• Dziedātāja Ieva Sutugova atklāj savu labsajūtas formulu

    Labsajūta
    Agnese Meiere
    Agnese Meiere
    1. novembris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Ieva Sutugova
    Foto: Ieva Andersone
    Ieva Sutugova
    Dziedātāja Ieva Sutugova ir emociju cilvēks, tāpēc lielāko labsajūtu viņai sniedz mūzika un dzeja, kas izpurina dvēseli. Taču arī ķermeni nedrīkst atstāt novārtā!

    Dziedāšana

    Daudzi cilvēki žēlojas par to, ka viņiem nepatīk pašu darbs, bet ar mani ir pilnīgi pretēji – dziedāšana mani iedvesmo un paceļ spārnos. Sevišķi labi jūtos, ja darba ir ļoti daudz – koncerts pēc koncerta, vēl pa starpai pati ko organizēju.

    Reizēm nepaspēju ne paēst, ne izgulēties…

    Šad tad pat aizmigt nevaru, cik strauji pa galvu šaudās domas. Bet tādos brīžos patiešām jūtu, ka dzīvoju un mana dzīve ir ko vērta.

    Krustmeitas

    Neizsīkstošu prieku un gaišumu dzīvei piešķir manas krustmeitas Elza un Emīlija. Tā kā meiteņu mammas – manas māsas – ģimene ir baptisti, oficiālu krustvecāku bērniem nav. Taču morāli pilnīgi noteikti esmu viņu krustmāte. No dzimšanas līdz triju gadu vecumam meitenes kopā ar manu māsu dzīvoja laukos pie mammas. Vasarās viņas krietni izauklējos arī es, tas ir ļoti patīkams pienākums.

    Mūsu kopīgais rituāls ir rokenrola dejošana. Meitenes pa vienai ņemu padusē un kārtīgi izšūpoju te uz vienu, te otru pusi, griežamies un virpuļojam. Taču pēdējā laikā dejot rokenrolu kļūst arvien grūtāk, jo meitenes kārtīgi ēd.

    Mājās redzamā vietā man stāv bildīte, kur abas ir astoņus mēnešus vecas. Mani bumbulīši!

    Džezs

    Man ļoti patīk džezs, kas ir arī mana specialitāte, mācoties mūziku. Kad jūtos nomākta vai bēdīga, zinu, kurš disks man jāklausās un kura tieši dziesma jāuzliek. Piemēram, bēdīgos brīžos klausos Ellas Ficdžeraldas Flying home. Taču tādos brīžos nekādā ziņā nedrīkstu klausīties Billijas Holidejas dziesmas, kas pašas par sevi ir ļoti smeldzīgas un lēnas.

    Ja gribas emocijas izdzīvot līdz mielēm, izslēdzu gaismu un vienkārši klausos. Ja nepieciešams, arī paraudu. Taču pēc dabas esmu diezgan dzīvespriecīga, tāpēc raudāšana manās mājās ir reta parādība. Savulaik palasīju džeza dziedātāju biogrāfijas, kas ir diezgan traģiskas, un pēc tam katru dziesmu uztvēru pavisam citādi.

    Ja ir kāds kreņķis, klausos vienu dziesmu vairākkārt. Mirklī, kad attopos – esmu ļāvusi diskam skanēt tālāk –, saprotu, ka sirdssāpes izgaisušas!

    Arī pati labprāt dziedu un nākotnē vēlos dziedāt džezu. Vienīgais, kas mani nomāc, – kā es varu labi dziedāt džezu, ja pirms manis ir dzīvojusi Ella Ficdžeralda…

    Dzeja un žurnāli

    Man ļoti nepatīk lasīt grāmatas, jo man tās šķiet par garu. Laika ir tik maz, bet jāizdara ļoti daudz – nevaru atļauties dārgās stundas tērēt grāmatām. Toties man ļoti patīk lasīt žurnālus – mājās man to ir kaudzēm. Piemēram, no vāka līdz vākam izlasu IEVAS STĀSTUS.

    Pēdējā laikā esmu atradusi vēl labāku risinājumu – lasu dzeju, precīzāk, Zinaīdas Lazdas daiļdarbus. Katrs viņas dzejolis ir kā mazs stāsts – tajā ir gan sākums, gan kulminācija, gan beigas. Ja, kādu biezu grāmatu izlasot, iepazīts tikai viens stāsts, dzejas grāmatā izlasu desmitiem stāstu un par katru vēl ilgi, ilgi domāju.

    Peldēšana

    Stihija, kas mani patiešām saista, ir ūdens. Vasarā peldos gandrīz katru dienu. Pat aizņemtākajā laikā atrodu brītiņu, lai aizskrietu līdz jūrai. Vienīgi žēl, ka nevaru vairs Mangaļos atrast pludmali, kurā biju reiz bērnībā. Tā bija burvīga! Bet, iespējams, tādas ir tikai bērnības atmiņas…

    Ziemā, rudenī un pavasarī apmeklēju baseinu. Pilnīgi jūtu, kā ūdens aizskalo visas manas raizes, problēmas un, protams, sniedz arī enerģiju.

    Roku labsajūta

    Gluži nejauši atklāju Mary Kay persiku roku skrubi. Māsa bija to nopirkusi, bet nelietoja. Tam bija tik laba smarža, ka pamēģināju vienreiz, otrreiz un pavaicāju māsai, vai tiešām viņai tik ļoti to vajag… Tā tiku pie šī brīnišķīgā līdzekļa, kas ādu padara gludu un zīdainu. Sākotnēji skrubi lietoju aptuveni divas trīs reizes nedēļā, tagad to daru gandrīz katru dienu – tik ļoti man tas patīk.

    Sejas maska un ķermeņa jogurts

    Koncertu grims, man šķiet, krietni bojā ādu. Lai tā atpūstos, negribu lietot kādus specifiskus līdzekļus. Vienīgais, ar ko palutinu savu seju, – ir vīnogu kauliņu maska. To uzklājot, maska sacietē un pārvēršas plēvītē, kas vēlāk no sejas vienkārši jānoplēš. Tikko kā sāku šo līdzekli lietot, izdomāju izjokot māsu. Uzklāju uz sejas masku, kas ir tumši sarkanā krāsā, un saucu, ka esmu apdedzinājusies solārijā. Māsa, protams, neuzķērās…

    Pēc dušas savu augumu palutinu ar ķermeņa jogurtu. Tam ir neuzbāzīga, gandrīz nemanāma smarža un pavisam viegla konsistence. Āda tiek mitrināta, un es jūtos sevi palutinājusi.

    Matu veselība

    Jau bērnībā biju dzirdējusi: jo retāk mazgā matus, jo mazāk tie taukojas. Mana friziere apstiprināja – tas patiešām nav mīts. Tāpēc brīvākā nedēļā nolēmu norūdīt savus matus un izturēju sešas dienas, tos nemazgājusi. Kopš tā laika mati tiešām taukojas daudz mazāk.

    Problēma, ar ko saskaras garu matu īpašnieces, – plūksnā un dalās matu gali. Taču arī šim nolūkam esmu atradusi līdzekli – Avon serums matu galiem. Pati neticēju, bet tiešām – matu gali šķeļas daudz mazāk un ir daudz gludāki nekā iepriekš.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē