Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sāls termoss
«Profilaksei iesaku vakarā kājas pasildīt ūdens peldē vai uzvilkt siltas vilnas zeķes. Pēdas labāk silda vilnas zeķītes zilā krāsā, jo zilā krāsa izstaro siltumu uz iekšu, bet baltā – uz āru. Īpaši svarīgi zilas vilnas zeķes valkāt tiem, kam traucēta asinsrite un kājas neatkarīgi no laikapstākļiem bieži vien ir aukstas. Zilā krāsa ne tikai atražo siltumu, tā pārdedzina un izvada no organisma infekcijas slimības, piemēram, stafilokoka sēnīti, kas izraisa rozi uz dažādām ķermeņa vietām. Rozes noņemšanai izmanto elektrozilu papīru, piemēram, sērkociņu kastīšu iepakojumu, vai zilu, dabiska auduma drāniņu.
Deguna blakusdobumu iekaisums rodas, infekcijai iekļūstot deguna blakusdobumos, augšžokļa, pieres kaula un spārnkaula dobumos. Iekaisumu veicina arī bojāti zobi, deguna blakusdobumu sieniņu traumas, hroniskas iesnas, kā arī bieži pārslimotas infekcijas slimības un nepareiza deguna šņaukšana. Nav ieteicams šņaukt abas nāsis reizē – vispirms šņauc vienu nāsi, otru pieturot ar pirkstu, pēc tam – otru. Bieži, ilgstoši strutaini iekaisumi var veicināt deguna blakusdobumu audzēja attīstību.
Deguna blakusdobumu iekaisuma simptomi ir tekošs deguns, galvassāpes, spiediena sajūta pieres daivas daļā, sāpes vaigu kaulos, deguna saknes un zobu apvidū.
Par slimību signalizē arī nogurums, koncentrēšanās spēju zudums, bieži arī ožas traucējumi, slikta pašsajūta, pietūkums vaigu vai pieres apvidū, nepatika pret spilgtu gaismu, acu asarošana. Ja iekaisumu laikus neārstē, tas var pāriet hroniskā formā, un var veidoties alerģiskas iesnas. Esmu novērojusi, ka nereti alerģisku iesnu iemesls ir stress, trauksme, nemiers, uzbudināmība, bailes, panika, biežas garastāvokļa maiņas. Stresa rezultātā sakairinātās mikrofloras gļotas deguna blakusdobumu daivās aktivizē alergēnus, kas veicina deguna tecēšanu, niezēšanu, šķavas. Šķiet, ka iesnas parādījušās ne no šā, ne no tā. Kad cilvēks nomierinās, deguns vairs netek. Tiem, kas sūdzas par asinsvadu veģetatīvo distoniju, biežāk piemetas iesnas, jo slimību veicina nelīdzsvarotās psihes un trauksmes signāla radītie simptomi.
Emocionālajā līmenī deguna blakusdobuma iekaisumu, laringītu un faringītu sekmē apslāpētas emocijas. Ilgstoši nēsājot sevī emocionālas sāpes, aizvainojumu, neizrunātas problēmas, stress un iekšēja trauksme krājas, un vienā brīdī izlaužas uz āru kā slimība – sāk tecēt deguns, parādās kairinājums, piesmakums kaklā. Ar laiku gļotas iekaist, signalizējot par faringīta vai laringīta pazīmēm. Savstarpējās attiecībās, domformās vai sarunās nedrīkst otru aizskart, pazemot, bet tam, kurš cietis no otra dusmu izvirduma, jācenšas to ar smaidu atvairīt, lai sāpes neielaistu sevī. Aizvainojums kā maizes ieraugs sāk rūgt, un dvēseles abriņā var pamosties slimība. Tāpēc sev un saviem pacientiem bieži atgādinu: stop! – beidz dusmoties, spļauj pārestību ārā, pasmaidi un ielaid prieku sevī. Priecājies, ka esi piedzimusi, dzīvo brīnišķīgā zemē, tev ir lieliski vecāki, brāļi un māsas, tu vari mācīties un esi vesela!
