Baltkrievijas opozīcijas līderes – kas viņas ir?

Baltkrievija
Aiva Kanepone
Aiva Kanepone
Ieva
Ieva
22. oktobris, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Veronika Cepkalo, Svetlana Tihanovska un Marija Koļesņikova
Foto: Shutterstock
Veronika Cepkalo, Svetlana Tihanovska un Marija Koļesņikova
Likās, ka tā var notikt tikai filmās vai grāmatās – sievietes, kuras varu nemaz nevēlas, iegūst milzīgu tautas atbalstu un kļūst par reālu draudu diktatoram. Šovasar viņas visas trīs – Svetlana Tihanovska, Veronika Cepkalo un Marija Koļesņikova – kļuva par Baltkrievijas demokrātijas simbolu. Kas īsti ir šīs trīs sievietes?

Tulkotāja Svetlana audzina dēlu un meitiņu un pati sevi sauc par mājsaimnieci, Marija ir mūziķe, Veronika – interneta tehnoloģiju speciāliste un divu puisēnu mamma. Vēl pirms gada nevienai no viņām pat sapņos nerādījās, ka reiz kļūs par opozīcijas līderēm. Taču Baltkrievijas valsts prezidenta vēlēšanās, kur savu sesto termiņu bija dzelžaini ieplānojis Aleksandrs Lukašenko, piedalīties izlēma viņām tuvi vīrieši: opozīcijas blogeris Sergejs Tihanovskis, diplomāts un valsts darbinieks Valērijs Cepkalo un uzņēmējs un mecenāts, bijušais Belgazprombank prezidents Viktors Babariko. Sergejam Tihanovskim vēlēšanu komisija neatļāva pat vākt parakstus kandidēšanai, Viktors Babariko tautas provizoriskajās aptaujās jau bija kļuvis par visvairāk atbalstīto amata kandidātu, bet otrs populārākais aiz viņa bija Valērijs Cepkalo. Tagad divi no viņiem atrodas apcietinājumā, bet viens, bēgot no aresta, emigrējis no valsts. Tāda ir Baltkrievijas demokrātija, kur Lukašenko sev piešķīris gandrīz neierobežotas pilnvaras.

17. jūlijā, kad Viktors un Valērijs bija nocelti no skrejceļa, tika izveidots apvienotais štābs – Valērija sieva Veronika, Sergeja sieva Svetlana un Viktora štāba vadītāja Marija. Izlēma tālākajā cīņā atbalstīt Svetlanu, kura kandidēja vēlēšanās vīra vietā. Bija plāns: ja Svetlanu ievēlēs, rudenī rīkos atkārtotas vēlēšanas, kur piedalīsies visi trīs no cīņas izmestie līderi, un piedalīties atļaus arī Lukašenko.

To, kādi bija 9. augusta vēlēšanu patiesie rezultāti, mēs nezinām, jo tie, visticamāk, tika viltoti. Taču šo triju sieviešu aģitācijas pasākumos Baltkrievijas pilsētās piedalījās tūkstoši, 30. jūlija mītiņā Minskā – pat 63 tūkstoši cilvēku. Trīs vīrieši līdz vēlēšanām netika, jo Lukašenko viņus uztvēra nopietni, bet vienu pretinieku viņš sākumā nenovērtēja stereotipiskās dzimumu izpratnes dēļ.

Vēl pavasarī viņš publiski izteicās: skaidrs, ka par prezidentu nekļūs bāba, mums nav tāda valsts un nav tāda konstitūcija! 

Bet vasarā trīs opozīcijas līderes un viņu simboli – sirds, dūre un uzvaras zīme – kļuva par hitu gan sociālajos tīklos, gan medijos. «Mēs ticam, ka sieviete nav otrās šķiras cilvēks, un gribam pierādīt tagadējai varai, ka konstitūcija attiecas arī uz sievietēm un ļauj sievietei kļūt par valsts prezidenti,» viņas teica intervijās. Kandidāte Svetlana Tihanovska arī neslēpa, ka viņai nav nekādu ambīciju. «Jūs visi zināt – Svetlana Tihanovska nav politiķe. Man nav pārmaiņu programmas Baltkrievijai, bet tāda ir vīriešiem, kuriem tika liegts kandidēt. Man nav vajadzīga vara. Es gribu būt blakus vīram un bērniem un cept tālāk savas kotletes!» tā viņa atzinās mītiņā Gomeļā.

Neatkarīgie politologi vērtēja, ka opozicionāru spēks šoreiz ir tieši viņu vājums. «Viņu runas nav profesionālas, viņām trūkst pieredzes, un ir sajūta, ka viņas nav savā vietā, bet tieši ar to ir spēcīgākas par profesionāliem oratoriem. Viņas nerunā par programmām, bet par sapņiem un simboliem, un ar to ir stiprākas par tiem, kuriem ir programmas. Viņām nav ambīciju un personīgas ieinteresētības, un tāpēc cilvēki viņām tic un uztver kā savējās. Un spēcīgais alfa tēviņš, mačo un valdnieks Lukašenko sabiedrības acīs viņām zaudē,» uzsvēra politoloģe Natālija Vasilēviča.

