Anna Heinrihsone, māksliniece un scenogrāfe: Bailes cilvēku atgriež pirmatnējā stāvoklī

Atziņas
Ieva Jātniece
Ieva Jātniece
Santa
Santa
4. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Pagājušais gads mūs visus ir pamatīgi satricinājis, liekot uz sevi, pasauli un apkārtējiem paskatīties gluži jaunām acīm. Anna Heinrihsone dalās spilgtākajās aizvadītā gada pieredzēs un emocijās.

Fatāla izjūta, kas pārņēma pasauli, pat dabu liek baudīt kā izrādi.
Daba bija mans pirmais lielais atklājums, jo mūsu ģimene no marta līdz jūlijam evakuējās uz laukiem. Pirmoreiz dzīvē pieredzēju tik niansētu gadalaiku maiņu. Katru dienu novēroju pārmaiņas, to, kā kokos pēc ziemas sasaluma pamazām parādās lapu plīvurs, kā pēc dziļa klusuma sāk skanēt putnu balsis. Dabu baudīju kā izrādi. Bet tam visam pāri bija fatāla izjūta, ko bija radījusi informācija par vīrusu. No vienas puses, liels prieks, kad sevi izjutu kā dabas sastāvdaļu, no otras puses – arī pārsteigums, ka šo iespēju līdz šim biju ignorējusi.

No pateicības valstij līdz vilšanās izjūtai ir tikai viens solis.
Pagājušajā pavasarī un vasarā man šķita, ka mūsu valsts saliedējas kā nekad iepriekš. Ilze Viņķele, Jurijs Perevoščikovs un Krišjānis Kariņš – trīs personības, kuras kā rīcībspējīgi, pārliecinoši cilvēki radīja sajūtu, ka viss tiek kontrolēts un cīņā ar bailēm no nezināmā ir kāds, kas rūpējas par loģiskām darbībām. Lepojos ar savu valsti un tās cilvēkiem, kuri bija pietiekami saprātīgi, lai sekotu visām norādēm un ieteikumiem.
Pēc tam sekoja vilšanās un milzīgs aizvainojums. Pabalstus, kurus pavasarī saņēma radošā darba veicēji, rudenī sāka pieprasīt atmaksāt.

Notiekošais man arī šķita kā izrāde, taču šoreiz tā bija slikta melodrāma. Diemžēl vilšanās valstī ir smagāka par finansiālo zaudējumu.

Bailes cilvēkus dīvainā veidā saliedē.
Šogad ļoti daudz laika esmu pavadījusi ar ģimeni. Šī ģimeniskā izjūta ir ļoti stipra, un domāju, ka daudzi to, iespējams, būtu pazaudējuši, ja vien nenotiktu minētie globālie notikumi. Mani pavadīja izjūta, ka ne tikai ģimenē, bet arī pasaules mērogā cilvēki jūtas vienoti, diemžēl caur kopīgām bailēm un pārdzīvojumu. Bailes cilvēku atgriež kaut kādā pirmatnējā stāvoklī, dīvainā veidā saliedē. Agrāk dzīvojām katrs pats par sevi un cits no cita garīgi norobežojāmies, bet šis laiks ir par kopā būšanu. Manuprāt, īstā globalizācija ir notikusi tagad.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+