• Šobrīd

    weather img

    Rīga +21°C Skaidrs, D/DA vējš, 2.06 m/s

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Brīvprātīgo meklētāju stāsti: Pievērsiet uzmanību cilvēkiem jums apkārt, sargājiet tuviniekus un ieklausieties bērnos!

    Drošība
    Aiva Alksne
    Ievas Padomu Avīze
    Ievas Padomu Avīze
    13. februāris, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Kad pazūd bērns, mamma, tētis, māsa, brālis vai draugs, pēdējās cerības, lai viņu atrastu, bieži tiek liktas uz brīvprātīgajiem meklētājiem. Stāsta organizācijas bezvests.lv pārstāve Olga Ušakova

    Organizācija bezvests.lv ar pazudušo cilvēku meklēšanu Latvijā nodarbojas jau 12 gadus. No mazas organizācijas, kas apvienoja četrus pirmos šī darba darītājus, viņi ir izauguši līdz 150 cilvēku apvienībai. Šajos gados veiktas 1000 meklēšanas operācijas un atrasti 130 cilvēki.

    Organizāciju bezvests.lv izveidoja tās vadītājs Aleksandrs Faminskis. Viņa draugu ģimeni bija piemeklējusi nelaime – bija pazudusi meita –, un Aleksandrs iesaistījās meklēšanā. Diemžēl stāstam nebija laimīgas beigas, taču Aleksandrs saprata – lai gan ar pazudušo cilvēku meklēšanu valstī nodarbojas gan policija, gan glābēji, šī joma līdz galam tomēr nav aptverta. Ir nepieciešami brīvprātīgie, kas varētu palīdzēt. Cilvēki atsaucās, un lēnām izveidojās organizācija, kas tieši ar to arī nodarbojas – meklē pazudušus cilvēkus.

    Meklē gan dzīvos, gan mirušos

    Salīdzinoši nesen Latviju pāršalca ziņa, ka bezvests.lv brīvprātīgie meklē pirms astoņiem gadiem pazudušu bērnu. Pazušanas brīdī Jānim bija 11 gadu. Tajā rudenī viņš kopā ar savu draugu Vladimiru aizbēga no slimnīcas Rēzeknē. Pēc vairākiem gadiem Vladimirs atzinās: Jānis noslīcis purvā… Pirmo ekspedīciju purvā Krāslavas rajonā bezvests.lv komanda veica pirms trim gadiem. Toreiz līdz bīstamā purva dzelmei nolaidās bezvests.lv ūdenslīdēji, kuri zem ūdens nemanīja nekādas dzīvības pazīmes – ne zivis, ne augus. Tad arī radās cerība, ka skābekļa trūkuma dēļ zēna ķermenis zem ūdens varētu būts saglabājies.

    «Pirmajā reizē netika izmantota speciālā zemūdens tehnika. Bet tieši tā parādīja, ka dzīvība purvā tomēr ir – tur dzīvo zivis. Zemūdens tehnika ieraudzīja to, kas nebija redzams cilvēka acij. Taču arī tajā reizē Jāņa ķermeni neizdevās atrast. Meklēšana atkārtoti tika noorganizēta šogad jūlija sākumā – brīvprātīgie jau nedēļu iepriekš devās uz norādīto vietu, kur nopļāva zāli, izveidojot iebraukšanai vajadzīgo koridoru un sagatavojot vietu nometnei. Jāņa mirstīgās atliekas no purva tika izceltas.

    Tāpat 2020. gada jūlija sākumā brīvprātīgie Krāslavas novadā, Cārmaņa ezerā atrada pirms diviem gadiem pazudušā Antona mirstīgās atliekas. Vīrieša meklēšanas operācija notika pēc vietējās policijas lūguma, un viņa mirstīgās atliekas tika atrastas ar ehokameru un zemūdens robota palīdzību.

    «Uz notikuma vietu atbrauca Antona radinieki – māte un brāļi –, viņi varēja atvadīties, atrast mierinājumu, jo dzīvot neziņā par sava tuvinieka likteni ir ļoti grūti,» stāsta bezvests.lv dibinātājs un vadītājs Aleksandrs Faminskis. «Mums bieži jautā, kādēļ mēs meklējam jau mirušus cilvēkus? Tādēļ, lai tie, kas viņus mīlējuši, beidzot rastu mierinājumu un varētu cilvēcīgi atvadīties.

    Pat ienaidniekam nenovēlēsi dzīvot neziņā par sev tuva cilvēka likteni. Katru dienu domāt, varbūt viņš ir dzīvs un sauc pēc palīdzības.»

