Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Tā ir liecība, ka laulības izjukšana nebija paredzēta.
– Es arī tā domāju. Viņš negaidīja, ka varu spert tik ātru un radikālu soli. Bet man nāca apskaidrība, ka, izrādās, četrdesmit gadu uz šo vīrieti esmu lūkojusies rožainā gaismā, redzējusi vien to, ko gribēju redzēt. Jā, var jau uzskatīt, ka esmu maita, bet man neder šādas attiecības. Ar mani tā nevarēs! Man ir ārkārtīgi izteikta pašcieņa, nodevību nepiedodu. Un es zināju, ka šķiršanās ir jāpanāk straujā tempā, pāris mēnešos.
Neviens jurists neticēja, ka izdosies.
Par laimi, bija laulības līgums. Racionāla esmu vienmēr. Jau pirmajā dienā izveidoju testamentu un atcēlu visas valdes. Jo uzskatu, ka pārstāvu ne vien sevi, bet arī savas meitas. Kas lai zina, kā Jānim dzīvē būs tālāk, varbūt entās sievas, entie bērni… Bet to, ko līdz šim esam piedzīvojuši, sagādājuši, nopelnījuši, tas ir gan man, gan abām manām meitām.
– Pamodās ellīga pašaizsardzības čūska…
– Droši vien. Notāre arī man teica: «Tev gan ir iekšas!» Jā, ir! Neesmu dumja sieviete. Loģika ir mana stiprā puse.
Šobrīd ar bijušo vīru jau varu komunicēt viegli, manī tas vairs neizraisa neko. Pat varu viņam teikt paldies, jo beidzot esmu atguvusi sevi, beidzot dzīvoju sev.
Es taču nekad nebiju dzīvojusi sev!
Vecāki izšķīrās, kad man bija vienpadsmit gadu, mamma ļoti pārdzīvoja, un es no tās dienas pildīju glābējas lomu: gatavoju ēst, rūpējos par sadzīvi. Mamma bija zobu tehniķe, agri no rīta gāja, vēlu vakarā nāca… Pēc tam ilgus gadus veltīju sevi vienīgi vīram, bērniem, mazbērniem. Nē, pa vidu man bija arī šādi tādi biznesi, vienmēr esmu sekojusi politikai, ekonomikai… Bet kopumā biju labais izpalīgs. Uzupurējos, organizēju pasākumus, braucienus, arī vīru esmu glābusi… Jā, protams, pati vien vainīga.
Kā teica mana psihoterapeite, enerģētiķe: tu esi nevis no viņa izšķīrusies, bet viņu apglabājusi.
– Un kā ir tagad?
– Daru tikai to, kas patīk man. Ir milzīga atšķirība.
Visu interviju lasi Santa+ vai žurnāla Pērle jaunākajā numurā!
