• Šobrīd

    weather img

    Rīga +21°C

    Vidusjūras diēta kapsulās
    Cardioace logo

    Dzejnieka Ulža Bērziņa sieva Jeļena Staburova: Es nevaru sev to piedot

    Dzejnieks
    Aiva Kanepone
    Aiva Kanepone
    13. maijs
    1 komentārs

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: No izdevniecības "Žurnāls Santa" arhīva
    Tieši Ulža, nevis Ulda, jo dzejnieks Uldis Bērziņš neatzina līdzskaņu nemiju. 17. maijā, viņa dzimšanas dienā, Maskavas ielas pagalmam vajadzētu būt pilnam cilvēku, vīnam vajadzētu līt pāri glāžu malām, un pa vidu būtu Uldis ar dzeju, dziļām asprātībām un smiekliem acu kaktiņos. Pat tā īsti neticas, ka 24. martā viņš ir devies uz Dzejnieku debesīm. «Viņš vienkārši izslīdēja man no rokām,» teic Ulža sieva Jeļena Staburova.

    2019. gada pavasarī, kad Uldis saņēma Literatūras gada balvu, gribējām viņu aicināt uz interviju, taču viņš nebija sazvanāms. Zvanīju jums un uzzināju, ka viņš ir nopietni slims. Divus gadus Uldis Bērziņš bija pazudis no publiskās telpas. Kas notika šajā laikā?

    Divus gadus un trīs mēnešus. 2019. gada 6. janvārī viņš nonāca slimnīcā ar plašu insultu. Martā mēs viņu pārvedām mājās, un ārsti teica, ka cerību nav. Tomēr mēs ar Uldi sākām cīņu. Uldis gan fiziski, gan prāta ziņā bija ļoti spēcīgs, un lēni un pamazām viņam izdevās panākt redzamu progresu. Vispirms viņš varēja fizioterapeita pavadībā staigāt ar kruķiem un pēc tam pat mazliet paiet pats, bez atbalsta. Pagājušā gadā no Amerikas atbrauca mūsu sens draugs, mākslinieks Jānis Jākobsons – viņam uzticoties, Uldis ar Jāni kopā sāka iet laukā no mūsu pagalma un ar kruķiem staigāt pa ielām.

    Cilvēkam, kuram ārsti solīja ātras beigas, tas bija fantastisks sasniegums!

    Jānis pie viņa nāca katru dienu kā uz darbu, un parasti tas beidzās ar konjaka glāzīti.

    Visvairāk laika aizgāja ārstēšanai, tomēr šo to Uldis šajos divos gados paguva izdarīt un pieredzēt. Iznāca viņa grāmata ukraiņu valodā, viņš sagaidīja savus dzejoļus poļu valodā. Saņēma Latvijas Literatūras gada balvu.

    Nodeva izdevniecībai grāmatas Zālamana sakāmvārdi tekstu, uzrakstīja tai jaunu priekšvārdu un sagatavoja publicēšanai sava drauga turku dzejnieka Ataola Behramoglu krājumu. Turpināja studēt ķīniešu valodu. Uldim bija ļoti spēcīgas smadzenes, par spīti insultam. Varēju tikai brīnīties par viņa atmiņu – es vienu reizi iztulkoju ķīniešu teikumu, un viņš to atcerējās.

    Un vēl pa šo laiku piedzima un par divgadnieku izauga vēl viens mazbērns – Izidors Ignats. Uldim tas ļoti palīdzēja dzīvot tālāk.

    Un kas notika liktenīgajā 24. martā?

    Uldis vienkārši izslīdēja man no rokām, un es nevaru sev to piedot. Vienā brīdī viņam kļuva grūti elpot. Acīmredzot sirds. Es saucu ātros, un man teica, ka viņiem jau desmit gadu vairs neesot kardiologu brigāžu – kaut gan pirms diviem gadiem mēs tādu esam saukuši. Ātrie atbrauca, bet tad Uldis vairs neelpoja.

    Šis ir tāds nelabvēlīgs laiks ārstu izsaukšanai. Es nebiju gatava tādai pēkšņai aiziešanai.

    Piedodiet, negribēju jūs saraudināt. Jautāšu ko citu – kāds īsti jūsu vīrs bija kā cilvēks, kā personība?

