijas, atveseļo noārdītās orgānu šūnas. Tie aizsargā un dziedina. Ja vēl cilvēks tic, ka šie līdzekļi palīdzēs, precīzi izpilda manas rekomendācijas, tas ir plats solis pretī uzvarai pār nopietno slimību. Ja vēža slimnieks šaubās, vai tas, ko es esmu ieteikusi, spēs uzveikt ļaunās šūnas, šī doma rada ačgārnu darbības funkciju, un līdzekļi sāk nepareizi iedarboties. Ir arī pretējs efekts – ja pacients speciālista izrakstītās zāles vai dziednieka ieteiktos preparātus lieto ar domu – es ticu un zinu, ka tas man palīdzēs, preparāts iedarbojas ar plusa zīmi, jo šūnas saņem pozitīvu informāciju.

    Katra zālīte labāk iedarbojas arī tad, ja slimnieks palūdz, lai tā palīdz.

    Cilvēka organisms sastāv no miljoniem mikroskopisku šūnu, un, ja katra iededz mazu elektrisko spuldzīti, kas kā informators nodod ziņu par slimajām šūnām, kam jākļūst veselām, šī informācija nonāk cilvēka virsapziņas lielajā informācijas laukā. Katru rītu ieslēdzot šādas spuldzītes – šī tēja, šī zālīte man dos veselību, palīdzēs atveseļoties, ar placebo efekta palīdzību notiek brīnums, un slimnieks pamazām sāk atveseļoties. Vārdam ir milzīgs spēks – ar to var pacelt un nogalināt. Vēža slimniekam pasakot, ka nekas nav līdzams, ka viņam atlikuši trīs mēneši, cilvēks padosies un aizies. Jādara viss iespējamais, lai palīdzētu. Darbs ir nopietns, rezultāts bieži viens nav redzams, bet, ja cilvēks notic, sāk strādāt ar sevi, var notikt brīnums. Pasakot taisnību acīs, ārsts bieži vien neaptver, ka varbūt šis cilvēks ir viens no tūkstoša, ar kuru var notikt brīnums. Dodot belzienu, pasakot galarezultātu, slimnieks tiek iemests iznīcinošā ellē, akā, no kuras viņš nevar izkļūt. Es zinu simtiem vēža slimnieku, kas ir izārstējušies no ļaunās slimības. Dievs palīdz tiem, kas cīnās.

    Kādam leikēmijas pacientam ieteicu izoperēt liesu. Pēc operācijas viņam piešķīra invaliditātes grupu, un mēs sākām nopietni strādāt, lai slimība neatkārtotos. Pēc diviem gadiem viņam noņēma invaliditātes grupu. Kad sākās krīze un viņam darbā radās problēmas, stresa un nervu sistēmas traucējumu dēļ vēzis pacēla galvu. Ieteicu preparātus, kas jālieto, sacīju arī, lai viņš konsultējas ar ārstu. Onkologs nozīmēja piknogenolu, ko es jau sen viņam biju rekomendējusi. Dakteris piedāvāja arī ķīmijterapiju, un slimnieks man jautāja – ko darīt? Teicu, lai viņš iziet ķīmijterapijas kursu, jo zāles dod triecienu vēža šūnām un tās iznīcina.

    Ārstēšanās rezultāts ir atkarīgs no pacienta emocionālā līdzsvara, spējas izvairīties no stresa situācijām, rīcības, domāšanas.

    Kādam pacientam bija prostatas vēzis smagā formā. Ieteicu preparātus, ko meita iegādājās ārzemēs. Viņš ticēja visam, ko dara, un jau ir pieņēmies svarā, labi izskatās, strādā. Pagājuši astoņi gadi, kopš viņam konstatēja ļauno slimību. Redzu un zinu, ka viņš dzīvos.»

    Dieva dārza augs

    «Vēža dziedināšanā iesaku arī dažus dabas augus. Piemēram, aizkuņģa dziedzera vēzi ārstē ar pienenes sulu. Pienene ir Dieva dārza greznība, vērtīga ir sakne, kāts, stubls un zieds. Lai iegūtu sulu, izrok pieneni, noplūc pūkas, ziedu vai pumpuru, un augu ar sakni nomazgā, sakapā, samaļ vai izlaiž caur sulas spiedi. Pienenē ir rūgtvielas. Arī aizkuņģa dziedzera hormons ražo žulti, kas ir rūgta. Pēc tam simts gramiem pieneņu sulas pievieno vienu tējkaroti četrdesmitgrādīgā šņabja, lai tā nerūgst. Maisījumu salej sterilās, mazās burciņās un ieliek ledusskapī.