    Bezvests.lv brīvprātīgie meklē gan mirušos, gan dzīvos. Piemēram, pērnvasar Preiļos pazuda 22 gadus vecais Aglonas iedzīvotājs Aleksis. Pēc radinieku stāstītā bija zināms, ka, iespējams, puisis tās pašas dienas rītā ap pulksten 12 bija plānojis no autoostas doties uz mājām Aglonā.

    Brīvprātīgie sociālajos tīklos izziņoja Alekša pazīmes, lūdzot atsaukties ikvienu, kas zina Alekša atrašanās vietu vai citu informāciju, kas var palīdzēt meklēšanā. Pateicoties cilvēkiem, kuri dalījās ar informāciju, Aleksi pēc piecām dienām izdevās atrast dzīvu un veselu.

    Diemžēl ne visi meklēšanas darbi ir ar laimīgām beigām. Tā pērn vasarā bezvests.lv komanda atkārtoti meklēja pazudušo Dzidru (86 gadi). Sirmgalve bija aizgājusi sēņot Olaines novadā, un kopš tā laika neviens nezināja, kur viņa atrodas. Pazušanas dienā sirmgalvi bezvests.lv meklēja kopā ar policiju un zemessardzi, tika izmantoti divi droni ar termokamerām, tostarp drons, kuru organizācijai bezvests.lv dāvināja Aizsardzības ministrija.

    Tika apsekota samērā liela teritorija, pārbaudītas siltās vietas, kuras varēja redzēt ar dronu palīdzību. Meklēšanas darbus apgrūtināja applūdušie ceļi un biezais mežs. Diemžēl sievieti atrast neizdevās. Pēc laika bezvests.lv brīvprātīgie atkārtoti pārmeklēja mežu, kā arī izmantoja dronu, bet atrast sievieti neizdevās arī šoreiz.  «Bija maz cerību, ka atradīsim, bet pārbaudīt vajadzēja,» toreiz teica bezvests.lv vadītājs un dibinātājs Aleksandrs Faminskis.

    Kas ir šie brīvprātīgie?

    «Visi esam parasti cilvēki. Ikdienā strādājām savu algoto darbu. Mūsu vidū ir visdažādāko profesiju pārstāvji. Galvenais, kas mūs visus vieno, ir vēlme palīdzēt nelaimē nonākušajiem cilvēkiem un viņu tuvajiem. Ikviens var kļūt par bezvests.lv brīvprātīgo un pievienoties mums,» saka Olga Ušakova.

    Organizācijas biedri ir gan strādnieki un būvnieki, gan vadītāji, juristi, psihologi… Katrs nāk no savas jomas, un tas palīdz kopējā darbā.

    Piemēram, Jevgeņijs ir 41 gadu vecs rīdzinieks, kurš bezvests.lv darbojas kopš 2016. gada. Ikdienā viņš ir vadītājs IT uzņēmumā, bet bezvests.lv darbojas kā ūdenslīdējs, meklēšanas grupas instruktors un meklēšanas drona operators. Viņa loma katru reizi ir atkarīga no konkrētā meklēšanas pasākuma.

    «Bezvests.lv es piebiedrojos, jo gribēju savas prasmes un iemaņas izmantot sabiedrības labā. Kopā ar draugu atbraucu meklēt purvā pazudušo sirmgalvi, un tā arī ar draugu te darbojamies. Sieva mani atbalsta pat tad, kad es nakts vidū ierodos mājās un no manis birst zirnekļi, skujas un viss kaut kas, kas salasīts mežā vai purvā. Ezis – tā mani sauc bezvests.lv, lai atvieglotu sarunas, kuras mēs nodrošinām ar rācijas palīdzību. Jevgeņiju mēdz būt daudz, bet Ezis tikai viens. Katram biedrības dalībniekam ir savs izsaukuma vārds,» stāsta Jevgeņijs.

    Savukārt 32 gadus vecais Konstantīns organizācijā darbojas kopā ar savu vācu aitusuni Dekameronu – viņš ir meklētājs un kinologs. «Ikdienā es esmu dienesta kinologs – varu būt noderīgs un kādam palīdzēt arī ārpus darba.  Arī suņa attīstībai meklēšanas pasākumi ir noderīgi. Es ne tikai strādāju par kinologu, bet arī visu savu brīvo laiku veltu šai lietai un droši varu teikt: visa mana dzīve cieši saistīta ar kinoloģiju. Manam sunim, kuru pilnā vārdā sauc Dekameron Solo Rigoletto, ir pieci gadi.

