VIDEO: Gatves deja par godu Baltijas ceļa jubilejai — uz lidostas Rīga skrejceļa

Aktuāli
Santa.lv
Santa.lv
23. augusts, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Publicitātes foto
Atzīmējot Baltijas ceļa trīsdesmitgadi, šorīt lidostā Rīga vairāk nekā 100 dejotāju no Mārupes un Babītes novada deju kolektīviem uz lidostas skrejceļa emocionāli un saviļņojoši izdejoja vienu no cēlākajām latviešu nacionālajām dejām – Gatves deju.

Deja ir lidostas Rīga un deju kolektīvu veltījums Latvijai Baltijas ceļa trīsdesmitgadē, simboliski sasaistot pagātni un nākotni un atgādinot par trīs Baltijas valstu vienotību gan tolaik, kad divi miljoni cilvēku sadevās rokās, lai parādītu pasaulei savu apņemšanos atgūt brīvību, gan šodien, kad Dzelzs priekškars sen ir kritis un Rīga kā centrālais aviosatiksmes mezgls savieno Baltiju ar visu pasauli.

Deju izpildīja Mārupes novada vidējās paaudzes deju kolektīvs Mārupieši, Mārupes novada jauniešu deju kolektīvs Mārupe un Babītes novada vidējās paaudzes deju kolektīvs Dārta. Lai dejas raksti iekļautos skrejceļa platībā, deju kolektīvi kopā ar saviem vadītājiem šim notikumam ir radījuši īpašu horeogrāfiju.

«Baltijas ceļš bija nozīmīgs pagrieziens, šis pagrieziens notika mūsu sirdīs – mēs kļuvām apņēmīgi, drosmīgi, mēs kļuvām pašlepni. Un tieši tāpēc šodien viss, kas ir Latvijā, pieder mums. Mēs varam doties jebkurā pasaules virzienā un virs mūsu galvas ir brīvas Baltijas debesis. Šodien visus uz brīvās Latvijas skrejceļa es sveicu atkal. Mēs stāvam uz Baltijas ceļa, mēs turpinām Baltijas ceļu, un mēs joprojām lidojam pretī brīvībai,» saka Dainis Īvāns, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs.

Gatves deja šai unikālajai performancei izvēlēta, jo, kā atzīst paši dejotāji, tā ir deju deja – vienkārša un vienlaikus visspilgtākā latviešu dejas būtības atklāsme. Sākotnēji radusies kā kāzu deja, tā ar augumu staltumu, tērpu greznumu un kustību cēlumu ataino solījumu, ko cilvēki dod cits citam – mūžu nodzīvot stalti, skaisti un gaiši. Taču mūsdienās Gatves deja nes arī daudz dziļāku vēstījumu, simbolizējot tautas gara spēku, pašapziņu un lepnumu par dzimto zemi, kas ļāvis latviešu tautai cauri kariem, okupācijām un deportācijām saglabāt nacionālās vērtības un ticību savai valstij.

1989. gada 23. augustā divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, ar 675,5 kilometru garu dzīvo ķēdi savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939. gada 23.augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un vienam otru stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu. Šī nepieredzētā nevardarbīgās pretošanās akcija pievērsa pasaules uzmanību Baltijas valstu okupācijai un kļuva par neatkarības kustības simbolu.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+