Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Baiba ir žurnālistu bērns. Viņas mamma ir rakstniece un žurnāliste Monika Zīle, tēvs – kādreizējais radio žurnālists Aivars Zīle. No septiņu gadu vecuma Baiba rakstīja dienasgrāmatu. Dienasgrāmatā esot pierakstīts arī trakais laiks, ko šodien Baiba dēvē par pusaudzes dumpi. Ar jauno literātu nometņu bohēmu, šņabja dzeršanu, Grebenščikova klausīšanos un 300 stundu sarunām par Borhesu un Mamardašvili… Ar strīdēšanos, ar bēgšanu no mājām…
Varam vien iztēloties, ko juta sabiedrībā cienītā žurnāla Padomju Latvijas Sieviete redaktore, kurai no mājām aizbēgusi vienīgā meita.
Vienkārši – vienā jaukā dienā pazudusi, par savām gaitām neatstādama ne rakstu galiņa. «Biju ar puisi kārtējā dzejnieku tusiņā, un izdomājām, ka brauksim ar vilcienu uz Cēsīm, kur strādāja viņa brālēns. Tāds impulss. Zīmīti neatstāju, mobilo nebija, piezvanīt mammai varēju tikai no telefona automāta, bet pat negrasījos, jo – kāpēc gan, ja zinu, ka viņa uzreiz teiks – nekur nebrauc. Ar puisi, kurš mammai nepatīk – deviņpadsmitgadīgs bezdarbnieks. Mamma gribēja izcilnieku.
Vai man bija mīla? Afēra un visīstākais stulbums, nevis mīla. Un ārkārtēja necieņa pret vecākiem. Tas, ko ar saviem gājieniem toreiz nodarīju mammai…
Globāli man tolaik šķita – negribu kļūt tāda kā māte. Un tie viņas romāni, man likās, ir galīgi garām – kaut kāds sieviešu pļampampam… Vajadzēja paiet ilgam laikam, līdz ar mammu spēju izrunāties kā pieaudzis cilvēks. Pat trīsdesmit gados vēl biju stulba. Kādu gan eņģeļa pacietību vajadzēja manai mātei, lai sagaidītu, kad man atnāks prāts. Par to mammu apbrīnoju. Nezinu, kā pati ko tādu spētu izturēt.»
Visu rakstu lasi žurnālā Ievas Stāsti.
