Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Vājo punktu revīzija
Jau pats fakts, ka esi šķīrusies, liecina – tavās un partnera attiecībās bijuši tādi samezglojumi, sāpīgie punkti, kuru dēļ attiecības šķitis labāk saraut nekā saglābt. Tātad ir bijuši kādi fundamentāli jautājumi, par kuriem neesat spējuši vienoties. Šā iemesla dēļ, vēl pirms sper pirmo soli, lai ar kādu iepazītos, centies izprast, kas ir tavi vājie punkti, uz ko tu iekrīti: kura tava rīcība, gaidas vai attieksme ir attiecības pasliktinājusi, nevis uzlabojusi. Tikai apzinoties šos vājos punktus, vari cerēt, ka nākamās attiecības veidosies veiksmīgākas.
Varbūt tava vājā vieta ir tendence par otru ļoti rūpēties, sevi un savas intereses noliekot otrajā plānā?
Attiecību sākumā var šķist, ka tas nav nekas slikts, bet ar gadiem no tā nogurst… Varbūt tevi ievainoja partnera neuzticība un par ieradumu kļuva regulāra ieskatīšanās partnera telefonā? Un varbūt tāpēc tu joprojām nervozē un pārmet ikreiz, kad otrs kavē? Tas neizbēgami ietekmēs arī nākamās attiecības! Vai varbūt savās līdzšinējās attiecībās esi bijusi līdzatkarīga un tagad saspringsti katru reizi, kad redzi glāzi jaunā paziņas rokā?
Tikai izprotot savus vājos punktus, tu vari cerēt, ka savu līdzšinējo pieredzi neprojicēsi uz jauno partneri. Tev jāsaprot, kāpēc noteiktās situācijās tu reaģē noteiktā veidā, taču arī jāapzinās, ka tavu reakciju nav izraisījis tavs jaunais partneris. Tāpēc ieteikums – pēc šķiršanās tūlīt nemeklē jaunas attiecības. Ir nepieciešams laiks gan sērošanai, gan savas pieredzes izprašanai.
Vai vispār esi gatava sākt attiecības?
Starp citu, domājot par jaunām attiecībām, vispirms tev būtu jāsaprot, vai vispār esi tām gatava. Piemēram, mūsdienās tik ļoti populārā iepazīšanās virtuālajā vidē nereti ir kā surogāts īstām attiecībām – ilūzija par attiecību esamību aizstāj īstu emocionālu tuvību, no kuras tu patiesībā baidies. Ja esi piedzīvojusi traumatisku pieredzi un tev ir bail, ka tevi atkal var sāpināt, tu vari izvēlēties nebeidzamas sarakstes, reālajā dzīvē ar otru tā arī nesatiekoties. Sarakste ir kā mierinošs plāksteris: par mani interesējas!
Ja tevī ir bailes no tā, ka tevi var pamest vai tevi var neizvēlēties, jebkurš sastaptais vīrietis tās spoguļos – jūtot tavu norobežošanos, arī viņš ieturēs distanci. Randiņu periodā arī vīrietis mērķtiecīgi mēģina saprast, vai ar konkrēto sievieti viņš varēs veidot attiecības. Un arī viņam var būt traumatiska iepriekšējā pieredze, kuras dēļ tuvināšanās nav ne ātra, ne vienkārša… Tādēļ tu vari justies apdraudēta un, pat neapzinoties patieso iemeslu, pazīšanos pārtraukt, atrodot kādu ieganstu (viņš man ir par vecu, par neinteresantu, par tūļīgu…).
Taču var būt arī pretējais scenārijs – kad vēlme pēc attiecībām ir tik izmisīga, ka tu piever acis uz dažādiem brīdinošiem signāliem vai pat, skaidri apzinoties riskus, nolem: veidošu attiecības ar šo pašu, jo cita, visticamāk, nebūs…
Savas līdzšinējās pieredzes apzināšanās palīdz iegūt reālistisku skatu. Jo sieviete kā personība ir nobriedušāka, jo labāk pašai un arī partnerim. Tieši briedums palīdz būt godīgai – ja tu kaut ko vēlies zināt, tu otram jautā. Ja tu kaut ko novēro, tad to otram atspoguļo, nevis mini. Tu arī neaizstāj realitāti ar fantāzijām un nenoliedz acīmredzamo.
Partneri nevar izvēlēties kā mētelīti veikalā
Varētu domāt – ir labi zināt, ko tu gribi, vai ne?
