• Šobrīd

    weather img

    Rīga +9°C

    Aptauja: Tikai puse Latvijas iedzīvotāju lieto saules aizsargkrēmu

    Ādas kopšana
    Santa.lv
    Santa.lv
    2. jūlijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Freepik
    Šogad vasara mūs iepriecina ar īpaši karstu un saulainu laiku, tomēr jāatceras, ka ilgstoša atrašanās saules ultravioletajos staros bez aizsargkrēma ir riskanta un var novest pie nopietniem ādas apdegumiem.

    Jaunākie dati atklāj, ka tikai 47% Latvijas iedzīvotāju, dodoties uz pludmali, lieto saules aizsargkrēmu, tikai 19% vasarā to lieto visās situācijās, kad uzturas saulē, bet trešdaļa jeb 33% aptaujāto saules aizsargkrēmu vasarā nelieto vispār.

    Kas saules aizsargkrēmu lieto mazāk?

    • Aptaujas rezultāti liecina, ka ar saules aizsargkrēma lietošanu ievērojami mazāk aizraujas vīrieši. Sieviešu vidū 26% norādīja, ka saules aizsargkrēmu nelieto vispār, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 41%.
    • Pēc respondentu vecuma secināms, ka saules aizsargkrēmu ievērojami biežāk izmanto jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kamēr senioru vidū to lieto tikai katrs otrais aptaujātais.
    • Pēc iedzīvotāju ienākumiem un izglītības līmeņa – iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni un ienākumiem saules aizsargkrēmu lieto ievērojami retāk.
    • Interesanta aina parādās arī reģionālajā griezumā – vismazāk saules aizsargkrēmu izmanto Latgales iedzīvotāji (53% norādījuši, ka to nelieto vispār), kam seko kurzemnieki (41%), zemgalieši (37%), vidzemnieki (28%) un rīdzinieki (25%).

    UVA, UVB un SPF

    Saules aizsargkrēmi ir līdzekļi, kas ādu pasargā gan no ultravioletajiem A stariem (UVA), kas rada grumbas un pigmentāciju, gan no ultravioletajiem B (UVB) stariem, kas rada ādas apdegumu un ādas vēzi, stāsta ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa. Viņa norāda, ka paskaidrot to, kas ir saules aizsardzības faktors jeb SPF (no angļ. val. sun protective factor), nav nemaz tik vienkārši. Šis skaitlis, ko redzam uz produkta iepakojuma blakus burtiem SPF, vēsta, cik reižu ilgāk āda ar saules aizsargkrēmu var uzturēties saulē salīdzinājumā ar ādu bez tā, pirms izveidojas ādas apsārtums jeb apdegums.

    Tomēr SPF skaitlis nepasaka, cik ilgi varam droši atrasties saulē, jo ir zināms, ka saules aizsargkrēms atkārtoti jālieto ik pēc 2 stundām neatkarīgi no SPF lieluma.

    Mainoties SPF lielumam, mainās arī UV starojuma daudzums, kādu filtrs spēj bloķēt. SPF 15 bloķē 93%, SPF 30 bloķē 97%, savukārt SPF 50 bloķē 98% no UVB stariem. Jāpiebilst, ka neviens saules aizsargkrēms ādu nepasargā 100%.

    Eksperte skaidro, ka ir divu veidu saules aizsargkrēmi – organiskie jeb ķīmiskie un neorganiskie jeb minerālu saules aizsargkrēmi. Tie atšķiras pēc darbības mehānisma. Ķīmiskie saules aizsargkrēmi darbojas kā sūklis, tie absorbē saules starus, bet minerālu darbojas kā vairogs, un tas saules starus atstaro. Plaša spektra saules aizsargkrēmi satur vairāku aktīvo vielu kombinācijas, kas nozīmē, ka āda tiek pasargāta gan no UVA, gan no UVB stariem.

    Pirmā palīdzība ādas apdeguma gadījumā

    Āda pēc sauļošanās pat, ja tā nav apdegusi, zaudē daudz šķidruma. Lai ādā atgrieztu zaudēto ūdens daudzumu, tā ir jāmitrina. Pēc sauļošanās var lietot jebkuru ādu mitrinošu līdzekli. Losjoni un geli saules skartai ādai parasti patīk labāk, jo tie ir viegli, satur vairāk ūdens nekā krēmi un arī atvēsina ādu. Alveja, hialuronskābe un glicerīns būtu vienas no aktīvajām vielām, kas jāmeklē pēc sauļošanās produktu sastāvdaļu sarakstā.

    Ja saulē ir apdegusi āda, vispirms ir jāveic tās dzesēšana – aukstu komprešu aplicēšana, vēsa duša vai vanna. Ādu pēc dušas nevajadzētu noslaucīt pavisam sausu, jo līdzekli pēc sauļošanās vislabāk ir uzklāt uz nedaudz mitras ādas. Ķermeņa mitrinošus līdzekļus var un vajadzētu lietot vairākas reizes dienā, kā arī pirms to uzklāšanas vai lietošanas starplaikā var izmantot termālo ūdeņu sprejus, kas papildus dzesēs un atsvaidzinās ādu.

    Noteikti nedrīkst sekot “tautas padomiem”, piemēram, ādas apdeguma dziedāšanai izmantojot krējumu.

    Lai arī ir sajūta, ka vēss krējums ādu dzesē, tomēr patiesībā tas ādu hermētiski noslēdz un neļauj tai atdzist.

    Tad, kad pēc saules apdeguma no ķermeņa sāk lobīties āda, ķermenis cenšas atbrīvoties no bojātajām šūnām. Tas ir dabisks dzīšanas process, kuru nevajadzētu paātrināt, plēšot ādu nost. Ādas lobīšanās beigsies, kad āda būs sadzijusi. Savukārt, lai mazinātu sāpes un iekaisumu, var lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu, kā arī uzņemt daudz dzeramā ūdens.

    Bērniem

    Bērnu ādai nepieciešama īpaša aizsardzība no saules, jo viņu āda atšķiras no pieaugušo ādas. Tā ir daudz plānāka un ļauj UV starojumam nonākt dziļākos slāņos, kā arī radīt lielāku ūdens zudumu no ādas. Pētījumi vēsta, ka saules izraisīts ādas apdegums bērnībā gandrīz divas reizes palielina melanomas risku pieaugušo vecumā.

    Bērnus, kas ir jaunāki par 6 mēnešiem, nedrīkst pakļaut tiešiem saules stariem, kā arī tie jāģērbj vieglā, nosedzošā apģērbā. Ja tomēr no saules nevar izvairīties, tad būtu jālieto SPF 15 saules aizsargkrēms ar minerālu filtru. Bērniem, kas ir vecāki par 6 mēnešiem, atļauts lietot SPF 30 vai lielāku aizsargfiltru. Priekšroka arī tiek dota minerālu saules aizsargkrēmiem, jo tie rada mazāku kairinājumu bērnu jutīgajai ādai.

    Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, 2021. gada jūnijā aptaujājot 1001 respondentu.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+