Baiba Zīle: Man tolaik šķita — negribu kļūt tāda kā māte

Intervijas
Ineta Meimane
Ineta Meimane
25. septembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No privātā arhīva
Rakstniece Baiba Zīle ir diplomēta filozofe un juriste. Viņa strādā Eiropas Centrālajā bankā Frankfurtē un slepeni glezno. «Esmu absolūts nākotnes cilvēks, par pagātni daudz nedomāju. Nav jāskatās atpakaļ, bet jāpriecājas par to, kas ir.»

Baiba ir žurnālistu bērns. Viņas mamma ir rakstniece un žurnāliste Monika Zīle, tēvs – kādreizējais radio žurnālists Aivars Zīle. No septiņu gadu vecuma Baiba rakstīja dienasgrāmatu. Dienasgrāmatā esot pierakstīts arī trakais laiks, ko šodien Baiba dēvē par pusaudzes dumpi. Ar jauno literātu nometņu bohēmu, šņabja dzeršanu, Grebenščikova klausīšanos un 300 stundu sarunām par Borhesu un Mamardašvili… Ar strīdēšanos, ar bēgšanu no mājām…

Varam vien iztēloties, ko juta sabiedrībā cienītā žurnāla Padomju Latvijas Sieviete redaktore, kurai no mājām aizbēgusi vienīgā meita.

Vienkārši – vienā jaukā dienā pazudusi, par savām gaitām neatstādama ne rakstu galiņa. «Biju ar puisi kārtējā dzejnieku tusiņā, un izdomājām, ka brauksim ar vilcienu uz Cēsīm, kur strādāja viņa brālēns. Tāds impulss. Zīmīti neatstāju, mobilo nebija, piezvanīt mammai varēju tikai no telefona automāta, bet pat negrasījos, jo – kāpēc gan, ja zinu, ka viņa uzreiz teiks – nekur nebrauc. Ar puisi, kurš mammai nepatīk – deviņpadsmitgadīgs bezdarbnieks. Mamma gribēja izcilnieku.

Vai man bija mīla? Afēra un visīstākais stulbums, nevis mīla. Un ārkārtēja necieņa pret vecākiem. Tas, ko ar saviem gājieniem toreiz nodarīju mammai…

Globāli man tolaik šķita – negribu kļūt tāda kā māte. Un tie viņas romāni, man likās, ir galīgi garām – kaut kāds sieviešu pļampampam… Vajadzēja paiet ilgam laikam, līdz ar mammu spēju izrunāties kā pieaudzis cilvēks. Pat trīsdesmit gados vēl biju stulba. Kādu gan eņģeļa pacietību vajadzēja manai mātei, lai sagaidītu, kad man atnāks prāts. Par to mammu apbrīnoju. Nezinu, kā pati ko tādu spētu izturēt.»

Visu rakstu lasi žurnālā Ievas Stāsti.

  • Mirdza Martinsone: «Mans stiprais plecs ir mani bērni.»
  • Guntis Ulmanis: «Katrai sarunai, ko aizsāku par tēvu, atbilde bija klusēšana.»
  • Baiba Zīle: «Man tolaik šķita – negribu kļūt tāda kā māte.»
  • Agita Cāne-Ķīle: no ģērbējas Operā līdz režisorei Televīzijā
  • Vēlāko kinozvaigzni Vjačeslavu Tihonovu sākumā atzina par... nefotogēnisku!
Ievas Stāsti nr19

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+