• Šobrīd

    weather img

    Rīga +15°C Daļēji apmācies, Z vējš, 3.09 m/s

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Daugavpils Skrošu rūpnīca – izzinošs tūrisma objekts Latgalē

    Tūrisms
    Elvita Ruka
    20. jūlijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Daugavpils Skrošu rūpnīca
    Foto: No Daugavpils Skrošu rūpnīcas arhīva
    Daugavpils Skrošu rūpnīca
    Pieminekļu jomā Latgale dominē ar baznīcu torņiem un krustiem, taču šajā reģionā ir arī izcils industriālais mantojums. Daugavpils izceļas gan ar impērijas laika militāro apbūvi, gan ar kādu rūpniecības ūnikumu – Skrošu rūpnīcu, kas nu jau kļūst par izzinošā tūrisma objektu un strādā joprojām.

    Apaļš kļūst, līstot no torņa

    Ideja tikusi novērota dabā. Kad kādai Anglijas baznīcai dedzis tornis, acīgs vīrs pamanījis, ka izkusušais jumta materiāls krītot maina formu – no lāsītēm kļūst par bumbiņām. Ne jau uzreiz un perfektām, bet tomēr… Industriālās revolūcijas laikā šis novērojums bija zelta vērtē. Dedzīgais vīrs sāka eksperimentus, kam pakļāva visas ģimenes mieru. Lai atrastu pareizo augstumu, no kura krītot metāla lodītes kļūst apaļas (vai tuvu tam), censonis virs sava nama uzcēla torni, izlauza griestus vairāku stāvu augstumā un izraka šahtu mīkstajā smilšakmenī zem grīdas.

    Eksperimentos tika veikti izmēģinājumi ar dažādiem materiāliem, temperatūru, augstumu. Gaisa un uguns stihijai pievienojās ūdens, jo topošo skrošu lietum bija jākrīt īpašā akā. Fizika, ķīmija, mehānika – viss saaudās ar spītīgu neatlaidību un vēlmi panākt rezultātu, kas pēc vairāku gadu darba arī neizpalika. Sers Viljams Vats 1782. gadā patentēja metodi, ar kuru tika iegūta perfekti apaļa munīcija – skrotis un renkuļi. Divi galvenie parametri šajā procesā ir augsts tornis un dziļa aka, bet pa vidu – tik daudz precīzu zināšanu un mākas!

    Līdz ar skrotīm izgudrotājam sākās naudas lietus, kas iekārdināja arī citu valstu rūpniekus.

    DSR arhīvs. Krītot metāla gabaliņi kļūst apaļi.

    1884. gadā Minskas fabrikants M. Reslers saņem atļauju Daugavpilī atvērt skrošu ražotni, kuras celšanai tiek izvēlēta pilsētas augstākā un sausākā vieta. Ražošanas telpas tiek izvietotas dažādos līmeņos, bet svina liešanai tiek uzbūvēts 28 metrus augsts koka tornis ar grezniem vējrādītājiem, kas kļūst par pilsētas panorāmas zīmi. No citām pilsētas ražotnēm rūpnīca atšķiras ar svina ievešanu no attāliem Krievijas reģioniem, kamēr citi strādā ar vietējiem materiāliem. Sākotnēji rūpnīcā ir trīs līdz septiņi darbinieki, kas izgatavo skrotis, plombas un svina loksnes. 1911. gadā koka tornis nodeg, tā vietā uzcelts šobrīd redzamais – no mūra un 32 metrus augsts (cietis karā, bet atjaunots). Līdz Pirmajam pasaules karam ražošanas apjomi strauji pieaug, un gadā tiek saražots pat 70 tonnu skrošu – Daugavpils fabrika ir viena no četrām, kam jāapgādā visa Krievijas impērija.

    Vienmēr aktuāli

    Turpmākā vēstures gaitā rūpnīca iziet cauri visiem laikmeta griežiem, taču darbību nepārtrauc. 1924. gadā tā atjauno darbu kā pirmā Latvijas skrošu un svina apstrādāšanas fabrika, bet pēc īpašnieka nāves to 1938. gadā nopērk Centrālā savienība «Turība» un pārdēvē par Skrošu fabriku, veic dažādus uzlabojumus, kas veiksmīgi tiek nākamajiem īpašniekiem – padomju valstij. Līdz 1993. gadam tā ir Latvijas Patērētāju savienības pārziņā un šajā ilgajā laika posmā piedzīvojusi dažādas pārbūves un paplašināšanos. Atjaunošanas izrāviens ir pagājušā gadsimta vidus, kad jau 1953. gadā rūpnīca strādā trīs maiņās un gadā tiek izliets 500 tonnu skrošu, kas aizceļo uz malu malām – Sibīriju, Karēliju, Mongoliju.

    Šobrīd mainījies ir arī rūpnīcas statuss un misija.

    2011. gadā uzņēmumu iegādājās A. Staks, kas jau pēc gada iniciēja muzeja atvēršanu un ekskursantu uzņemšanu ražošanas cehā. Paralēli rūpnīcā notika pasūtījumu pildīšana – joprojām tiek ražotas deviņu veidu lodes gludstobra ieročiem, kā arī 32 veidu patronas pneimatiskajiem ieročiem, renkuļi un skrotis. Tomēr mērķtiecīgākā un rezultatīvākā darbība ir industriālā mantojuma saglabāšana, kas Daugavpils skrošu rūpnīcu jau padarījusi slavenu pasaules mērogā. Kā gan ne, ja kopīgiem spēkiem esam saglabājuši vienīgo tūristiem atvērto munīcijas ražošanas rūpnīcu, kurā atrodas Eiropā vecākais, joprojām strādājošais skrošu liešanas tornis!

    Skolēniem te ir dzīva eksakto zinību paraugstunda, ģimenēm – saturīga laika pavadīšana, grupām – interesanta ekskursija atraktīvu, erudītu un aizrautīgu gidu pavadībā, vēl citiem – iespēja skrošu lietu apcerēt gan kā mehānikas, fizikas un ķīmijas procesu gala produktu, gan spocīgi romantisku vēstījumu no pagātnes, kad ražošana vēl bija radošs process. Apmeklētāji var aplūkot skrošu ražošanas telpas un uzkāpt tornī, apskatīt piederumus un iekārtas, taču pats skrošu liešanas process tiek parādīts filmā. Ar savām autentiskajām vērtībām un mērķtiecīgo saglabāšanas koncepciju DSR ilgstoši ir veiksmīga NKMP finansējuma saņēmēja – par ārkārtas līdzekļiem 2020. gada nogalē ir atjaunoti unikālā torņa logi.

    Pandēmijas situācijas pozitīvās blaknes šajā piemineklī ir vēl divas. Pirmkārt, ļoti pieaugusi apmeklētāju interese (vasarā strādāts bez atelpas), otrkārt – bijuši jau trīs lieli pasūtījumi, kad katrā izlietas 2–3 tonnas skrošu. Rezultāts apliecina, ka viss darbojas, bet industriālajam piemineklim tas ir galvenais dzīvotspējas garants. Kopā ar pētnieku un gidu Pāvelu Kazaķeviču šim objektam ir izziņas un pozitīvu emociju potenciāls arī turpmāk!

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+