    Viņš jebkurā diennakts laikā ir kaujas gatavībā, un, ja braucu viens, Dekamerons mēdz apvainoties.

    Viņš ir mans uzticamais draugs, ar viņu nav bail pat tumšā mežā – mēs vienmēr aizstāvēsim viens otru,» lepojas Konstantīns.

    Katram organizācijā tiek piemeklēts lauciņš, kur viņš var darboties ar pilnu atdevi un būt noderīgs. «Lielākā organizācijas vērtība, protams, ir mūsu cilvēki – brīvprātīgie. Bet līdztekus tam arvien vairāk, cik tas ir iespējams, sākam izmantot mūsdienās pieejamās tehnoloģijas. Cenšamies attīstīties līdz ar progresu arī šajā virzienā. Mums ir prieks, ka šobrīd esam pietiekami labi tehniski ekipēti.

    Tehnoloģijas ir neaizstājams palīgs mūsu ikdienā. Piemēram, dronus izmantojam, meklējot cilvēkus, –  varam apsekot plašas teritorijas no gaisa.

    Meklējot cilvēkus ūdenī, ļoti palīdz mūsu brīvprātīgo rīcībā esošās zemūdens ehokameras un roboti. Ārkārtīgi noderīgi ir suņi. Atrodot cilvēka mirstīgās atliekas, suņi par to ziņo vienkārši. Rej. Dažkārt, pārmeklējot visu kartē atzīmēto teritoriju, noieti desmit un divdesmit kilometri.

    Bieži vien pazudušu cilvēku meklēšana asociējas ar fizisku darbību, bet gribētos pieminēt mūsu telefona līnijas operatorus. Viņi ir tie, kuri atbild uz cilvēku zvaniem, atbalsta, sniedz padomus. Tieši ar šo posmu sākas pazudušā cilvēka meklēšana. Telefona operatori apkopo svarīgāko informāciju, uz kuru pamatojoties tiek plānotā tālākā rīcība,» stāsta Olga Ušakova.

    Dienā operatori pieņem vidēji no septiņiem līdz desmit zvaniem. «Bieži paši zvanītāji neiedomājas pastāstīt lietas, kas var izrādīties ļoti svarīgas. Piemēram, ja uzzinām, ka pēdējā laikā cilvēka uzvedībā bija vērojamas izmaiņas, pat tas mums var iedot pavedienu, pie kā ķerties, – kas varēja notikt, kur cilvēku meklēt… Dažreiz izdodas cilvēku atrast, pat neizejot no mājām. Runājot ar radiniekiem, mēģinām saprast, kur pēdējā brīdī cilvēks bijis, ar ko komunicējis. Ja tas ir bērns, vai esat apzvanījuši klasesbiedrus, tuvākos draugus, viņu vecākus? Kur bērns mēdz iet? Bieži ar jautājumu palīdzību izdodas dot impulsu vecākiem. Saņemot šo informāciju, vecāki sāk rīkoties, un viss nokārtojas – bērns atrodas.»

    Kāpēc pazūd cilvēki?

    Pazūd bērni, pusaudži, pieaugušie un vecāka gājuma cilvēki, diemžēl no tā neviens nav pasargāts. Iemesli ir dažādi. Tagad ir ogu un sēņu laiks, un daudzi apmaldās mežā. Ir apstākļu sakritības, nejaušības, īpaši, ja runa ir par bērniem, – uz sekundi novērsies, un viņš jau kaut kur aizskrējis. Ir emocionālais faktors – cilvēks dažreiz grib pazust, un diemžēl tā tas arī notiek. Protams, ir nelaimes gadījumos cietušie, kā arī klaiņotāji bērni. Labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa pazudušo tiek atrasti sveiki un veseli.

    Bērni klaiņotāji nereti viena gada laikā šajā sarakstā nonāk pat piecas reizes.

    Ir cilvēki, kas atrodas ārzemēs, kurp dodas prom no parādu jūga, nesamaksātiem rēķiniem vai meklējot labāku darbu un dzīvi. Citi sastrīdas ar radiniekiem un vienkārši grib, lai viņiem liek mieru.

    Diemžēl vairāki meklētie tiek atrasti miruši, un viss liecina, ka tā ir bijusi pašnāvība. Gados veci cilvēki aiziet bojā, nespējot saviem spēkiem atrast palīdzību. Vardarbīga nāve tiek konstatēta nelielam pazudušo skaitam. Diezgan maz no šiem gadījumiem ir tādi, kur ir aizdomas par noziegumu.