Ja, iekaistot deguna blakusdobumam, ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas izrakstīs ārstnieciskus preparātus, taču, ja deguna tecēšana nerada nopietnas indikācijas, iesaku lietot dabiskus preparātus, par kuru efektivitāti esmu pārliecinājusies ilgstošā praksē. Iesnu apturēšanai pirmām kārtām nepieciešama C vitamīna deva.
Lielisks C vitamīna avots ir upeņu sula, kas vienādās devās sajaukta ar uzvārītu, karstu ūdeni, kam pievienota tējkarote medus. Upeņu eliksīru dzer lēni, vienlaikus kājas sildot uz sakarsēta sāls. Tā ir efektīva terapija, kuras laikā tiek dziedināta deguna blakusdobumu iekšējo gļotu mikroflora.
Kā gatavot sāls kompresi kājām? Ņem kilogramu sāls, uzkarsē uz sausas pannas un pēc tam ieber plānā spilvendrānā vai dabiska auduma maisiņā. Sāls termosu novieto uz gaļas dēlīša, uzvelk kājās vilnas zeķītes, un no pusstundas līdz stundai tur kājas uz sakarsētā sāls maisiņa. Procedūras laikā kājas var pārsegt ar plānu vilnas segu vai audumu. Siltuma efekts caur pēdām pa venozajiem asinsvadiem nokļūst elpceļos, atver vaļā aizliktos kanāliņus, un kļūst vieglāk elpot. Procedūru ieteicams veikt trīs vakarus, un iesnas būs kā ar roku atņemtas.
Pēc kāju sildīšanas ieteicams katrā nāsī ar pipeti iepilināt divus pilienus kliņģerīšu eļļas. To var iegādāties aptiekā, bet var pagatavot arī mājas apstākļos. Litra burkā saber kliņģerīšu ziedus, saspiež un aplej ar rafinētu saulespuķu eļļu. Pēc tam aizvāko un uzlējumu tur saulē vai gaismā četrdesmit dienas, ik dienu sakratot. Tad izkāš caur marlīti, iepilda sterilās, izkarsētās burciņās un ar pipetīti pilina katrā nāsī pa divām pilēm no rīta un vakarā. Degunā var pilināt arī aptiekās nopērkamo amaranta eļļu, kas īpaši vērtīga pret hroniskām iesnām. To var pilināt degunā arī bērniem. Dzīvības enerģija, kas ir unikālajā amaranta augā sarkanā krāsā, caur asinsvadu kapilāro sistēmu nonāk dziļi mikrofloras gļotās un tās atveseļo. Savā praksē labus rezultātus esmu panākusi, iesnas ārstējot arī ar rīcina eļļu. Tajā esošais dzīvības eliksīrs spēcina, ārstē un atver vaļā šūnas. Deguna blakusdobumu iekaisuma dziedināšanai iedarbīga ir arī smiltsērkšķu eļļa kopā ar propolisa eļļu. Šīs eļļas var iegādāties aptiekās un firmā ES Saule.
Līdztekus minētajām manipulācijām deguna blakusdobumus vēlams skalot ar Humer jūras sālsūdeni vai paša gatavotu sāls ūdeni. Deguna iekšējo mikrofloru attīra arī dabisko zāļu uzlējumi – sarkanā āboliņa, aveņu vai pelašķu tēja. Nāsis – vispirms vienu, tad otru – ar pipetīti skalo pamīšus ar sarkanā āboliņa, aveņu un pelašķu tēju. Nenovērtējama loma veselības uzlabošanā ir arī asinszāles tējai, kas tīra mazos kapilārus, asinsvadus un organismu kopumā. Ar to var skalot gan nāsis, gan lietot iekšķīgi. Ņem trīs ziedus un divus kātiņus asinszāles, aplej ar simts gramiem uzvārīta, divas minūtes atdzesēta ūdens, pēc tam uzliek tasīti un notur piecpadsmit minūtes. Pēc tam izkāš biezumus un dzērienu lēnām izdzer. Asinszāles tēju var dzert, sildot kājas uz sāls spilventiņa. Saaukstēšanās gadījumā kājas var karsēt arī vannā, kurai vienādās devās pievienota dzeramā soda un rupjais sāls.