Tomēr mūsu pašu priekšstati par to, kādu partneri mums vajag, nereti mūs aizved nevis pie mērķa, bet neceļos.
Ja partneri izvēlies pēc konkrētiem kritērijiem – gluži kā mētelīti veikalā –, visbiežāk tas ved pretim neveiksmei. Gan jau būsi pati piedzīvojusi šādu situāciju vai savā draudzeņu lokā dzirdējusi stāstus par to: satiku tieši tādu vīrieti, kādu biju iztēlojusies, un tad sapratu – viņš man neder. Tas var šķist paradoksāli, bet dažkārt vislabākās attiecības izveidojas tieši ar cilvēku, kurš neatbilst taviem iedomātajiem kritērijiem par to, kādām īpašībām, interesēm, spējām viņam jāpiemīt. Un tas ir tāpēc, ka mēs pašas sevi – to, kādas esam attiecībās, – nespējam novērot no malas.
Tikai kontaktējoties ar otru un iedziļinoties savās izjūtās, varam saprast, vai ar šo cilvēku gribas veidot turpmākas attiecības vai ne. Jo pievelk gan kopīgais, gan atšķirīgais – dažkārt mēs pašas varam brīnīties, ka esam aizrāvušās, piemēram, ar kādu otra cilvēka hobiju, kas iepriekš šķistu neiespējami, vai, pateicoties otra redzējumam, uz pasauli paskatījušās no cita rakursa. Veiksmīgas attiecības izdodas tad, ja spējam novērtēt otra cilvēka unikalitāti. Un visbiežāk otrā apbrīnojam to, kā pietrūkst mums pašām. Cita lieta, kam gan ir jāsakrīt, – mūsu dzīves vērtībām, priekšstatiem par to, kas šajā dzīvē ir patiesi svarīgs.
Vērtības, ko parāda ikdiena
Domājot par vērtībām, mūsu acu priekšā nereti uznirst dzīves lielie jautājumi. Taču pāra kontekstā tie bieži atduras pie prozaiskas ikdienas. To nevajag novērtēt par zemu, jo arī ikdiena stāsta par vērtībām. Piemēram, uzsākot attiecības, sev vajadzētu atbildēt uz jautājumu: kas man dzīvē rada drošības un stabilitātes izjūtu?
Pilnīgi iespējams, ka tā ir spēja sevi finansiāli nodrošināt un būt neatkarīgai no vīrieša. Dzīvot pašas dzīvoklī, lai nevajadzētu nemitīgi pārcelties no viena īrētā dzīvokļa uz citu. Bet var gadīties, ka sieviete satiek vīrieti, kuram tas vispār nav svarīgi un kurš – gluži otrādi – postulē, ka dzīves jēga ir mirkļa baudīšanā, nevis materiālo lietu krāšanā. Šīs atšķirības nenozīmē, ka abi nevar pastāvēt pārī. Ja sieviete savu finansiālo pamatu jau ir nodrošinājusi, viņa var vēlēties, kaut dzīvē ienāktu vairāk piedzīvojumu. Un otrādi – vīrietis var sākt vairāk novērtēt stabilitāti.
Nepārvaramas vērtību atšķirības var izrādīties tad, ja sievietes galvenā vērtība ir stabilitāte, bet vīrietim – vienīgi piedzīvojumi.
Tad kopsaucēju var arī neizdoties atrast. Tāpat pamats konfliktiem būs situācijās, kad sieviete strādā pāri saviem spēkiem, bet vīrietis berzē rokas, ka beidzot var ērti iekārtoties kādas paspārnē…
Ja atšķiras priekšstati par sievietes lomu
Dažkārt būtisks ir jautājums par to, ka sieviete pelna vairāk. Tad izšķirīgais ir nevis pats fakts, jo mūsdienās tā ir realitāte daudziem pāriem, bet gan – kā abi ar to jūtas un kur redz savu un otra pienesumu attiecībās. Vai vērtība ir tikai nauda? Dažkārt vīrietis jūtas slikti tāpēc, ka sieviete demonstrē savu pārākumu un noniecina viņa ieguldījumu kopējā saimniecībā.