    «Kā rada pieredze, visplašāko sabiedrības rezonansi gūst gadījumi, kad runa ir par nepilngadīgajiem. Bet nenoliedzams ir fakts, ka sabiedrība tomēr kļūst vērīgāka, atsaucīgāka un līdzjūtīgāka. Mēs vērojam, ka arvien vairāk cilvēku iesaistās un gatavi palīdzēt. Un mēs par to nevaram nepriecāties. Tāpēc vēlreiz vēlamies atgādināt – nepaejiet garām cilvēkam uz ielas, ja redzat, ka viņš ir manāmi uztraucies, dezorientēts,  un viņa uzvedība jums šķiet aizdomīga – viņam tik tiešām var būt vajadzīga palīdzība.

    Nenovērsiet uzmanību no saviem bērniem – nav svarīgi, vai esat sabiedriskā vietā, mežā vai savā pagalmā.

    Nekautrējieties zvanīt un sniegt informāciju gadījumos, kad jums šķiet, ka esat redzējis cilvēku, kuru meklē, pat ja neesat droši pārliecināts, ka tas ir viņš. Pievērsiet uzmanību cilvēkiem jums apkārt, sargājies savus tuviniekus, ieklausieties savos bērnos, interesējieties par viņu dzīvi un problēmām. Rūpējieties par saviem mīļajiem,» aicina Olga Ušakova.    

    Kāpēc brīvprātīgie reizēm neizbrauc uz meklēšanu mežā vai apkārtnē?

    Atbild organizācijas bezvests.lv dibinātājs Aleksandrs Faminskis

    1. Nav piesaistes punkta, no kura sākt meklēšanu. Piemēram, jaunietis vai cilvēks spēka gados devies pastaigāties pilsētvidē vai laukos nakts vidū nezināmā virzienā un pēc tam nav atgriezies. Nav ne pēdējās telefona atrašanās vietas punkta, ne citu faktu, kas liecinātu par cilvēka pēdējo atrašanās vietu.

      Uzskatām, ka šādā situācijā nav pamatoti mums pašiem kā organizatoriem doties un vēl aicināt citus brīvprātīgos pārmeklēt teritorijas, ja nav zināms mērķis un aptuvenais virziens. Mums praksē ir gadījumi, kad pazudušais cilvēks noiet pat divdesmit, trīsdesmit kilometrus kājām vien, nemaz nerunājot par dažādām transporta iespējām vai gadījumiem, kad pazudušais uzrodas citā pilsētā vai pat citā valstī. Tāpēc visam ir jāpieiet saprātīgi – arī tad, kad tuviniekiem sāpēs gribas zemi rakt, lai tikai pazudušo atrastu.
    2. Pazudušā cilvēka tuvinieki nav paši vērsušies pie mums, bet mūs aicina kaut kādas trešās personas, sūtot tikai linkus no citu personu profiliem vai pārpublicējot Valsts policijas ziņas (mums pat ir šādi pastāvīgie klienti). Šādā situācijā mēs lūdzam, lai pazudušā cilvēka tuvinieki paši ar mums sazinās, jo tikai personīgā kontaktā var noskaidrot visu nepieciešamo informāciju par pazudušo un iespējamiem rīcības variantiem un motīviem, kas ir pamats cilvēka meklēšanu vispār sākt.
    3. Tuvinieki paši nevēlas iesaistīties meklēšanā. Diezgan bieži ir situācijas, kad tuvinieki (mēs šeit nedomājam pašus tuvākos, kas, iespējams, ir stresa stāvoklī) nevēlas personīgi iesaistīties meklēšanā. Mums ir daudz gadījumu, kad, piemēram, dēls saka – man mamma pazuda tālā Vidzemes pilsētā pirms mēneša, es tagad nevaru, aizbrauciet pameklēt. Vai arī – man onkulis pazuda Jelgavā, pameklējiet viņu, bet es tagad no Rīgas nevaru aizbraukt un tuvākā laikā negribēšu. Šādās situācijās mēs jautājam, ko pats tuvinieks ir izdarījis, lai atrastu pazudušo, un ko viņš gaida no brīvprātīgajiem, tādiem pašiem cilvēkiem kā viņš.
    4. Pazudušais cilvēks var nodarīt kaitējumu brīvprātīgo veselībai un/vai dzīvībai. Mums praksē ir bijuši daudzi gadījumi, kad pazudušais cilvēks ilgstoši lietojis alkoholiskās vai narkotiskās vielas, kā rezultātā viņam radušies uzvedības traucējumi, kas apdraud apkārtējos, kā arī daudzi gadījumi, kad persona ir iepriekš izdarījusi noziedzīgus nodarījumus un diemžēl mums jāpieņem smags lēmums neiesaistīties meklēšanā.
    5. Sazinoties ar Valsts policiju, tiek izteikts lūgums konkrētās personas meklēšanā neiesaistīt sabiedrību, jo tas var kaitēt izmeklēšanas interesēm. 
    6. Meklējamais cilvēks atrodas brīvības atņemšanas iestādē un izvēlējies par to neziņot tuviniekiem. Arī šādu gadījumu ir samērā daudz, un arī par tiem ne mēs, ne policija nevienu nedrīkst informēt, ja cilvēks nolēmis tuviniekiem par brīvības atņemšanu nepaziņot.
    7. Pazudušais ir sveiks un vesels, bet nevēlas kontaktēties ar tuviniekiem. Arī bieži izplatīta situācija.
    8. Mēs visi strādājam algotā darbā vai savos uzņēmumos katru dienu un esam tikai brīvprātīgie, kas brīvā un ne tik brīvā laikā meklē pazudušos cilvēkus. Darba dienu vakaros mēs izbraucam tikai trijos gadījumos:
    • ja pazudis bērns,
    • ja pazudis cilvēks ar īpašām vajadzībām,
    • ja pazudis vecs cilvēks.