    Lieto pa vienai deserta karotei pirms katras ēdienreizes. Mazu trauciņu maisījuma var paņemt līdzi arī uz darbu un ielikt ledusskapī. Kurss ilgst 21 dienu. Pēc mēneša to atkārto. Pavisam kopā ir trīs kūres. Pieneņauga sulu var lietot ne tikai vēža slimnieki, jo šis dabas līdzeklis palīdz uzlabot ne tikai aizkuņģa darbību, ar to var attīrīt žultsceļus, žultspūsli, novērst žultī sabiezējumus, spazmas, attīrīt aknas. Šis līdzeklis enerģētiski spēcīgi piebaro aknas. Tās ir kā laboratorija, kas sarkanos ķermenīšus pārstrādā mikroelementos, aizsūta uz asinīm, bet toksīnus izvada caur žulti, divpadsmitpirkstu zarnas ieloku un to attīra. Ja krājas toksīni, pakrūtē veidojas pilnības sajūta, pūšas vēders. Dabiskais preparāts attīra visu gremošanas traktu – zarnas un kuņģi. Arī organisma attīrīšanai izmanto trīs kūres. Līdzeklis atbrīvo tūpļa zarnu no hemoroīdiem, un nav vajadzīga operācija. Hemoroīdi, veidojot lielus mezglus, var aiztaisīt izejas kanālu, un var rasties grūtības ar fekāliju izvadīšanu.

    Cīņā ar dzemdes, olnīcu, krūts vēzi palīdz zemestauku saknes vai zemestauku uzlējums.

    Vēža šūnas atveseļo pareizi sagatavots bebru dziedzera uzlējums, kas novērš arī bronhu un plaušu slimības. Katram slimniekam, atkarībā no vēža stadijas, nepieciešama uzlējuma noteikta dienas deva, sākot no viena piliena līdz četrdesmit pilieniem, un atpakaļ. Nepieciešami seši vai septiņi kursi.»

    Trīs vērtīgi padomi

    «Vēža slimniekiem es gribētu iemācīt trīs patiesības. Pirmā – laikus jādodas pie ārsta. Ja cilvēks jūt, ka ķermenī ir savādas sajūtas, kaut kas nav kārtībā ar dzemdi, krūtīm, kuņģi, divpadsmitpirkstu zarnu, taisno zarnu, tad nepieciešams pārbaudīties pie ārsta, lai laikus pamanītu pārmaiņas orgānā. Otrā patiesība – slimniekam pēc iespējas vairāk laika jāpavada svaigā gaisā, lai organismā ieplūst dzīvības enerģija un palīdz cīnīties ar smago slimību. Trešā patiesība – katram jāatrod īstie preparāti, kas var palīdzēt uzvarēt slimību.»

    Dzintra Žīgure min vairākus piemērus no savas prakses, kas apstipra, cik svarīgi tās ielāgot. «Kāds vīrietis, kuram bija tikai piecdesmit gadi, strauji zaudēja svaru, parādījās arī citi vēža simptomi. Onkoloģijas centrā veica vispārējo organisma pārbaudi, un atzina, ka ar kuņģi viss ir kārtībā, aizkuņģis vesels, izmaiņu nav arī aknās. Konstatēja vien nelielas izmaiņas zarnu traktā, problēmas ar nerviem un ieteica atbrīvoties no stresa. Slimnieka sieva sazinājās ar mani, un es ieteicu izmeklēt aizkuņģa dziedzeri, jo gļotās redzēju nelielu veidojumu. Slimnieku aizveda uz Stradiņiem, un sieva uzstāja, lai dakteri vēlreiz pārbauda aizkuņģa dziedzeri. Pēc izmeklēšanas gļotās atklāja vēzi. Ārsts teica, ka jāoperē. Nebiju to cilvēku redzējusi, bet jutu, ka kaut kas nav īsti kārtībā. Sievai sacīju: «Ja operāciju netaisīs, problēmas būs, bet tās būs mazākas, nekā operējot. Jums jārunā ar ārstiem un jāizlemj, kā šajā situācijā rīkoties.» Vīrieti operēja, un pēc mēneša viņš aizgāja tai saulē. Ļoti pārdzīvoju, ka stingri nepateicu: «Netaisiet operāciju!» Tad sapratu, ka es nedrīkstu izlemt cilvēka likteni. Es neesmu mediķis, un neesmu Dievs.