Lai gan dzīvojam modernā sabiedrībā, joprojām konfliktus var radīt arī atšķirīgi priekšstati par sievietes un vīrieša lomu sabiedrībā. Piemēram, var rasties viedokļu sadursmes jautājumā, vai sievietei vajadzētu tik daudz laika un enerģijas veltīt darbam. Taču daudzām sievietēm sevis realizēšana profesijā ir viena no dzīves pamatvērtībām. Ja vīrietis pārmet, ka tev nav pietiekami daudz laika viņam, tas var liecināt par pašpārliecības trūkumu – viņš ir greizsirdīgs uz tavu darbu, jo uzskata, ka tas atņem viņam tavu uzmanību. Arī šie ir jautājumi, kas jāizrunā attiecību sākumā, un godīgi jāpasaka: «Es strādāju darbu, kas man patīk. Ja tevi tas neapmierina, tev jāizvērtē, vai attiecības varēsi turpināt, jo es nestrādāšu mazāk.»
Pirmajā brīdī mulsinoša var būt arī situācija, kad satiekas cilvēki no it kā dažādiem sociālajiem slāņiem. Tomēr lielu vērību tam parasti piešķir vien tie cilvēki, kuri nejūtas gana labi un pašpietiekami, kuriem partneris ir nepieciešams paša vērtības celšanai. Pašpietiekamu cilvēku vairāk interesē otra iekšējā pasaule un unikalitāte, nevis viņa sociālais statuss. Svarīgākais tad ir nevis jautājums, kā mēs izskatāmies no malas, bet: vai mums abiem kopā ir labi un interesanti?
Mani bērni, tavi bērni
Ja tev un partnerim iepriekšējās attiecībās ir dzimuši bērni, viņiem, protams, būs liela nozīme arī jūsu jaunajā savienībā. Ja bērni ir abiem, tad parasti ir vieglāk pieņemt pašsaprotamo faktu, ka bērni jaunajās attiecībās nav atdalāmi no sava vecāka, viņi nāk komplektā. Bet dzīvē situācijas ir dažādas. Ja nesen satiktais vīrietis paziņo, ka viņš tavus bērnus neauklēs, ir pamats kļūt piesardzīgai.
Ja kāds savus principus paceļ augstāk par otram cilvēkam svarīgu dzīves daļu un abu attiecībām, visticamāk, šāda savienība būs lemta neveiksmei.
Jā, vīrietis nebūs tavu bērnu bioloģiskais tēvs, bet grūti iedomāties veselīgas attiecības, kurās partneris taviem bērniem ir svešs garāmgājējs… Ja vīrietis nevēlas veidot draudzīgas attiecības ar sievietes bērniem, noteikti jāapsver, vai šīs attiecības vispār vērts turpināt.
Dažkārt sievieti nobiedē fakts, ka vīrieša šķirtajā ģimenē dzimuši trīs, četri bērni. Tas ir tikai normāli, ja sievietei ienāk prātā domā: laikam kaut kas ar viņu nav kārtībā, ja reiz bijusī sieva ir gatava ar veselu bērnu bariņu ikdienu vadīt viena. Tomēr ir svarīgi nepalikt pie šīs pirmās izjūtas vai secinājuma, jo tu taču neesi bijusi šajās attiecībās un īsti nezini patiesos šķiršanās iemeslus. Drīzāk uzmanība ir jāvērš uz ko citu – kā un cik daudz vīrietis rūpējas par saviem bērniem? Vai viņš tev godīgi pasaka, ka ikdienā laiks jums abiem būs limitēts, jo viņam regulāri bērni jāizvadā pa pulciņiem un skolu? Vai arī viņš tikai formāli maksā alimentus un bērnus satiek vien viņu dzimšanas dienās? Vīrieša attieksme pret bijušo sievu un kopīgajiem bērniem parāda, kāda būs attieksme pret tevi nākotnē un jūsu kopīgajiem bērniem, ja tādi būs. Ļoti svarīgi ir nevis klausīties, kādi ir cilvēka uzskati, bet raudzīties uz otra darbiem un tad domāt, vai tas tev šķiet pieņemami.
Ir arī situācijas, kad vīrietis ļoti labi attiecas gan pret saviem, gan sievietes bērniem, bet uzsver: es gribēšu arī savējos. Un tas ir brīdis, kad sievietei jāsaprot, vai tas būs iespējams. Ja zini, ka tev vairs nevar būt bērnu vai bērnus negribi, tas būtu godīgi jāpasaka un jāļauj vīrietim pieņemt lēmumu, vai viņš redz turpmākās attiecības arī bez kopīga bērna?