Pēc dažu tiešsaistes aptauju datiem, priekšvēlēšanu periodā Lukašenko guva tikai 3% atbalstu. Taču jau tad tika prognozēts – lai kādi būtu skaitļi, tik un tā tiks pasludināta Lukašenko uzvara. To, kas notika vēlēšanu dienā, mēs zinām – Lukašenko paziņoja, ka uzvarējis ar 80% balsu, bet Svetlana Tihanovska ar 10% palikusi otrā aiz viņa.

Varbūt likumīgā prezidente

SVETLANA TIHANOVSKA ir jauno laiku zvaigzne, šogad viņa nominēta Nobela Miera prēmijai, un 10. septembrī Lietuvas Seims pasludināja, ka Svetlana ir likumīgā Baltkrievijas valsts prezidente.

Svetlana nāk no Mikaševiču ciemata Brestas apgabalā, izaugusi daudzdzīvokļu mājā. Viņas mamma bija pavāre bērnudārzā Sniegpulkstenīte, bet tētis šoferis dzelzsbetona rūpnīcā. Divpadsmit gadu vecumā viņu Černobiļas bērnu projekta ietvaros nosūtīja padzīvot nelielā Īrijas ciematiņā Roskrejā. Pēc tam Svetlana Baltkrievijā ar zelta medaļu pabeidza vidusskolu, absolvēja svešvalodu fakultāti Pedagoģiskajā institūtā un strādāja par tulci. Studiju laikā viņa, kura nemēdz apmeklēt klubus, kopā ar draudzenēm devusies uz kādu naktsklubu un nejauši iepazinusies ar tā īpašnieku. Tas bija Sergejs Tihanovskis, un nu viņiem abiem ir desmitgadīgs dēls un piecgadīga meitiņa.

Uzņēmējs Sergejs Tihanovskis ir opozicionārs, kurš veidoja politiskus bloga ierakstus. Šogad viņš izlēma kandidēt vēlēšanās, bet netika pat līdz atļaujai sākt vākt parakstus, jo viņu aizturēja. Dokumentus vīra vietā mēģināja iesniegt Svetlana, bet vēlēšanu komisija tos nepieņēma.

Tad, lai paustu atbalstu vīram, viņa pieteica pati sevi.

Kad brīvībā iznāca Sergejs, cilvēks ar harismu un daudziem sekotājiem, un sāka atbalstīt sievu, Svetlana savāca 146 tūkstošus parakstu un varēja reģistrēties par kandidāti. Viss sāka kļūt nopietni, un 29. maijā Svetlanas atbalsta pasākumā Sergeju arestēja – it kā par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Viņš joprojām ir cietumā, apsūdzēts par naida kurināšanu, masu nekārtību organizēšanu, nesankcionētiem pasākumiem, uzbrukumu OMON darbiniekiem un citiem grēkiem. Kad Sergeju apcietināja, Svetlana ieslēdzās istabā, lai bērni neredz, un aiz bezspēcības raudāja. Saņēmusi draudu zvans, ka viņai bērnus atņems, Svetlana izlēma viņus aizvest drošībā uz Lietuvu. Pirms vēlēšanām arī daļa Svetlanas komandas tika aizturēta, un pati viņa nakti pirms vēlēšanām drošības pēc nepavadīja savās mājās. «Jūs domājat – man nav bail? Man katru dienu ir bail!» viņa publiski atzinās kādā no mītiņiem.

Savā pirmsvēlēšanu programmā Svetlana Tihanovska solīja sarīkot jaunas demokrātiskas vēlēšanas, sarīkot referendumu, lai atjaunotu Baltkrievijas 1994. gada konstitūciju, samazināt valsts vadītāja pilnvaras un ierobežot valdīšanas termiņa laiku, atbalstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību, solīja arī citas svarīgas lietas.

Kad tika paziņots par Lukašenko uzvaru, Svetlana pieprasīja pārskaitīt balsis un iesniedza sūdzību. Viņai bija gara saruna ar drošībniekiem, bet pēc tās parādījās videoieraksts, kurā Svetlana ar nodurtu galvu no lapas lasa aicinājumu protestētājiem neiet ielās, jo neviena dzīvība neesot tā vērta. Pēc tam Svetlana pazuda. Atradās Lietuvā – visticamāk, viņa tikusi deportēta no Baltkrievijas.

Veronika dibina fondus

Izskatīgā gaišmate VERONIKA CEPKALO ir interneta tehnoloģiju menedžere un politiskā aktīviste. Veronika nāk no Mogiļevas, studējusi starptautiskās attiecības un biznesu, strādājusi kompānijai Microsoft, audzina divus puisīšus, Pjotru un Andreju, un lepojas ar vīru Valēriju Cepkalo, kurš bijis diplomāts un Baltkrievijas vēstnieks ASV, bijis arī Lukašenko padomnieks, bet pēc tam ar Amerikas pieredzi pats izveidojis Augsto tehnoloģiju parku. Beidzamajos gados gan viņa biznesam tika likti šķēršļi.