    Savas prakses septiņpadsmit gados esmu gan atrunājusi vēža slimniekus no operācijas, un pacients izveseļojies, gan stingri pateikusi, ka operācija jāveic, bet pēc tās esmu ieteikusi preparātus, zālītes, ko lietot atveseļošanās procesā. Diemžēl ir pacienti, kas mani nav klausījuši. Kādai sievietei bija veiktas divas operācijas zarnu traktā, viņa gatavojās trešajai. Lūdzu, lai neiet uz operāciju, bet viņu pēc trim mēnešiem operēja, un viņa zaudēja cīņā ar vēzi. Man piezvanīja viņas draudzene un atstāstīja sievietes beidzamos vārdus: «Tagad es saprotu, ko Dzintra man gribēja pateikt, kāpēc tik uzstājīgi vēlējās mani atturēt no operācijas. Viņa gribēja, lai es dzīvoju.» Šai sievietei bija metastāzes. Neviens nevar pateikt, cik ilgi viņa būtu dzīvojusi – gadu, divus, piecus –, bet viņa kādu laiku vēl būtu dzīvojusi.

    Savukārt kāda cita sieviete vispār atteicās no ārsta apmeklējuma. Viņai bija limfas vēzis, es uzstāju iet pie onkologa un sākt ārstēties. Viņa strādāja augsta līmeņa iestādē, baidījās, ka darbā uzzinās par ļauno slimību. Teicu: «Atmet lepnumu, vairo ticību, vēlmi dzīvot.» Centos palīdzēt, ieteicu zālītes, ko dzert, bet redzēju letālu iznākumu, jo tā vietā, lai nopietni ārstētos, viņa staigāja pie citiem dziedniekiem. Nevienu neklausīja… Zāles, ko viņa lietoja, pagarināja mūžu, bet pēc trim gadiem viņa nomira. Sievieti varēja glābt, ja būtu piekritusi ķīmijterapijas kursam.

    Lai nesaslimtu

    «Vēzis brīdina un māca. Slimība nerodas tukšā vietā. Tā ir signāls, ka cilvēks kaut ko ir palaidis garām, ambīcijas un ego izvirza priekšplānā, nevēloties ieklausīties, kā pareizi ar sevi jāstrādā. Slimības aizmetnis rodas brīdī, kad cilvēks atrodas bedrē, kad viņš sev nav veltījis pietiekami daudz uzmanības, nevēlas mainīt attieksmi pret sevi un citiem. Cilvēks, kurš vēlas pacelties augstāk un atrasties paradīzē, kur valda līdzsvars un miers, var izvairīties no ļaunas slimības. Viss ir atkarīgs no attieksmes pret sevi, citiem, dzīvi.

    Ļoti bieži vēzis ir karmiska slimība un izvairīties no tās var tikai tad, ja cilvēks dzīvo ar atvērtu, gaišu prātu, domām, sirdi, viņa dzīvē valda harmonija un līdzsvars.»

    Lai nesaslimtu, pirmo soli vari spert jau šodien – izvēdini telpas, izej svaigā gaisā, nomierinies. Pamazām maini dienas režīmu, izveido savu ēšanas rituālu. «Ēdienreizes rituālam liela nozīmē ir ne tikai atveseļošanās procesā, bet arī ikdienā, jo ēdiens dod spēku un rada pareizu balansu organismā. Nedrīkst barību rīt. Tā lēnām jāsagremo, pēc laiciņa jāuzdzer kefīrs, sula, tēja. Ir jāatrod laiks ēšanai. Jāizveido mierīgs, harmonisks ēšanas rituāls. Ieturot maltīti stresā vai rijot nesagremotu barību, veidojas izsvīdumi jeb holesterīns, kas aizdambē asinsvadus. Maltītes laikā nedrīkst runāt vai domāt par problēmām darbā, ģimenē, ir jādomā, jārunā par to, ko viņš ēd un kā ēd. Maltītes laikā nevis mehāniski jākustina žokļi, bet ēdiens jāslavē – cik zupa ir garšīga, gaļa mīksta, dārzeņi svaigi, jājūsmo par to, kas celts galdā, jo tā ir enerģija, ko cilvēks apēd. Ēdot apjūsmotu ēdienu, mēs sevī ielaižam pozitīvu enerģiju, nevis kopā ar produktiem norijam stresu, radot auglīgu augsni vēža šūnai.»

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+