Sīkumi, kas visu sagandē
Vēl viens svarīgs jautājums, uzsākot attiecības ir: cik lielā mērā es spēšu pieņemt to, ka otrs cilvēks ir citāds, un vai spēšu ar to sadzīvot? Ikdienā vislielākā nozīme nereti izrādās tieši sīkumiem. Ja ir daudz tādu īpašību vai paradumu, kas otrā kaitina, nevajadzētu sev iestāstīt, ka spēsi ar to sadzīvot. Ar laiku aizkaitinājums tikai pieaugs. Tāpēc sev godīgi jāpavaicā: vai spēšu regulāri zemē nomestās zeķes katru dienu klusējot pacelt un iemest veļas grozā? Vai spēšu otra atstātos netīros traukus nekurnot nomazgāt? Ja pieaugušam cilvēkam pašam šīs lietas nav pašsaprotamas, nemāni sevi, ka tev izdosies otru pāraudzināt. Visticamāk, radīsies konflikti. Var diskutēt un mēģināt par kaut ko vienoties, bet jāpieļauj arī scenārijs, ka tas var neizdoties. Ja tev ir svarīga sakārtota vide un tu, apzinoties, ka cilvēkiem mēdz būt atšķirīgas vajadzības pēc sakoptas vides, esi gatava to kārtot otra vietā, viss kārtībā! Bet, ja tevi tracina, ka tev aiz pieauguša cilvēka ir jāvāc viņa lietas, būtu jāapzinās, ka regulāri ikdienas kašķi noēdīs jebkuras attiecības un pozitīvas emocijas.
Tāpēc ir labi attiecības nesasteigt un kādu laiku padzīvot vienam pie otra. Tikai redzot ikdienu, vajadzētu pieņemt lēmumu palikt kopā vai ne. Un jau laikus vienoties par pienākumu sadali. Jo līdzsvars attiecībās ir svarīgs visās sfērās.
Ir arī savi plusi
Tātad skaidrs, ka nodibināt ilgtermiņa attiecības, ja vairs neesi gluži pirmajā jaunībā, nebūs tik vienkārši kā jaunībā, tomēr taviem gadiem ir savi neatsverami plusi.
Ja tev jau ir 35 vai vairāk, tu spēj būt godīgāka pret sevi un redzīgāka pret partneri.
Gadiem ejot, mēs arī arvien reālistiskāk sākam raudzīties uz dzīvi un apzināmies, ka pašas neesam nekādas sapņu princeses un arī perfekto sapņu prinču pasaulē nav – mums katram ir un būs savi trūkumi. Jaunībā mēs iemīlējāmies strauji un no sirds ticējām, ka jūtu ķīmija garantē veiksmīgu attiecību turpinājumu. Tagad esam kļuvušas prātīgākas un saprotam, ka attiecības var veidot arī pakāpeniski, soli pa solim atklājot otra cilvēka attieksmi pret pasauli un tevi.
Pirms veido jaunas attiecības
- Tiec skaidrībā ar to, kas tev attiecībās šķiet nepieņemami. Piemēram, ja zini, ka nevēlies sev blakus atkarīgu cilvēku, tad brīdī, kad satiec kādu, kurš nekontrolēti lieto alkoholu, nepiever uz to acis. Tāpat, ja blakus vēlies līdzvērtīgu pieaugušu cilvēku, nevis mūžam atbalstāmu bērnu, nestāsti sev pasakas – tā nav sagadīšanās vai neveiksmīgu apstākļu sakritība, ka otrs dienām ilgi guļ dīvānā un stāsta, ka viņam neesot iespēju atrast darbu.
- Jau attiecību sākumā noskaidro, ar kādu mērķi tās veido otrs. Vilšanos nereti rada situācijas, kad mēnešiem ilgst randiņi, bet sieviete pat nav pavaicājusi, vai vīrietis vispār grib attiecības. Varbūt viņš grib tikai attiecību patīkamo daļu – šad tad satikties, pamīlēties, bet kopīgu ikdienu nevēlas. Ja galvenais mērķis atšķiras, tas var radīt sāpīgas izjūtas, sieviete var justies izmantota.
- Universāla veiksmīgu attiecību atslēga ir: no vienas puses, savas autonomijas saglabāšana, kad katrs var realizēt savus paradumus, vēlmes, hobijus un otrs pret to neiebilst, bet, no otras puses, pārim ir arī kopīgi saskares punkti, kādas intereses, kas vieno. Ir nepieciešams laiks divatā, kad abi pievēršaties viens otram vai kopā darāt ko abiem interesantu. Tie, kurus vieno tikai ikdiena, nereti ar laiku katrs aiziet uz savu pusi…