    Viņš bija īpašs. Uldim bija fantastiska erudīcija valodās, literatūrās, reliģijās. Visu šo mēnesi pēc viņa aiziešanas man ļoti pietrūkst iespējas uzdot jautājumus un uzreiz saņemt atbildes.

    Viņam bija maz intereses par dzīves kvalitāti. Uldis nebija ērts ceļabiedrs – jebkurā situācijā viņam brieda tas, ko es saucu par vārsmu priekšnojautu. Tad viņš varēja aizmirst par līdznācēju un pēkšņi pazust. Viņa draugam Ataolam ir tāds brīnišķīgs teiciens: «Kur ir Uldis? Ulža atkal nav!» Viņi kopā iet, un pēkšņi Uldis ir kā izkusis. Tā kādreiz, divatā ejot pa mežu, Uldis ir pazaudējis mazo Ansi. Tikai atnācis uz mājām, kur viņam jautāja par Ansi, saprata, ka bērna nav.

    Dzejnieks Jānis Rokpelnis Bērziņu dižuma ziņā salīdzinājis ar Raini. Kā bija dzīvot kopā ar ģēniju?

    Mēs abi nācām no nepilnām ģimenēm, tāpēc mums katram bija problemātiski veidot savu ģimenes dzīvi. Es mūsu ģimenes dzīvi raksturotu kā pretrunās balstītu saticību. Uldis dažreiz mani sāpināja, un es vairākkārt gribēju šķirties. Vienu reizi pat aizgājām līdz tiesas namam, bet viņš bija tik labs, tik asprātīgs, tik brīnišķīgs, ka bija vien jānāk atpakaļ.

    Ar Uldi bija grūti, jo viņš lidoja pa dzīvi pēc saviem impulsiem. Bet ar viņu bija arī ļoti vienkārši un viegli, jo viņam pilnīgi svešas bija tādas īpašības kā skaudība, skopums un mantkārība, un viņš nekad nav runājis sliktu par kādu cilvēku. Viņš bija sirsnīgs, devīgs, žēlsirdīgs un sentimentāls. Varbūt sentimentalitāte zināmā mērā ir latviešu īpašība? Un ļoti maigs savās ģimeniskajās izpausmēs.

    Visu interviju ar dzejnieka Ulža Bērziņa sievu Jeļenu Staburovu lasi žurnālā Ieva, kurš preses tirdzniecības vietās pieejams no 12. maija.

    • Aktuāli: kā ceļosim šovasar? Tūrisma jomas speciālisti iesaka, kas noteikti jāņem vērā, sākot plānot ceļojumus
    • Intervija ar dziedātāju Renāru Kauperu: «Es vairs nelielos ne ar ko, tas periods ir izdzīvots. Klusi pateicībā novērtēju to, kas ir..»
    • Kā sevi un ģimeni pasargāt no kiberzagļiem un hakeriem, ja strādā no mājām
    • Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova: «Sapratām, ka mūsu mīlestība ir tā vērta, lai abi mainītos.»
    • Kādu trenci izvēlēties šopavasar
    • «Esmu pārliecināta – ja tā visa, nebūtu, Uldim nebūtu insulta.» Saruna ar dzejnieka Ulža Bērziņa atraitni profesori Jeļenu Staburovu
    • Saules krēmi – atrodi tieši sev piemērotāko!
    • Kā balkonu pārvērst par mājīgu vietiņu
    • Steidzies gatavot siltumnīcu tomātu un gurķu stādīšanai!
    • Seriāls Šķirtene meklē vīru. Kāpēc mīla beidzās, vēl īsti nesākusies?
    • Kā pagatavot lakšu pesto
    Ieva nr19

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    1 komentārs

    haralds elceris
    to, ka līdzskaņu miju nepielietot īpašvādos īsākos par 3 zilbēm, valodnieki izdomāja Padumjo Savienības okupācijas laikā un ārzemu latvieši to neuzskatīja par saistošu, ja vispār pamanīja. tagad mīļā miera labad abas formas tiesīgas uz līdzāspastāvēšanu. es kopš laika gala jautājumu risinu tā, ka katram Uldim nojautāju, kā viņam labāk savs vārds ģenitīvā. par Uldi Berziņu šaubu nebija. nu nelāga, ka Komentāros nevar pievienot mājaslapu saites.

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+