Tāpat var turēt kājas siltā ūdenī, kam pievienotas ēteriskās eļļas, piemēram, baltegles, dižegles, priedes, lavandas ēteriskā eļļa. Efektīva ir arī mentola eļļa, kas atvēsina iekšējos iekaisušos audus un šūnas.
Bērnam, kam aizlikts deguntiņš, jādzer silts dzēriens, kura sastāvā ir C vitamīns, kas caur elpceļiem nonāk deguna blakusdobumā un dziedina gļotas. Var dzert arī upeņu dzērienu, kas samaisīts ar novārītu ūdeni, uzkarsētu aveņu dzērienu, ar siltu ūdeni atšķaidītu greipfrūtu dzērienu, kā arī piparmētru tēju. Saslimšanas gadījumā vērtīgs ir medus, bišu maize, bērnam var dot izsūkāt medu arī no šūnām. Košļājot medus šūnas, tiek attīrītas siekalas, dziedinātas iekaisušā deguna blakusdobumu gļotas, un drīz vien deguntiņš atnāk vaļā. Medus košļājamā gumija trenē arī žokli un zobiņus.
Iesnu gadījumā saviem pacientiem rekomendēju dzert ārstniecisko augu tējas. Īpaši vērtīgas ir salvijas lapu, kumelīšu ziedu, priežu pumpuru, mārsila lakstu, dzeltenās māllēpes un Islandes ķērpju tējas. Māllēpe, piemēram, iekļūst dziļi gļotās, nomierina un sabalansē infekcijas radītos traucējumus, savukārt mārsila uzlējums atveseļo gļotas, mazina trauksmi mazajās nervu saknītēs un noņem kairinājumu – slimnieks kļūst mierīgāks, mazinās rejošais klepus.»
Kartupeļu bankas pret klepu
«Deguna blakusdobumu iekaisums bieži vien izraisa klepu, jo infekcija nonāk elpceļos un kairina rīkli, balseni, traheju. Veidojas faringīts, hronisks gļotādas iekaisums, kas bieži vien pievienojas iesnām vai augšējo elpceļu iekaisumam. Saslimšanu veicina aukstu, karstu vai kaklu kairinošu ēdienu, dzērienu lietošana. Pieaugušajiem to var izraisīt arī smēķēšana. Faringīta pazīmes ir sausuma, skrāpēšanas, dedzināšanas sajūtas rīklē. Parādās vieglas sāpes, rīkles gļotāda ir sārta, klāta ar staipīgiem vai strutainiem atdalījumiem. Hroniska iekaisuma gadījumā rīkles gļotāda var būt sausa un bāla. Gļotainu atdalījumu uzkrāšanās aizdegunē rada nepieciešamību atklepot un atkrēpot, īpaši no rīta. Var būt nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra. Līdzīgas pazīmes ir arī laringītam. Pārmērīgs kairinājums vai infekcija var radīt balsenes iekaisumu, izraisot funkcionālus balss saišu traucējumus – tās pietūkst un sāp. Balss izklausās aizsmakusi, dažreiz ir grūti parunāt. Ja konstatētas laringīta vai faringīta pazīmes, sākas smakšana, rejošs klepus, steidzami jāvēršas pie ģimenes ārsta vai jāsauc ātrā palīdzība, lai laikus sāktu medikamentozu ārstēšanu un slimība nepārietu bronhīta vai plaušu iekaisuma stadijā. Hronisks bronhīts savukārt var pāriet astmatiskā bronhītā.
Es saviem klientiem iesaku efektīvus dabas līdzekļus, ar kuriem skalot rīkli, balseni, traheju. Vienu mazo bērnu karotīti lugola šķīduma pievieno simts gramiem silta ūdens, sajauc un gārgalējot skalo rīkli, balseni un traheju tik ilgi, līdz glāze tukša. Pēc tam ar lugola šķīdumu var iesmērēt rīkli un mēli, ja tā ir iekaisusi. Lugola šķīdumu var iegādāties aptiekās. Iekaisumu mazina arī sarkano biešu sula. Ņem svaigu sarkano bieti, sarīvē, izspiež sulu un uzsilda. Glāzei sulas pievieno vienu ēdamkaroti galda etiķa, sajauc un skalo rīkli, balseni, traheju. Kaklu ar šiem šķīdumiem skalo pārmaiņus – vienu dienu no rīta skalo ar lugola šķīdumu, bet vakarā – ar sarkano biešu sulas maisījumu, bet otrā rītā – gārgalē ar sarkano biešu sulu, bet vakarā kaklu skalo ar lugola šķīdumu. Šī procedūra attīra gļotas no infekcijas, sēnītēm, kas rīklē, balsenē un trahejā veido abscesus, un rada viegluma sajūtu elpceļos. Dziedināšanā palīdz arī inhalācijas, kas gatavotas no ārstnieciskiem augiem un ēteriskām eļļām. Kumelīšu, aveņu, upeņu un pelašķu drogu novārījumam pievieno divus pilienus priedes, egles, dižegles vai baltegles eļļas. Inhalācijas vēlamas vakarā pirms miega, lai naktsmieru netraucē elpas trūkums un rejošs klepus. Elpceļus nomierina arī uzvārīts piens. Glāzei vārīta piena pievieno daiviņu smalki sakapāta ķiploka, patur 15 minūtes un dzer trīs vakarus pēc kārtas. Noņem rejošu klepu, mīkstina rīkles, balsenes un trahejas saistaudu kairinājumus arī daudziem labi zināma vecvecmāmiņu recepte: uzvārītam pienam pievieno pustējkaroti sviesta, tējkaroti medus un naža galu sodas. Siltu pienu nedrīkst dzert, ja ir augsta temperatūra, toties var elpot inhalācijas, pilināt degunā eļļu, sūkāt karameles Silvasept ar bioloģiski aktīvām egles skuju ekstraktvielām.
Nomierina, noņem kairinājumu, iekaisumu, aizsmakumu, mazina klepu arī sūkājamās konfektes, kam pievienots Islandes ķērpja, mentola vai eikalipta ekstrakts. Karameles ražo Latvijā, un tās var iegādāties aptiekās un uzņēmumā ES Saule.
Cīņā ar saaukstēšanos, vīrusiem, faringītu un laringītu palīdz C vitamīns, kas ir augļos. Bagātīga citrona deva ir citronā. Citrona šķēlīti ieliek krūzē, aplej ar karstu ūdeni, klāt pievieno ingveru un medu. Vērtīgs dziednieks ir arī greipfrūts, kam vienādās devās pievienots medus. Bērnam dod pa vienai tējkarotei divreiz dienā, pieaugušajiem – pa ēdamkarotei divreiz dienā, aplejot ar māllēpes, mārsila, Islandes ķērpja un ceļtekas uzlējumu. Tā pagatavošanai ņem trīs pirkstos šķipsniņu no katras drogas, ieber 300 gramu krūzē, aplej ar uzvārītu, divas minūtes atdzesētu ūdeni. Krūzei uzliek tasīti un ļauj 15 minūtes ievilkties. Pēc tam biezumus izkāš, dzērienu lieto kopā greipfrūtu sīrupu.»