Valērijs pieteicās kandidēt vēlēšanās, taču, kad paraksti bija savākti, vēlēšanu komisija paziņoja, ka to vairums neesot derīgi.

Pēc tam Valērijs no draugiem uzzināja, ka viņu iecerēts apcietināt un apdraudēti ir arī bērni.

Aizbraukt no Baltkrievijas Valērijs ar bērniem paguva pēdējā brīdī – tagad pret viņu ierosināta krimināllieta par kukuļņemšanu un viņš izsludināts meklēšanā. Vīra iesākto pārņēma Veronika, kas pievienojās Marijai Koļesņikova un Svetlanai Tihanovskai.

Vēlēšanu dienā arī Veronika Cepkalo pameta Baltkrieviju. Tagad viņa uzturas Polijā un sākusi veidot starptautiskos fondus, lai palīdzētu baltkrievu tautai. Par Veronikas politisko briedumu gan Eiropā daudzi šaubās, jo viņa vairākkārt izteikusies, ka cer uz Putinu, kurš kā inteliģents un izglītots cilvēks nostāšoties Baltkrievijas tautas pusē.

Flautiste Marija

Blondu zēngalviņu, vienmēr sarkani krāsotām lūpām, harismātiska un izaicinoša – no kurienes MARIJA KOĻESŅIKOVA tāda nolaidusies Lukašenko diktatūras valstī? Izrādās, viņa mācījusies un vairākus gadus dzīvojusi Vācijā. Marija ir flautiste un diriģente, Minskā pabeigusi Mūzikas akadēmiju un sākusi aizrauties ar feminisma idejām. Varbūt tāpēc, ka viņa kursā bija vienīgā meitene un bieži nācās klausīties, ka sievietei nav ko niekoties tik grūtā profesijā, bet jāgatavojas kļūt par labu sievu. Pēc tam Marija iestājās mūzikas augstskolā Štutgartē, dzīvoja Vācijā, bet uz Baltkrieviju braukāja veidot starptautiskus projektus.

Marija nav precējusies, un Baltkrievijā patīk mēļot un minēt viņas orientāciju, bet viņa par to nebēdā.

Mūsdienīga sieviete, kuras Instagram kontam ir 77 tūkstoši sekotāju un kura aizraujas ar vējdēļiem.

Marijas vecāki ir inženieri, un tēvs savulaik dienēja uz zemūdenes, bet pēc tam strādāja par pasniedzēju Aviācijas koledžā. Kad pirms gada sirds operācijas laikā nomira Marijas mamma, viņa atgriezās Baltkrievijā, lai būtu kopā ar tēvu, sāka strādāt kultūras centrā par māksliniecisko direktori. Ar baņķieri Viktoru Babariko viņa bija iepazinusies kādā projektā, aizrāvās ar viņa idejām un kļuva par viņa vēlēšanu kampaņas koordinatori. Taču 18. jūnijā Babariko arestēja un vēlāk apsūdzēja par nodokļu nemaksāšanu un kukuļdošanu. Tad Marija ar degsmi iesaistījās Svetlanas Tihanovskas kampaņā, pēc vēlēšanām – protesta akcijās.

Pirmoreiz Mariju apcietināja jau vēlēšanu priekšvakarā, taču izlaida – esot sajaukuši ar kādu citu. Tajā laikā valsti pameta Veronika Cepkalo, tad aizbrauca arī Svetlana Tihanovska, un augusta vidū no trim opozīcijas līderēm Baltkrievijā bija palikusi tikai Marija Koļesņikova. 16. augustā Minskā notika vērienīgs mītiņš, kur Marija uzstājās ar runu, pilnu ar kaismīgiem epitetiem, valdošo varu viņa salīdzināja ar sagrabējušu dranduļetu. Pēc dažām dienām tika izveidota Koordinācijas padome, kurā liela nozīme bija Marijai. Un tā nu septembra sākumā Marija bija kļuvusi par visietekmīgāko opozīcijas līderi no tiem, kas palikuši Baltkrievijā un vēl brīvībā. Viņa arī bija galvenais avots Rietumu medijiem par notikumiem Baltkrievijā. Skaidrs, ka tā nevarēja palikt! 7. septembrī Marija pazuda. Gaišā dienas laikā viņu ar varu iesēdināja mikroautobusā ar uzrakstu Sakari. Pazuda arī divi citi opozicionāri – Ivans Kravcovs un Antons Rodņenkovs. Pēc tam atklājās, ka viņus visus trīs ar varu mēģināja deportēt uz Ukrainu. Marija paguva mašīnā saplēst savu pasi un tās gabaliņus izmest caur logu. Ivans Kravcovs un Antons Rodņenkovs pēc tam preses konferencē no Ukrainas Mariju nosauca par varoni. Tagad Marija Koļesņikova ir ieslodzījumā, un viņas advokāte informējusi, ka Marijas veselība pasliktinās.

Tātad tagad divas no drosmīgā Baltkrievijas sieviešu trio no dzimtenes emigrējušas, bet trešā ieslodzīta cietumā. Tomēr Lukašenko vara ir sākusi plaisāt.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+