    Diemžēl, lai kā mēs arī gribētu, bet lielākoties mēs nevaram pēc darba laika beigām pulksten 17.30 vai 18.30 sēsties mašīnā, pusotru stundu braukt līdz Pļaviņām vai Bauskai un tad pulksten 19 vai 20.30 sākt meklēt cilvēku, kas ir pieaudzis un spēka gados.

    Mums ir jādomā arī par tiem brīvprātīgajiem, ko mēs vēlā vakara stundā vai naktī vedam iekšā mežā, purvainās vietās, bieži vien bez lukturiem un atbilstošiem zābakiem tiem, kas, labas gribas vadīti, atbrauc pirmoreiz, un mums viņi bez traumām ir jāizved ārā. Un nākamajā dienā visiem ir jābūt darbā, un, iespējams, vēl iepriekšējās dienas vakarā jānoliek gulēt bērni.

    Ja pazudis tuvinieks, labs draugs vai paziņa

    Droši zvani bezvests.lv brīvprātīgajiem, un viņi no sirds palīdzēs. Tālrunis 22084084. Bezvests.lv ir vienīgā Latvijā reģistrētā organizācija, kas nodarbojas ar pazudušo cilvēku meklēšanu. Visas darbības tā iepriekš saskaņo ar Valsts policiju, lai netraucētu izmeklēšanas interesēm un nenodarītu kaitējumu.

    Pirms zvanīt bezvēsts.lv un lūgt palīdzību, par notikušo obligāti jāinformē policija. Pirms sākt meklēt cilvēku, organizācija vienmēr pārbaudīs, vai policija ir saņēmusi no jums iesniegumu.

    Aplikācija bezvēsts.lv

    Mobilajā telefonā ikvienam ir iespējams bez maksas dažu minūšu laikā lejuplādēt lietotni bezvests.lv. Ja, nedod Dievs, ar cilvēku kaut kas atgadīsies, piemēram, viņš apmaldīsies mežā un telefonam baterija ies uz beigām, viņš varēs nospiest SOS pogu un lūgt pēc palīdzības, vienlaikus norādot savu atrašanās vietu.

    Palīgā saucienu saņems cilvēks, kas lietotnē būs norādīta kā kontaktpersona. Taču vienlaikus šī informācija kā trauksmes ziņojums nonāks arī organizācijas bezvests.lv datu bāzē.

    Ja ar trauksmes ziņotāju būs atgadījies kas nelāgs un tuvinieki lūgs palīdzību brīvprātīgajiem meklētājiem, glābēji savā arhīvā varēs šos datus sameklēt, un uzsākt meklēšanu būs krietni vieglāk un ātrāk. Būs pieejama informācija par vietu, kur ir atradies cilvēks brīdī, kad tika nospiesta SOS poga. Lieki piebilst, ka visa informācija un cilvēka dati ir konfidenciāli un izmantoti tiek tikai tajā brīdī, kad saņemts paziņojums par cilvēka pazušanu.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+