Veselības eliksīrs
«Es saaukstēšanās, vīrusinfekciju un gripas gadījumā lietoju vienkāršu, bet efektīvu recepti, ko esmu iemācījusi arī saviem tuvākajiem un iesaku pacientiem. Ņem trīs lielas laurlapas, ieliek 300 gramu krūzē un aplej ar uzvārītu, vienu minūti padzesētu ūdeni, lai no auga izdalās antioksidanti. Pēc tam divas minūtes ļauj ievilkties un pievieno vienu tējkaroti sviesta un vienu tējkaroti medus. Tad uzliek tasīti un patur piecas minūtes. Kad sastāvdaļas ievilkušās, veselības eliksīram pievieno naža galu piparu, visu sajauc un notur vēl piecas minūtes. Pēc tam izņem laurlapas, un dzērienu siltu izdzer. Brīnumainais veselības eliksīrs, kas palīdz cīnīties ar gripas vīrusu, iekaisumu, kairinājumu kaklā, gļotās, bronhos un plaušās, jālieto trīs vakarus. Tas palīdz izdalīties krēpām un gļotām, attīra bronhu kanālus, elpceļus un mazina iesnas.
Efektīva dziedināšanas metode ir kāju pēdu iekšējā ieloka masēšana ar ziedi, kas ražota uz priežu, propolisa, egles vai dižegles bāzes. Pēdas var iesmērēt arī ar Evijas ziedi. Pēdas iekšējais ieloks saistīts ar plaušu un bronhu saknēm, elpceļiem, kā arī ar deguna blakusdobumu, tāpēc, pēdas kārtīgi iemasējot ar ziedi, plaušu un bronhu sakne tiek bagātināta ar skābekli, atveras elpceļi un sākas atveseļošanās process.
Pēdas var smērēt katru vakaru, līdz pāriet klepus.
Kartupeļu bankas, ko man uz krūtīm lika mamma, ar ko es ārstēju savus bērnus un iesaku mazbērniem saslimšanas gadījumā, palīdz ārstēt faringītu un laringītu, tās ir efektīvs līdzeklis bronhu, plaušu sakņu un elpceļu atveseļošanas procesā. Nevārītus kartupeļus ar mizu nomazgā, sagriež divus milimetrus biezās šķēlēs, pēc tam uz sausas pannas no abām pusēm uzkarsē. Tad bērna krūtis līdz saules pinumam iesmērē ar medu, virsū uzliek uz pusēm pārlocītu marli un kā krelles saliek siltus kartupeļus. Tiem pārklāj celofāna plēvi, lai ilgāk saglabājas siltums, un pāri pārliek frotē dvieli. Kartupeļu kompreses tur pusstundu. Procedūras laikā siltums caur marli un medu nonāk elpceļos un tos atveseļo. Kad kartupeļus noņem, krūtis nomazgā ar siltu ūdeni un iesmērē ar kādu no minētajām ziedēm, ko lieto pēdas iekšējam ielokam. Pēc tam uzvelk siltas zeķītes un pidžamu. Pēc trim vakariem klepus būs kā ar roku atņemts. Šo procedūru iesaku arī pieaugušajiem. Kartupeļu kompreses nedrīkst likt uz vēža skartas vietas vai augstas temperatūras gadījumā. Krūtis nedrīkst karsēt arī akūta bronhīta vai plaušu iekaisuma gadījumā.
Pirms tapa šī recepte, mani apciemoja Inta no Cesvaines, kas pirms gada pēc vēža operācijas un ķīmijterapijas sāka dziedināties pie manis. Viņai bija izoperēts audzējs ceturtajā stadijā. Mēs cītīgi strādājām. Viņa man rakstīja, zvanīja, vairākas reizes brauca pie manis uz Rīgu, un mēs kopā neatlaidīgi gājām uz mērķi. Veicot analīzes, pirmo reizi pozitīvas izmaiņas netika konstatētas, otro un trešo reizi tās jau apstiprināja pozitīvas tendences, bet beidzamo reizi marķējumā nekas vairs neliecināja par ļauno slimību. Kad Intas kundze ieradās pie manis, mēs kopā norausām prieka asaras no vaigiem. Novēlu daudziem tik pacietīgi strādāt ar sevi, cīnīties ar slimību un uzvarēt. Tā ir balva ārstiem, Intai, man, manai palīdzei Zaigai, bet īpaši Dievam. Jo bez dievpalīga būtu grūti uzveikt nopietno slimību. Inta kā burve palīdzēja uzburt brīnumu, bet es kā otiņa piedalījos šajā brīnumā.»
